Pēdējos desmit gados regulējuma prasības pārvaldības un nefinanšu jomā ir būtiski augušas. Vienlaikus arī dažādas uzņēmuma ietekmes puses (akcionāri, darbinieki, klienti u.c.) pieprasa no uzņēmuma uzticamu, kvalitatīvu un standartizētu informāciju gan par uzņēmuma pārvaldības praksi, gan sniegumu nefinanšu jomā. Abi šie faktori ietekmē uzņēmumus arī Latvijā.
Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām, kuru iepriekšējā pārskata gada rādītāji atbilst noteiktiem kritērijiem (neto apgrozījums virs 21 miljona eiro un bilances kopsumma virs 4 miljoniem eiro), ir pienākums sagatavot paziņojumu par korporatīvo pārvaldību. Šiem kritērijiem atbilstošām sabiedrībām pirmais šāds ziņojums bija jāgatavo jau par 2021. finanšu gadu (pārskata gadu, kurš sākās 2021. gada 1. janvārī vai 2021. kalendāra gada laikā) saskaņā ar MK noteikumiem, piemērojot Tieslietu ministrijas izveidotās Korporatīvās pārvaldības konsultatīvās padomes izstrādāto Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksu, kurā ietvertie principi apkopo labāko starptautisko praksi uzņēmumu pārvaldībā un var tikt piemēroti jebkuram uzņēmumam.
Kodekss ietver 17 principus, kas izveidoti ar mērķi veicināt uzņēmuma ilgtermiņa vērtības pieaugumu, tā efektīvu pārvaldību un darbības caurskatāmību. Šie principi ir sagrupēti desmit sadaļās un aptver gan uzņēmuma pārvaldības jautājumus (piemēram, stratēģiju, iekšējo kultūru un ētiku), gan jautājumus par padomes ievēlēšanu un sastāvu. Katram principam ir noteikti kritēriji, lai novērtētu, vai tas uzņēmumā tiek ievērots.
Uzņēmumi, kas kotē savus finanšu instrumentus regulētajā tirgū, gatavo un publicē korporatīvās pārvaldības paziņojumus saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām, taču arī šie uzņēmumi gatavo paziņojumus atbilstoši kodeksam.
Saskaņā ar regulējumu uzņēmumam savā korporatīvās pārvaldības paziņojumā jāiekļauj informācija par to, vai un kā tas piemēro atsevišķus kodeksā iekļautos principus. Ja uzņēmums nepiemēro atsevišķus labas korporatīvās pārvaldības principus, tam jāskaidro, kāds ir šādas rīcības pamatojums. Uzņēmumi var iekļaut šo paziņojumu sava gada pārskata vadības ziņojumā vai arī sagatavot to kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu.
Latvijā lielajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī lielajiem uzņēmumiem, kas kotē savus finanšu instrumentus regulētajā tirgū, ir ne tikai jāpiemēro labas korporatīvās pārvaldības principi, bet arī jāizstrādā un jāpublicē nefinanšu paziņojums. Tajā jāietver informācija par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem un finanšu stāvokli, kā arī par ietekmi uz vidi, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītajiem aspektiem, cilvēktiesību ievērošanu un pretkorupcijas un kukuļošanas novēršanas pasākumiem.
Tāpat šajā paziņojumā jāiekļauj informācija par īstenoto politiku korporatīvās sociālās atbildības jomās, tostarp apraksts par uzņēmumā ieviestajām procedūrām, lai nodrošinātu pienācīgu uzmanību šīs politikas īstenošanas procesam, kā arī informācija par galvenajiem ar korporatīvās sociālās atbildības jomām saistītajiem riskiem un to pārvaldību.
Lai sniegtu informāciju par korporatīvās sociālās atbildības jomām, uzņēmumi var izmantot Latvijas vai ES tiesību aktos vai arī ANO, ESAO, Starptautiskās Darba organizācijas, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas vai citas starptautiskās organizācijas izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumus.
Nefinanšu paziņojumā jānorāda, kuras pamatnostādnes vai ieteikumus uzņēmums izmanto. 2022. gada novembrī publicētajā PwC pētījumā par publiski pieejamās Latvijas uzņēmumu nefinanšu paziņojumos iekļautās informācijas kvalitāti un uzņēmumu brieduma pakāpi, kurā analizēti 52 uzņēmumi 13 dažādās nozarēs, tika noskaidrots, ka nefinanšu paziņojumu sagatavošanai Latvijā uzņēmumi visbiežāk izmantojuši Global Reporting Initiative (GRI) standartu.
Domājot par nākotni nefinanšu paziņojumu jomā, jāpiemin tas, ka pērn Eiropas Padome un Parlaments panāca provizorisku politisku vienošanos par korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas projektu, savukārt 2022. gada 10. novembrī šo direktīvu apstiprināja Eiropas Parlaments. Direktīvas mērķis ir pilnveidot regulējumu nefinanšu paziņojumu jomā, lai uzlabotu pieejamās nefinanšu informācijas kvalitāti, kas veicinās Eiropas kopējo pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku.
Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paplašinās to uzņēmumu loku, kam būs pienākums izstrādāt un publicēt ilgtspējas jeb nefinanšu paziņojumus kopā ar saviem gada pārskatiem, iekļaujot noteiktu informācijas apjomu vadības ziņojumā. Šie paziņojumi būs jāgatavo atbilstoši jaunam Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļaus vides jautājumus, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus. Jaunos ilgtspējas pārskatu standartus šobrīd izstrādā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa.
Saskaņā ar direktīvu nefinanšu paziņojumus pārbaudīs un apstiprinās revidents. Revidenta atzinuma prasība tiek ieviesta ar mērķi nodrošināt, lai uzņēmumi ievērotu jaunos Eiropas ilgtspējas standartus.
Uzņēmumu ilgtspēja nav iedomājama bez caurspīdīgas un atbildīgas nodokļu maksāšanas. Taču šobrīd tikai ļoti šauram uzņēmumu lokam Latvijā regulējums uzliek pienākumu sagatavot nodokļu risku vadības dokumentāciju (turpmāk rakstā skaidrots, uz kuriem uzņēmumiem šī prasība attiecas).
To, cik nozīmīgu ietekmi nodokļu pārvaldība un nodokļu samaksas kultūra atstāj uz ilgtspēju, uzskatāmi parāda t.s. nodokļu plaisa. VID traktējumā nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta, ja visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpildītu savas nodokļu saistības. Saskaņā ar VID datiem VSAOI plaisa 2020. gadā pārsniedza 445 miljonus eiro – ar šo summu varētu palielināt valsts pensiju budžetu gandrīz par 20%. Tādējādi nodokļu pārvaldība, caurspīdība un atbildīga samaksa ir faktori, kas būtiski ietekmē sociālo jomu kā vienu no ilgtspējas (ESG) sistēmas pīlāriem. Apzinoties nodokļu pārvaldības iespaidu uz ilgtspēju, dažādas uzņēmuma ietekmes puses pieprasīs uzticamu, kvalitatīvu un standartizētu informāciju arī par uzņēmuma nodokļu pārvaldību.
Šādu standartizētu informāciju Latvijā šobrīd ir pienākums sagatavot tikai VID Padziļinātās sadarbības programmas (PSP) dalībniekiem. Programmas darbību regulē likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.1 pants un 2018. gada 27. novembra MK noteikumi Nr. 748 “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi”. Šis regulējums uzliek Zelta līmeņa PSP dalībniekiem pienākumu ieviest un dokumentēt nodokļu risku vadību tādā detalizācijas pakāpē, lai kompetenta persona varētu tam izsekot līdz līmenim, kurā darbības rada nodokļu risku (uzņēmumam jāievieš un periodiski jāīsteno kontroles pasākumi, kā arī jāaktualizē nodokļu risku vadības dokumentācija).
Pašreiz tiek izstrādāta jauna nodokļu maksātāju (uzņēmumu) reitinga sistēma, kas potenciāli var iekļaut arī esošās PSP elementus. Tomēr pastāv iespēja, ka prasība izstrādāt nodokļu risku vadības dokumentāciju jaunajā regulējumā var izzust. Neskatoties uz to, uzņēmumiem būtu ļoti ieteicams ieviest nodokļu pārvaldības procesus, kā arī sagatavot un padarīt publisku informāciju par uzņēmuma augstu nodokļu samaksas kultūru un nodokļu pārvaldību. Šāda informācija ne tikai veicina sabiedrības uzticību uzņēmumam, bet arī palīdz tam piesaistīt investorus.
Lai sagatavotu informāciju par nodokļu pārvaldības aspektiem un iekļautu to savos nefinanšu paziņojumos, uzņēmumi var ņemt vērā ar PSP saistīto Latvijas regulējumu, ESAO vadlīnijas un GRI standartu.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
