Madara Hmeļevska

Vecākā konsultante nodokļu konsultāciju nodaļā, PwC Latvija

Aleksandrs Afanasjevs

Konsultants nodokļu konsultāciju nodaļā, PwC Latvija

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā starp Latvijas Republiku un Moldovas Republiku noslēgtais sociālās drošības līgums, kas nodrošinās valstu savstarpējo sadarbību šajā jomā, nosakot pensiju, pabalstu un apdrošināšanas atlīdzību piešķiršanas un izmaksas kārtību abu valstu fiziskajām personām. Līgums regulēs arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu piemērošanu šajās valstīs gūtajiem ienākumiem, novēršot nepieciešamību veikt iemaksas abās valstīs. Šajā rakstā iepazīstināsim ar līguma tapšanas gaitu un galvenajiem līguma noteikumiem, kas būtu jāzina ikvienai Latvijas fiziskajai personai, kurai ir ekonomiskās vai sociālās saites ar Moldovu, kā arī Latvijas darba devējiem, kuri ir pieņēmuši vai pieņems darbā darbiniekus no Moldovas pēc šā gada 1. jūlija.

Tapšanas gaita

Līdz ar Eiropadomes 2022. gada 23. jūnija lēmumu piešķirt Moldovai Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu, Moldova ir sākusi pakāpeniski tuvināt savus nacionālos tiesību aktus atsevišķās nozarēs ES tiesību aktiem, lai atbilstu ES izvirzītajām prasībām un nākotnē kļūtu par dalībvalsti. Pielāgošanai pakļautie tiesību akti skar arī valsts nodarbinātības un sociālās politikas jomu, kurai jāatbilst ES sociālās nodrošināšanas sistēmas principiem.

2023. gada 5. janvārī Latvijas un Moldovas ārlietu ministru tikšanās laikā tika uzsvērta nepieciešamība pabeigt no 2014. gada ilgstošās pārrunas par sociālās drošības līguma noslēgšanu, lai paātrinātu Moldovas integrāciju ES sociālajā jomā. Pērn 13. decembrī līgums tika oficiāli parakstīts. Moldovas parlaments to ratificēja 2024. gada 1. aprīlī, un pēc četrām dienām – arī Latvijas Saeima.

Pensiju, pabalstu un apdrošināšanas atlīdzību izmaksa

Saskaņā ar līguma 5. pantu (pensiju, pabalstu un apdrošināšanas atlīdzības eksports) vienai līgumslēdzējai valstij būs pienākums personai izmaksāt pensijas, pabalstus un apdrošināšanas atlīdzības, kas piešķirtas otrā valstī neatkarīgi no personas dzīvesvietas (Latvija vai Moldova). Līdz ar to fiziskā persona, kurai ir tiesības uz Latvijas valsts pensiju, varēs to saņemt pat tad, ja tās dzīvesvieta ir Moldovā, vēršoties Moldovas kompetentajā iestādē. Šāds princips attieksies uz Latvijā dzīvojošajām personām, kam būs tiesības uz Moldovas valsts pensiju.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošana

Atbilstoši līguma 7. pantam fiziskā persona, kas veiks darbu nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā kādā no valstīm, maksās VSAOI atbilstoši tās tiesību aktiem. Piemēram, ja darba ņēmējs, kas ir Moldovas nodokļu rezidents, veiks darbu Latvijas teritorijā Latvijas darba devēja labā, tad gūtajam ienākumam piemēros VSAOI Latvijā. Līdz ar to personai nebūs jāveic līdzīgas iemaksas par Latvijā gūto ienākumu Moldovā.

Vienlaikus tiek paredzēti vairāki izņēmumi. Proti, fiziskā persona, kas nodarbināta:

1. pirmajā valstī reģistrētā uzņēmumā, bet veic darba pienākumus, fiziski atrodoties otrajā valstī, gūtajam ienākumam piemēro VSAOI tikai otrajā valstī;
2. vairākos abās valstīs reģistrētos uzņēmumos, gūtajam ienākumam piemēro VSAOI dzīvesvietas valstī;
3. pirmajā valstī reģistrētā uzņēmumā, bet uz noteiktu laiku ir norīkota darbā otrajā valstī, turpina piemērot gūtajam ienākumam pirmās valsts VSAOI, ja vien norīkojuma ilgums nepārsniedz 24 mēnešus un darba devējs parasti veic savu darbību otrajā valstī. Vienlaikus valstu kompetentās institūcijas patur tiesības savstarpēji vienoties un pagarināt sociālo iemaksu veikšanu pirmajā valstī uz laiku līdz 12 mēnešiem, ja persona iesniedz atbilstošu iesniegumu.

Līgumā ir ietverti specifiski piemērojamo tiesību aktu noteikumi attiecībā uz starptautisko pārvadājumu uzņēmumu darbiniekiem un kuģu apkalpes locekļiem.

Valsts pensijas, apdrošināšanas atlīdzības un apbedīšanas pabalsti

Līguma noteikumi regulē fizisko personu tiesības uz pensiju par tiem apdrošināšanas periodiem, kas uzkrāti abās valstīs. Piemēram, ja fiziskajai personai nav vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā apdrošināšanas stāža lieluma pirmajā valstī, tad tiesību noteikšanā uz šīs valsts pensiju tiks ņemti vērā arī otrajā valstī uzkrātie apdrošināšanas periodi ar noteikumu, ka tie nepārklājas. Šis princips neattiecas uz pensijas apmēra aprēķināšanu, jo tās mērķiem tiks ņemtas vērā tikai attiecīgajā valstī veiktās VSAOI, kur persona piesakās pensijas saņemšanai.

Līgums atrunā arī citus ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem saistītus gadījumus. Piemēram, ja personai, strādājot abās valstīs, pienākas pabalsts sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, tad to piešķir un izmaksā tā valsts, kur persona bijusi apdrošināta pēdējo reizi. Attiecībā uz apbedīšanas pabalstu piešķiršanu līgums nosaka, ka par personu, kas saņēmusi pensiju no pirmās valsts, bet mirusi otrajā valstī, apbedīšanas pabalstu izmaksā pirmā valsts tai personai, kurai ir tādas tiesības atbilstoši šīs valsts tiesību aktiem. Ja mirusī persona saņēma pensiju abās valstīs, tad apbedīšanas pabalstu piešķirs un izmaksās atbilstoši abu valstu tiesību aktiem.

Kopumā vērtējot, noslēgtais līgums sekmēs mobilitāti darba tirgū, atvieglojot darbinieku piesaistīšanu abām valstīm, kā arī veicinās ekonomisko sadarbību starp valstīm un aizsargās fizisko personu tiesības un labklājību.