Irēna Arbidāne

Direktore nodokļu konsultāciju nodaļā, personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu vadītāja Baltijā, PwC Latvija

Edgars Riņķis

Vecākais jurists, PwC Legal

Līdz ar minimālā VSAOI apmēra noteikšanu atsevišķās nozarēs ir palielinājies ārpakalpojumā nodoto funkciju skaits. Turklāt uzņēmumi arī konsolidē amata vietas, lai aizvietotu darbiniekus, kas uzņēmumā veica nepilnas slodzes darbu un nebija sociāli apdrošināti vismaz minimālās algas apmērā ik mēnesi. Šajā rakstā – par papildu darba veikšanas niansēm.

Līdz ar VSAOI minimālā apmēra ieviešanu darba devēji (DD) ir izvēlējušies izmantot šādas VSAOI sloga mazināšanas iespējas:

• Ārpakalpojums. To darbinieku, kuri strādāja daļējā noslodzē, funkcijas tiek nodotas ārpakalpojumā pašnodarbinātai personai vai citam uzņēmumam. Šāds risinājums ir īpaši izplatīts darba aizsardzības jomā.
• Amatu apvienošana/ papildu darba noteikšana esošajiem darbiniekiem. Citiem darbiniekiem tiek uzticēti daļējā noslodzē strādājošo personu darba pienākumi. Šāds risinājums biežāk novērojams administratīvo funkciju (piemēram, lietveža, sekretāra, sistēmas administratora) amata pienākumu sadalē.

Ja darbs nodots ārpakalpojumā, tad uzņēmumam no nodokļu viedokļa būtu jāpārbauda:

1. saimnieciskās darbības veicēja reģistrācija,¹ lai neieturētu IIN un VSAOI no samaksas saimnieciskās darbības veicējam. Ja fiziskā persona nav atrodama VID datubāzē, tad IIN un VSAOI jāietur pilnā apmērā pēc darba algai piemērojamām likmēm;
2. uzņēmumiem PVN maksātāja numurs un citi apstākļi, lai uzņēmums pierādītu, ka ir veicis pietiekamas darbības, kas ļauj novērtēt darījuma partnera uzticamību un darījuma risku.

Pirms lemt par darbinieka atlaišanu un funkciju pārdali, aicinām pārliecināties, ka par viņu tiešām jāmaksā VSAOI minimālajā apmērā. Atgādinām, ka likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosaka virkni izņēmumu, kad minimālās VSAOI nav jāmaksā. Ar sarakstu var iepazīties mūsu iepriekšējos rakstos.

Piemaksa par papildu darbu

Saskaņā ar Darba likuma 56. pantu DD ar rīkojumiem var precizēt darbinieka veicamos darba pienākumus, darba kārtības un darbinieka uzvedības noteikumus uzņēmumā, kā arī atsevišķos likumā paredzētajos gadījumos uzdot darbiniekam veikt līgumā neparedzētu darbu.

Ja likvidējamā amata pienākumi būtiski neatšķiras no darbinieka nolīgtajiem pamatdarba pienākumiem, to uzdošana šim darbiniekam nav uzskatāma par papildu darbu Darba likuma izpratnē, jo darbinieka darba līgums (arī amata apraksts) jau ietver cita darbinieka iepriekš veiktos pienākumus. Tādā gadījumā ir runa vienīgi par darba pienākumu precizēšanu (ko DD ir tiesīgs veikt ar mutvārdu vai rakstveida rīkojumu), un DD nav pienākuma maksāt darbiniekam piemaksu par papildu darba veikšanu.

Turpretī, ja DD vēlas uzdot darbiniekam tādus darba pienākumus, kas viņa darba līgumā (arī amata aprakstā) nav paredzēti un no tā neizriet, tad vispirms ir nepieciešama šī darbinieka piekrišana. Ja šāda papildu darba uzdošana ir paredzēta uz noteiktu laiku, tad parasti pietiek ar DD rīkojumu par papildu darba izpildi un piemaksas noteikšanu darbiniekam, kā arī darbinieka rakstveida piekrišanu (piemēram, apstiprinājumu uz šāda rīkojuma vai e-pasta atbildi DD). Taču gadījumos, kad šādu cita darbinieka iepriekš veikto amata pienākumu uzdošana citam darbiniekam ir paredzēta uz ilgāku laiku vai pastāvīgi, piemērotākais risinājums ir darba līguma grozīšana, vajadzības gadījumā pārskatot arī darba samaksu.

Visbeidzot, jāatceras – ja darba līgumā (arī amata aprakstā) noteiktais darba pienākumu izklāsts neietver likvidējamā amata pienākumus, tad prasības grozīt darba līgumu neievērošana parasti nozīmē to, ka darbinieks jebkurā brīdī (gan sākotnēji, gan vēlāk) ir tiesīgs atteikties no papildu darba veikšanas, jo viņš nav rakstveidā piekritis uzņemties šādus papildu darba pienākumus. Šādos apstākļos jāņem vērā arī Darba likuma 57. pants, saskaņā ar kuru darbiniekam var noteikt darba līgumā neparedzētus pienākumus tikai tad, ja ir izpildīti Darba likumā noteiktie priekšnosacījumi (piemēram, ārkārtējos apstākļos vai darbinieka dīkstāvē). Jāievēro arī termiņa ierobežojums – viens vai divi mēneši gada laikā. Turklāt šādā gadījumā darba samaksa nedrīkst būt mazāka par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu.

Piemaksas apmērs un nodokļi

Saskaņā ar Darba likuma 65. pantu piemaksai par papildu darbu jāatbilst veiktajam darbam, un tā jānosaka darba līgumā vai darba koplīgumā. Ja papildu darbu veic virs normālā darba laika, tad jāuzskaita un jāapmaksā virsstundas.

Piemaksas apmēru par papildu darbu nosaka pēc pušu vienošanās, jo to vispārīgā kārtībā likums neregulē. Tātad amatu apvienošanas gadījumā papildu darba samaksas apmērs jānosaka atsevišķi. Tas var sakrist ar pamatdarba atalgojumu, bet var arī atšķirties, ja papildu darbā veicamā funkcija ir ar augstāku vai zemāku pievienoto vērtību.

Ja papildu darbam nosaka citu stundas likmi, tad darba laiks jāuzskaita atsevišķi katrai amata vai veicamā darba kategorijai. Ja darbinieks piekrīt, puses var rakstiski vienoties par fiksētu laika sadalījumu mēneša ietvaros, balstoties uz abu pušu aplēsēm. Šāda vienošanās atvieglo darba samaksas aprēķināšanu.

No algas nodokļu viedokļa svarīgi ir precīzi noteikt darba samaksu, ņemot vērā papildu darbam pielīgto likmi un faktiski nostrādāto laiku katrā no amatiem vai darbiem, izņemot, ja ir noteikta fiksēta proporcija. Savādāk nodokļi piemērojami tādā pašā kārtībā kā, ja papildu darbs netiktu veikts.

_____________

¹ Komentāri sniegti par Latvijas nodokļu rezidentiem