E-rēķinu izmantošana kļūst par nozīmīgu rīku uzņēmumos visā pasaulē, veicinot efektivitāti, samazinot kļūdu iespējamību un nodrošinot atbilstību nodokļu regulējumam. Tomēr uzņēmumiem, kas izvēlējušies grāmatvedības funkcijas deleģēt ārpakalpojumu sniedzējiem, rodas jautājumi par to, kam jāuzņemas atbildība par e-rēķinu ieviešanu un pārvaldību. Šajā rakstā aplūkotas galvenās lomas, atbildības un sadarbības principi, kas palīdzēs uzņēmumiem veiksmīgi ieviest e-rēķinu sistēmu.

Šajā rakstā aplūkosim tiesas spriedumu, kur Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudē tika konstatēts, ka uzņēmuma grāmatvedībā izdevumos iegrāmatotie rēķini neatbilda Grāmatvedības likuma prasībām. Nodokļu audita rezultātā tika secināts, ka šos rēķinus nevar atzīt par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, jo pretī nebija sniegts pakalpojums un rēķini nebija pareizi noformēti. Līdz ar to uzņēmumam izveidojās papildus maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistības vairāk nekā 5 miljoni eiro.

E-rēķinu ieviešana uzņēmumu finanšu darbībās spēj ievērojami uzlabot efektivitāti un precizitāti. Tomēr ar šo digitālo attīstību parādās jauni riski, īpaši krāpšanas jomā. Pieaugošā tehnoloģiju loma finanšu darījumos liek uzņēmumiem pastiprināt savas drošības sistēmas un pievērsties moderniem krāpšanas atklāšanas risinājumiem. Šajā jomā mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par būtisku instrumentu, kas sniedz uzņēmumiem progresīvas metodes krāpšanas atklāšanā, novēršanā un mazināšanā. Šajā rakstā apskatīsim MI sniegtās iespējas krāpšanas atklāšanā e-rēķinu sistēmās un praktiskos ieguvumus uzņēmumiem.