Lai gan vienotais nodokļu konts ir ieviests jau kopš 2021. gada 1. janvāra, joprojām rodas jautājumi par veikto maksājumu atzīšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sistēmās un saistību segšanas procesu. Problēmas pastāv maksājumu attiecināšanā gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), gan citu nodokļu saistību segšanai. Tā kā VSAOI ir sociālās sistēmas uzbūves pamatelements, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un VID ir ķērušies klāt VSAOI problēmu risināšanai. Šajā rakstā apskatīsim, ar kādām problēmām abas iestādes saskaras un kā plāno tās atrisināt.
Šajā rakstā ir apkopota informācija par nodokļu likumu un citu tiesību aktu normām, kas jāņem vērā 2022. gadā, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli (SN) no darbinieka algas.
Līdz ar minimālā VSAOI apmēra noteikšanu atsevišķās nozarēs ir palielinājies ārpakalpojumā nodoto funkciju skaits. Turklāt uzņēmumi arī konsolidē amata vietas, lai aizvietotu darbiniekus, kas uzņēmumā veica nepilnas slodzes darbu un nebija sociāli apdrošināti vismaz minimālās algas apmērā ik mēnesi. Šajā rakstā – par papildu darba veikšanas niansēm.
Algas nodokļu plaisai ir tendence lēnām, taču pastāvīgi samazināties jau kopš 2016. gada, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (“VID”) nesen veiktais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) plaisas novērtējums par 2020. gadu.
No 2021. gada 1. jūlija Latvijā tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (“VSAOI”). Saeimas opozīcija, kā arī vairākas uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas atklātā vēstulē deputātiem lūdza atlikt minimālo iemaksu sistēmas ieviešanu līdz brīdim, kad ekonomika būs atguvusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem. Neraugoties uz publiski pausto kritiku, 1. jūlijā tomēr stājās spēkā jaunais režīms. Šajā rakstā aplūkoti gadījumi, kad pašnodarbinātai personai ir tiesības nepiemērot minimālo VSAOI saviem ienākumiem, savlaicīgi vēršoties ar šādu lūgumu VID.
Līdz ar atvaļinājuma laika tuvošanos, tuvojas arī publiski daudz apspriestā minimālā obligāto iemaksu objekta (“MOIO”) ieviešana, kas daudziem uzņēmumiem varētu kļūt aktuāla šā gada 1. jūlijā. Taču 24. maijā Saeimas Prezidijs nodeva komisijai izskatīt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (“VSA”) grozījumu projektu, kurā rosināts iepriekšējo grozījumu stāšanos spēkā pārcelt. Šajā rakstā apkopojam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”) minimālā objekta piemērošanas pamatprincipus un sniedzam praktiskus piemērus, ja ierosinātais likumprojekts netiks apstiprināts un ar 1. jūliju stāsies spēkā MOIO.
Šā gada 27. maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts MK noteikumu projekts, kas paredz noteikt brīvprātīgo un pašnodarbināto obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. Šajā rakstā – par jauno noteikumu projektu, kuri aizstās šobrīd spēkā esošos 2013. gada 17. decembra MK noteikumus Nr. 1478.
Ziemassvētki ir patīkams apdāvināšanās laiks. Arī šogad uzņēmumi vēlas iepriecināt savus darbiniekus un sadarbības partnerus ar Ziemassvētku dāvanām. Šajā rakstā – par nodokļu likumvides piemērošanu šādām dāvanām. Ņemot vērā ārkārtējo situāciju, neaplūkojam tādus personāla ilgtspējas pasākumus kā darbinieku balles un Ziemassvētku “eglītes” darbinieku bērniem. Pie šīs tēmas atgriezīsimies nākamgad, kad epidemioloģiskā situācija, cerams, būs uzlabojusies.
Šā gada septembrī VID publicējis atjaunotu metodisko materiālu “UIN deklarācijas aizpildīšanas kārtība.” Šajā rakstā apkopojam informāciju par veiktajām izmaiņām un aplūkojam dažus jaunus piemērus, kuros VID skaidro UIN piemērošanu.
Lai mazinātu administratīvo slogu, ar 2021. gada 1. janvāri VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem būs jauns konts – vienotais nodokļu konts, kurš aizstās līdzšinējos nodokļu kontus. Turklāt spēkā stāsies grozījumi MK noteikumos Nr. 827 un IIN likumā, kuri noteiks jaunus termiņus IIN un VSAOI maksāšanai un darba devēja ziņojuma iesniegšanai. Šajā rakstā – par plānotajām izmaiņām un būtiskajiem grozījumiem.
Šā gada 2. septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts Finanšu ministrijas (“FM”) sagatavotais informatīvais ziņojums par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Ziņojumā identificētas vairākas Latvijas nodokļu sistēmas nepilnības, kuru risināšanai ierosinātas vairākas nodokļu politikas izmaiņas 2021., 2022. un 2023. gadam. Šajā rakstā – par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) un solidaritātes nodokļa likmju, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām, kuras FM ierosina veikt ar 2021. gadu.
Šobrīd VID aktīvi atmaksā uzņēmumiem pārmaksāto solidaritātes nodokli (“SN”). Šajā rakstā vēlamies atgādināt, ka no SN pārmaksas, aprēķināšanas un atmaksas termiņa izriet vairāki jautājumi, piemēram, kā iegrāmatot šogad saņemto 2019. gadā pārmaksātā SN atmaksu un kas uzņēmumam jāapsver nākotnē, lemjot par reorganizāciju vai likvidāciju.
Arvien biežāk izskan versija, ka ES un Lielbritānija nespēs vienoties par izstāšanās noteikumiem un iespējamo pārejas periodu, kurā tās turpinās sadarbību līdzšinējo normatīvo aktu ietvaros. Šajā rakstā aplūkosim, kādas nodokļu izmaiņas piedzīvos Latvijas nodokļu rezidenti, kuri Lielbritānijā atrodas nosūtījumā vai veic algotu darbu, ja šā gada 29. martā Lielbritānija izstājas no ES bez vienošanās.
