Lai nodrošinātu valstu sadarbību nodokļu piemērošanā, tiek noslēgtas nodokļu konvencijas ar mērķi novērst situācijas, kur personas vai uzņēmuma, kas darbojas vairākās valstīs, ienākumus apliek ar nodokļiem divreiz.
Izvērtējot pēdējos jaunumus starptautisko nodokļu jomā, šajā rakstā detalizētāk aplūkosim tehniskos aspektus, kas saistīti ar vislielākās labvēlības režīma klauzulu (most-favoured-nation/ MFN clause), kas atrodama tikai dažās nodokļu konvencijās un ar šā gada oktobri ir ieviesta Latvijas–Francijas nodokļu konvencijā. Apskatīsim arī MFN režīma nozīmīgumu Francijas uzņēmumiem, kas vēlas paplašināt savu darbību Latvijā.
MFN klauzula nodokļu konvencijās nodrošina, ka, ja kāda valsts sniedz labvēlīgāku nodokļu režīmu trešai valstij, tā pati attieksme tiek piemērota valstij, ar kuru tai ir sākotnējā konvencija.
Lūk, kā tas darbojas:
Ar Francijas ieņēmumu dienesta paziņojumu tika atzīta vislielākās labvēlības režīma ieviešana Francijas–Latvijas nodokļu konvencijā, jo tajā ir MFN klauzula. Šī izmaiņa tika ieviesta saskaņā ar Latvijas un Japānas 2017. gadā noslēgto nodokļu konvenciju, kas paredz labvēlīgākus nosacījumus kredītiestāžu izsniegto kredītu procentu maksājumiem un autoratlīdzības maksājumiem. Līdz ar to šādi maksājumi starp Franciju un Latviju būs atbrīvoti no nodokļu ieturēšanas to izcelsmes valstī, kā paredzēts Japānas–Latvijas nodokļu konvencijā.
Papildus ir atjaunināta Francijas–Latvijas nodokļu konvencijā iekļautā autoratlīdzības ienākuma definīcija, lai tā atbilstu definīcijai, kas iekļauta Japānas–Latvijas nodokļu konvencijā, izslēdzot no šīs definīcijas maksājumus par autortiesību izmantošanu vai tiesībām izmantot autortiesības uz radio un televīzijas ierakstiem un filmām, kā arī par rūpnieciskā, komerciālā vai zinātniskā aprīkojuma izmantošanu vai tiesībām to izmantot. No juridiskā viedokļa šie nosacījumi ir piemērojami no 2017. gada 5. jūlija, kad stājās spēkā Japānas–Latvijas nodokļu konvencija, proti, vislielākās labvēlības režīmam ir atpakaļejošs spēks.
Vislielākās labvēlības režīma aktivizēšana Francijas–Latvijas nodokļu konvencijā būs nozīmīga tiem uzņēmumiem, kas darbojas abās valstīs.
Francijas uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā, MFN režīma ieviešana varētu sniegt papildu nodokļu ietaupījumus. Tā kā nedz Francijā, nedz Latvijā otras valsts rezidentam maksātos procentus pašlaik neapliek ar ieturējuma nodokli, šīs izmaiņas liek mums pievērst uzmanību citu Latvijas noslēgto konvenciju noteikumiem un iespējām piemērot labvēlīgāku režīmu.
MFN režīma ieviešana ir svarīga tiem Latvijas uzņēmumiem, kas saņem autoratlīdzības maksājumus no Francijas nodokļu rezidentiem, jo turpmāk nodokļa objekti nebūs radio un televīzijas ieraksti un filmas, kā arī maksājumi par rūpnieciskā, komerciālā vai zinātniskā aprīkojuma izmantošanu.
Noslēgumā, lai gan vislielākās labvēlības režīms nodokļu konvencijās tiek reti izmantots, tā nesenā ieviešana Francijas–Latvijas konvencijā liecina par vēlmi attīstīt abu valstu uzņēmumu starptautisko sadarbību. Šis pozitīvi vērtējamais solis piedāvā veicināt godīgu konkurenci un mazināt nodokļu barjeras, kas var rasties starptautisko nodokļu piemērošanas rezultātā. Tādēļ aicinām uzņēmumus, it īpaši tos, kam ir ciešas sadarbības saites ar Francijas uzņēmumiem, izpētīt potenciālos nodokļu ieguvumus, ko varētu sniegt šīs izmaiņas. PwC speciālistu komanda labprāt palīdzēs jūsu uzņēmumam izprast un izvērtēt MFN režīma ietekmi uz jūsu uzņēmumu.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuKādas ir biežāk sastopamās kļūdas UIN piemērošanā un ar kādiem kontroles mehānismiem no tām var izvairīties? PwC Nodokļu podkāsta 43. epizodē PwC nodokļu konsultāciju nodaļas speciālistes – direktore Irēna Arbidāne un vecākā konsultante Tatjana Kļimoviča – apspriež biežāk pieļauto UIN piemērošanas kļūdu ietekmi uz uzņēmumiem, kā arī iztirzā plašāk ar vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem saistītos nodokļu riskus.
2023. gada 17. oktobrī Eiropas Savienība grozīja zemu nodokļu un beznodokļu valstu sarakstu, kam piemēro īpašu nodokļu uzlikšanas kārtību. Pašlaik sarakstā iekļautas 16 jurisdikcijas, tostarp Antigva un Barbuda, Beliza, Seišelu Salu Republika, Krievija. Tā kā saraksts pērn grozīts vairākas reizes, ir atsevišķas nodokļu nianses, kas nodokļu maksātājam var radīt jautājumus, taču atbildes uz tiem ne vienmēr atrodamas nacionālajos tiesību aktos. Šajā rakstā iepazīstināsim ar Finanšu ministrijas (FM) un VID viedokli par nodokļu piemērošanu Latvijas rezidenta ienākumam no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā un dividendēm, kas izmaksātas no sarakstā iekļautajām jurisdikcijām.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).