Latvijas tiesību akti nosaka atšķirīgus principus darba un tam pielīdzināto periodu ieskaitīšanai apdrošināšanas stāžā Latvijas pilsoņiem un ārvalstniekiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kas saņem valsts vecuma pensiju. Šāds regulējums ir izraisījis strīdus starp pensiju saņēmējiem un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), kā arī tiesu praksi, kas balstās uz Latvijas Republikas Satversmes, ES tiesību aktu un starptautisko līgumu interpretāciju.
Viens no šādiem strīdiem tika izskatīts Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentā 2024. gada 9. jūlijā. Lietuvas pilsonis, kurš pastāvīgi dzīvo Latvijā, lūdza pārrēķināt viņa Latvijas valsts vecuma pensiju, iekļaujot apdrošināšanas stāžā periodus, kurus viņš bija:
Pieteicējs apgalvoja, ka VSAA ir pārkāpusi ES tiesību aktus, kas aizliedz diskrimināciju pilsonības dēļ un garantē darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un vienlīdzīgu sociālo nodrošinājumu ES teritorijā.
Senāts noraidīja pieteicēja kasācijas sūdzību, atzīstot, ka VSAA ir pareizi piemērojusi likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1. punktu, kurš nosaka, ka ārvalstniekiem apdrošināšanas stāžam ir pielīdzināts:
Senāts atzina, ka šāds regulējums ir objektīvi pamatots un samērīgs, jo atspoguļo Latvijas konstitucionālo identitāti, kura balstās uz valsts nepārtrauktības principu, un valsts ekonomiskās sistēmas aizsardzību, ņemot vērā vēsturiskos, ekonomiskos un demogrāfiskos apstākļus, kādos tika izveidota pensiju sistēma pēc neatkarības atjaunošanas. Senāts norādīja, ka šāds regulējums neierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību un darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, jo:
Senāts noraidīja pieteicēja argumentus par starptautisko līgumu piemērošanu, konstatējot, ka Latvijas un Krievijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā neattiecas uz trešo valstu pilsoņiem, tostarp bijušajiem PSRS pilsoņiem, bet tikai uz Latvijas nepilsoņiem un Krievijas pilsoņiem, savukārt Latvijas un Lietuvas līgums par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu neizmaina likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1. punktā noteikto personu loku, kam piešķir pensijas. Senāts atzina, ka pieteicējam ir tiesības vērsties Lietuvas kompetentajā iestādē ar iesniegumu, lai bijušajā PSRS uzkrātie periodi, kuri nav ņemti vērā, aprēķinot Latvijas valsts vecuma pensiju, tiktu ieskaitīti apdrošināšanas stāžā Lietuvas piešķirtās pensijas aprēķinā, ja Lietuvas normatīvie akti paredz šādu periodu ieskaitīšanu savas valsts pilsoņu apdrošināšanas stāžā.
Tādējādi Senāts secināja, ka apgabaltiesa ir pareizi izvērtējusi lietas apstākļus un piemērojusi attiecīgos tiesību aktus, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes, ES tiesību aktu un starptautisko līgumu prasības. Senāts arī norādīja, ka uz izskatāmo lietu attiecināmās ES tiesību normas ir skaidras un nav jāvēršas Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālu jautājumu.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuIr noslēdzies pirmais revīzijas gads, kopš apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošinātāju filiāļu gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanā piemērots starptautiskais finanšu pārskatu standarts Nr. 17 “Apdrošināšanas līgumi” (17. SFPS) ar būtiskiem grozījumiem. Jaunā vērtēšanas pieeja ienākumiem no apdrošināšanas līgumiem ir pārveidojusi nodokļu maksātāju (NM) uzskaiti, ietekmējot arī transfertcenu (TC) politiku. Tā kā 2023. finanšu gada TC dokumentācijas obligātās iesniegšanas termiņš vairs nav aiz kalniem, ir laiks izvērtēt 17. SFPS ietekmi uz apdrošinātāju darījumiem ar saistītām personām.
Šā gada 24. maijā Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka rēķins būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Paredzēts, ka jau ar 2025. gada 1. janvāri Latvijas uzņēmumiem, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm, tie būs jānoformē kā strukturētie elektroniskie rēķini. Citiem uzņēmumiem izmaiņas e-rēķinu prasībās būs piemērojamas no 2026. gada. Šajā rakstā – par pirmajiem publicētajiem e-rēķinu ieviešanas Latvijā grozījumiem.
Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā starp Latvijas Republiku un Moldovas Republiku noslēgtais sociālās drošības līgums, kas nodrošinās valstu savstarpējo sadarbību šajā jomā, nosakot pensiju, pabalstu un apdrošināšanas atlīdzību piešķiršanas un izmaksas kārtību abu valstu fiziskajām personām. Līgums regulēs arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu piemērošanu šajās valstīs gūtajiem ienākumiem, novēršot nepieciešamību veikt iemaksas abās valstīs. Šajā rakstā iepazīstināsim ar līguma tapšanas gaitu un galvenajiem līguma noteikumiem, kas būtu jāzina ikvienai Latvijas fiziskajai personai, kurai ir ekonomiskās vai sociālās saites ar Moldovu, kā arī Latvijas darba devējiem, kuri ir pieņēmuši vai pieņems darbā darbiniekus no Moldovas pēc šā gada 1. jūlija.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).