Šā gada 2. septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts Finanšu ministrijas (“FM”) sagatavotais informatīvais ziņojums par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Ziņojumā identificētas vairākas Latvijas nodokļu sistēmas nepilnības, kuru risināšanai ierosinātas vairākas nodokļu politikas izmaiņas 2021., 2022. un 2023. gadam. Šajā rakstā – par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) un solidaritātes nodokļa likmju, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām, kuras FM ierosina veikt ar 2021. gadu.
FM definētais izmaiņu mērķis ir ar 2021. gadu samazināt Latvijas nodokļu slogu un celt konkurētspēju Baltijas līmenī, īpaši nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, mazinot ienākumu nevienlīdzību.
VSAOI likmes samazinājums
Pirmais nodokļu izmaiņu ierosinājums ir samazināt VSAOI likmi par vienu procentpunktu, atgriežoties pie 2014.–2017. gadā noteiktā likmes sadalījuma:
- darba ņēmēja likme būtu 10,5% (šogad 11%);
- darba devēja likme būtu 23,59% (šogad 24,09%).
Kā redzams, mazinātājs ir sadalīts uz pusēm, lai vienlīdzīgi atslogotu gan darba devēju, gan ņēmēju.
Solidaritātes nodoklis (“SN”)
Atbilstoši VSAOI likmes kopējam samazinājumam plānots koriģēt arī SN. Proti, ar 2021. gadu FM ierosina pielīdzināt SN likmes plānotajām VSAOI likmēm (mēnesī darba ņēmējam 10,5%, darba devējam 23,59%). Gadā SN likme saglabātos 25,5%, kā tas bija šogad un pērn.
Ņemot vērā VSAOI samazinājumu, plānotas izmaiņas arī SN likmju sadalījumā:
- darba ņēmēja likme – IIN kontā samaksātā likme – 10% (šogad 10,5%);
- darba devēja likme – pensiju apdrošināšanas iemaksu likme – tiktu noteikta atbilstoši VSAOI likmes sadalījumam pēc samazinājuma (šogad 14%). Būtiska izmaiņa ar 2021. gadu – šī SN daļa tiktu novirzīta valsts pensiju speciālajā budžetā nepersonalizēti.
Jāņem vērā arī tas, ka izmaiņas paredz novirzīt vienu procentpunktu veselības apdrošināšanas obligātajam maksājumam.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Tā kā SN šobrīd piemīt kompensējošs raksturs, daļu no SN ieskaita personas IIN kontā un gada griezumā nosedz IIN saistības, kas rodas starp piemērojamo otro progresīvo IIN likmi (23%) un trešo – augstāko – IIN likmi (31,4%).
1 Atbilstoši plānotajām VSAOI un SN likmju izmaiņām jākoriģē arī augstākā IIN likme, lai saglabātu kompensējošo SN raksturu.
Tā kā SN likmi (darba ņēmēja daļu, ko ieskaita IIN kontā) plānots samazināt par pusprocentpunktu (šobrīd 10,5%, bet ar 2021. gadu 10%), IIN trešā progresīvā likme tiktu samazināta no 31,4% uz 31%. FM aplēsusi, ka IIN likmes samazinājumam jākompensē SN likmes izmaiņas, neradot SN maksātājam IIN piemaksu gada griezumā. Attiecīgi ar 2021. gadu 31% IIN tiktu piemērots gada ienākuma daļai, kas pārsniedz noteikto VSAOI objekta maksimālo apmēru (62 800 eiro).
Pirmajai un otrajai IIN progresīvajai likmei izmaiņas nav plānotas:
- 20% likmi piemēros gada ienākumam līdz 20 004 eiro;
- 23% likmi piemēros gada ienākumam, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 62 800 eiro.
Diferencētais neapliekamais minimums (“DNM”)
FM rosinājusi celt ienākumu augšējo robežu, līdz kurai piemēro DNM. Plānots 2021. gadā to noteikt 1800 eiro mēnesī (šobrīd 1200 eiro). Rezultātā DNM varētu piemērot plašākam nodokļu maksātāju lokam, jo šis 600 eiro palielinājums ir sešreiz lielāks nekā līdzšinējais 100 eiro palielinājums ik gadu, sākot no 2018. gada, kad augšējā robeža bija 1000 eiro.
Tāpat kā līdz šim, ienākumiem, kas sasniedz vai pārsniedz augšējo robežu, DNM netiktu piemērots (0 eiro).
Neapliekamā minimuma izmaiņas nav plānotas, tātad arī 2021. gadā tas saglabātos 300 eiro mēnesī (3600 eiro gadā). Saglabāt plānots arī ienākumu augšējo robežu, līdz kurai piemēro neapliekamo minimumu (500 eiro mēnesī).
Par citām plānotajām izmaiņām, kas skar darbaspēka nodokļus, informēsim nākamajās Īsziņās.
