Tatjana Koncevaja

Direktore transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Zane Smutova

Vecākā projektu vadītāja transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Uzņēmumi, kuri ilgstoši darbojas ar zaudējumiem, joprojām ir nodokļu administrāciju, tostarp Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta, uzraudzības un kontroles redzeslokā, jo īpaši, ja minētie uzņēmumi ietilpst daudznacionālu uzņēmumu grupā un veic kontrolētus darījumus.

Šajā rakstā aplūkotas vairākas tiesvedības Eiropas valstīs, kas parāda sarežģītības līmeni un grūtības, ar kurām uzņēmumi un nodokļu administrācijas saskaras, pārbaudot uzņēmumu, kuru darbības rezultāts ir zaudējumi, transfertcenas.

Aktuālās pamatnostādnes

Pēdējā gada laikā tiesvedības, kas saistītas ar nozīmīgām transfertcenu korekcijām, ar ko nodokļu administrācijas koriģēja ar uzņēmumu ar darbības zaudējumiem rentabilitāti, notika Spānijā, Francijā, Ungārijā, Slovākijā, Dānijā un daudzās citās valstīs. Arī Latvijā novērojama pastiprināta Valsts ieņēmumu dienesta (“VID”) interese par šādu uzņēmumu transfertcenu (“TC”) noteikšanas atbilstību un attiecīgi to pārbaudēm. Pārbaudot TC atbilstību, VID galvenokārt pārbauda, vai kontrolētajos darījumos uzņēmumi, kuriem ir darbības zaudējumi, nav nepamatoti pārnesuši peļņu uz citās valstīs reģistrētajiem grupas uzņēmumiem.

Ņemot vērā, ka TC atbilstību nesaistītu pušu darījuma principam pārbauda, salīdzinot darījuma dalībnieka (testējamās puses), gūto peļņu, ar salīdzināmu neatkarīgu uzņēmumu rentabilitātes intervālu, uzņēmumi, kuri darbojas ar zaudējumiem, cenšas pielietot TC analīzes metodes, kuru pielietošanas rezultātā netiks pārbaudīts uzņēmuma, kas darbojas ar zaudējumiem, rentabilitātes līmenis, piemēram:

• salīdzināmu nekontrolēto cenu (SNC) metodi, ar kuru salīdzina salīdzināmos kontrolētajos un nesaistītu uzņēmumu darījumos piemērotās cenas; vai
• uz peļņas analīzi balstītas metodes, izvēloties par testējamo pusi to darījuma pusi, kura nav guvusi zaudējumus analizētajā darījumā.

Proti, pārbaudē nodokļu administrācija analizē, vai pielietota TC metode piemērota pareizi. Konstatējot būtiskās kļūdas metodes pielietošanā, nodokļu administrācija veic neatkarīgu analīzi, kuras rezultātā visbiežāk koriģē uzņēmuma, kurš darbojas ar zaudējumiem, rentabilitāti tā, lai tā atbilstu tirgus līmeņa rentabilitātei.

Aktuālās tiesvedības

1. IHLE ESPAÑA S.L. vs. Spānija:

Uzņēmums IHLE ESPAÑA S.L. (IHLE ESP) nodarbojas ar riepu, disku un piederumu vairumtirdzniecību, galvenokārt Spānijā un Portugālē. Tas iegādājas preces no saistīta Vācijas uzņēmuma IHLE BB, kas darbojas kā grupas centrālo iepirkumu pakalpojumu sniedzējs. Uzņēmumi piemēroja SNC metodi, analizējot savstarpēji pārdoto preču transfertcenu atbilstību tirgus cenai, apgalvojot, ka IHLE BB pārdod produktus IHLE ESP par iepirkuma cenu. Papildus, IHLE BB piemēroja 3% uzcenojumu, lai segtu savas loģistikas un administrācijas izmaksas. Spānijas nodokļu administrācija, veicot IHLE ESP pārbaudi, konstatēja, ka uzņēmums strādā ar zaudējumiem jau bruto peļņas līmenī: pārdodot tālāk no IHLE BB iepirktās riepas un piederumus, tas nesedz pat to pašizmaksu.

IHLE ESP transfertcenu pārbaudes rezultātā Spānijas nodokļu administrācija:

• noraidīja SNC metodes pielietošanu, pamatojot, ka IHLE BB no nesaistītiem uzņēmumiem iepirkto preču cenas bija mainīgas un uzņēmums nespēja izsekot katra konkrēta IHLE ESP pārdotā produkta iepirkuma cenu un tāpēc piemēroja vidējās iepirkumu cenas; tāpēc
• noraidīja vidējo cenu noteikšanas metodoloģiju, uzskatot to par nepietiekami detalizētu un tādējādi nepielietojamu; tā vietā
• pielietoja darījuma tīrās peļņas metodi (DTPM), koriģējot IHLE ESP zaudējumus atbikstoši tirgus līmeņa peļņai.

Tiesa piekrita nodokļu administrācijas pieejai, atstājot tās lēmumu spēkā.

2. SAS Roger Vivier Paris vs. Francija:

Uzņēmumam SAS Roger Vivier Paris (RVP) ir luksusa mazumtirdzniecības veikals Parīzē, kur tirgo apavus un luksusa preces ar zīmolu Roger Vivier, lai gan tam nepieder šis zīmols. RVP iegādājās luksusa preces ar zīmolu Roger Vivier no saistītā Itālijas uzņēmuma Tod's, kas ražo minētās preces. Veicot preču mazumtirdzniecību, RVP bija atbildīgs par Roger Vivier zīmola mārketingu un reklāmu savas darbības tirgū. Tas ietvēra nozīmīgus izdevumus par preču mārketingu, veikalu reklamēšanu un mazumtirdzniecības vietas prestiža saglabāšanu. Daļu no RVP mārketinga un reklāmas izdevumiem bez uzcenojuma kompensēja saistītais uzņēmums Gousson, tolaik zīmola īpašnieks. Pārbaudot preču iegādes cenu pārbaudi, RVP bija pielietojis tālākpārdošanas cenu metodi, salīdzinot RVP bruto peļņu, kas tika gūta no Tod’s nopirkto preču tālākpārdošanas, ar salīdzināmu nesaistītu uzņēmumu bruto peļņas intervālu. RVP ilgstoši darbojās ar zaudējumiem neto peļņas līmenī.

RVP transfertcenu pārbaudes rezultātā Francijas nodokļu administrācija:

• konstatēja, ka RVP veica lēnas apgrozības preču atgriešanu Tod's, piemērojot 65% atlaidi, ko uzskatīja par neatbilstīgu nesaistītu pušu darījuma principam;
• konstatēja, ka zaudējumu neto peļņas līmenī rašanās cēlonis cita starpā  ir pārmērīgas mārketinga un reklāmas izmaksas nolūkā veicināt zīmola Roger Vivier atpazīstamību,  kuras sedza RVP un kuras daļēji un neatbilstošā līmenī kompensēja Gousson;
• piemēroja DTPM, salīdzinot RVP neto rentabilitāti ar salīdzināmu neatkarīgu uzņēmumu neto peļņas līmeni un konstatējot, ka RVP atlaides un zīmola veicināšanas pasākumi neatbilst nesaistītu pušu darījumu principam;
• attiecīgi koriģēja RVP zaudējumus līdz noteiktajam tirgus līmeņa peļņas apmēram.

Tiesa piekrita nodokļu administrācijas pieejai, atstājot tās lēmumu spēkā.

(turpinājums sekos)