Vasaras noslēgums Augstākās tiesas darbā ir iezīmējies ar spriedumu pasludināšanu lietās, kas skar nodokļu piemērošanu ienākumiem no dažāda veida izklaides pakalpojumiem. Tāpat kā ienākums no videospēļu tiešraižu straumēšanas, arī laimesti no dalības azartspēlēs saglabā aktualitāti ar tiem saistīto nodokļu tiesību normu interpretācijas jautājumos, kas rada strīdus ar nodokļu administrāciju. Viens no tādiem strīdiem ir saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar ko fiziskai personai tika aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nokavējuma nauda, konstatējot nedeklarētus azartspēļu organizētāja izmaksātus laimestus. Persona pārsūdzēja lēmumu, iesniedzot tiesai sūdzību, kas rezultātā nonāca līdz Senātam. Paturpinot mūsu MindLink rakstu sēriju par Senāta spriedumiem saistībā ar nodokļu piemērošanu ienākumiem no izklaidējoša rakstura pasākumiem, šajā rakstā izskatīsim vienu no jaunākajiem Senāta nolēmumiem.
Šā gada 27. augustā Senāts izskatīja administratīvo lietu Nr. A420144321, izvērtējot fiziskas personas (“pieteicējs”) prasību atcelt VID 2021. gada 16. februāra lēmumu, ar kuru tam tika uzrēķināts IIN un nokavējuma nauda. VID secināja, ka pieteicējs savā gada ienākumu deklarācijā par 2019. gadu nav norādījis azartspēļu organizētāja Optibet SIA izmaksātos laimestus un par tiem attiecīgi nav aprēķinājis un samaksājis IIN.
Pieteicējs lēmumu apstrīdēja, norādot, ka VID bija nepamatoti aprēķinājis nodokli par visu summu, ko organizētājs ieskaitījis pieteicēja kredītiestādes kontā (38,315.96 eiro). Pieteicējs norādīja, ka kontā ieskaitītā kopsumma ietvēra arī azartspēļu dalības maksu, kas nav uzskatāma par spēlētāja ienākumu. Attiecīgi sūdzībā tika izvirzīts viedoklis, ka IIN piemērošanas vajadzībām VID būtu bijis jāatskaita pieteicēja dalības maksa no visas saņemtās summas, tādējādi aprēķinot nodokli tikai “tīrajam” jeb faktiskajam ienākumam.
Tāpat pieteicējs norādīja uz faktu, ka VID nodokļa aprēķināšanai nav izmantojis ziņas par izmaksātajiem laimestiem uz pieteicēja spēles kontu organizētāja digitālajā platformā. Tāpēc, ņemot vērā faktu, ka dalībai azartspēlēs pieteicējs sākotnēji ieskaitīja naudas līdzekļus spēles kontā, no kura tas pēc tam varēja izmaksāt uz savu kredītiestādes kontu gan laimestus, gan spēlēm neizmantotu naudu, pieteicējs apšaubīja VID secinājumu, ka visa uz kredītiestādes kontu izmaksātā summa sakrita ar to līdzekļu kopsummu, ko pieteicējs saņēma no organizētāja kā laimestu.
Senāts pievienojās apgabaltiesas sprieduma argumentiem un uzsvēra vairākus būtiskus aspektus, kas apstiprina saņemtā laimesta aplikšanu ar nodokli atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām.
Spriedumā Senāts skaidro, ka Azartspēļu un izložu likumā azartspēļu laimesti ir definēti kā naudas summa, kuru spēlētājam izmaksā azartspēļu organizētājs atbilstoši spēles noteikumiem. Tādējādi nav apstrīdams fakts, ka visas spēlētāju saņemtās summas ir apliekamas ar nodokli. Šajā kontekstā tiesa arī uzsvēra, ka tāds regulējums, kas nodokļu mērķiem paredzētu tiesības atskaitīt no laimestu summas ar dalību spēlēs saistītos izdevumus, nesasniegtu IIN likuma 8. panta trešās daļas 20.4 punkta un 9. panta pirmās daļas 5. punkta normas mērķi – mazināt izložu un azartspēļu atkarības risku. Iespēja spēlētājiem atskaitīt dalības izdevumus un attiecīgi maksāt mazāku nodokli vai vispār to nemaksāt padarītu azartspēles pievilcīgākas un neatturētu potenciālus spēlētājus no iesaistīšanās. Savu viedokli Senāts pamatoja arī ar negatīvu fiskālo ietekmi, kas līdz ar mazāku maksājamo nodokli samazinātu valsts budžetā un pašvaldību budžetos iekasēto ieņēmumu apmēru, tādēļ netiktu sasniegts likumā noteiktais leģitīmais mērķis.
Līdz ar to Senāts atkārtoti apstiprināja, ka t.s. neto princips (ieņēmumi – izdevumi) nav piemērojams izložu un azartspēļu ienākumiem saskaņā ar IIN likuma un tā tiesību normu mērķiem. Tāpat Senāts atspēkoja pieteicēja argumentu, ka pašreizējais regulējums var radīt nodokļu maksātājiem netaisnīgu situāciju, ja spēlētājam jāmaksā nodoklis no tiem līdzekļiem, kurus tas samaksājis, lai piedalītos azartspēlēs, bet laimestu nav saņēmis vai pat cietis zaudējumus. Senāts norādīja, ka spēlētājiem jārēķinās ar varbūtību, ka reālais ieguvums (laimests) var būt neliels vai pat mazāks nekā ieguldījums, ņemot vērā, ka informācijai par laimestu lielumiem jābūt pieejamai spēles noteikumos, ar kuriem katram ir tiesības iepazīties pirms dalības šādās spēlēs. Tāpēc Senāts norāda, ka spēlētājiem jārēķinās arī ar to, ka viņiem var rasties pienākums maksāt nodokli atbilstoši IIN likuma normām arī tajā gadījumā, kad faktiski rodas zaudējumi (maksa par dalību spēlē ir lielāka nekā gūtais laimests).
Spriedumā tiek pievērsta uzmanība arī faktam, ka azartspēles rezultātā iegūtie līdzekļi tika uzkrāti spēles kontā un izmaksāti uz spēlētāja kredītiestādes kontu pēc viņa pieprasījuma. Tādēļ lietas izskatīšanas laikā bija būtiski noteikt, vai konkrētajā gadījumā visi izmaksātie līdzekļi tika izmantoti dalībai azartspēlēs.
Izvērtējot abu pušu argumentus, Senāts norādīja, ka VID nepamatoti uzskatīja visu summu par apliekamu ar nodokli, jo nebija pārbaudīti visi pieejamie dati par naudas līdzekļu kustību, tāpēc nebija ņemts vērā fakts, ka spēlētājs, iespējams, saņēma arī to naudu, ko neizmantoja dalībai spēlēs.
Tādējādi Senāts piekrita pieteicējam, ka VID un Administratīvā apgabaltiesa nav pietiekami pamatojusi savu secinājumu par apliekamās bāzes lielumu, ko Senāts atzina par pamatu apgabaltiesas sprieduma atcelšanai un lietas nodošanai jaunai izskatīšanai.
Senāta spriedums atkārtoti iezīmē skaidras vadlīnijas nodokļu piemērošanai azartspēļu un izložu laimestiem. Lai gan spēlētāju vidū joprojām ir neapmierinātība, ka IIN netiek piemērots reālajiem ieguvumiem, tiesiskajā sistēmā ir nostiprinājies princips, ka azartspēļu un izložu laimesti ir apliekami ar nodokli pilnā apmērā, neņemot vērā ar tiem saistītos izdevumus, un tie pilnā apmērā jādeklarē gada ienākumu deklarācijā likumā paredzētajā kārtībā.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
