Juris Boiko

Vecākais projektu vadītājs nodokļu pārvaldības un grāmatvedības nodaļā, PwC Latvija

Praksē Latvijas uzņēmumu – pakalpojuma sniedzēju – grāmatveži samulst, uzzinot, ka ārvalsts darījuma partnerim ir PVN reģistrācijas numurs ne tikai tā dibināšanas valstī, bet arī Latvijā. Kādā nolūkā ārvalsts komersants saņem PVN reģistrācijas numuru Latvijā? Un kā tas ietekmē pakalpojuma sniedzējus Latvijā? Par to sīkāk – šajā rakstā.

Ārvalsts komersantam jāreģistrējas PVN mērķiem Latvijā divu iemeslu dēļ:

• tam veidojas pastāvīgā iestāde Latvijā PVN mērķiem;
• tas veic darbības, kuru veikšanai jāreģistrējas PVN mērķiem.

Pastāvīgā iestāde (PI) PVN mērķiem

Ar PI saprot organizatorisku struktūru, kas pastāvīgi atrodas Latvijā un ir pietiekama darbaspēka un tehnisko resursu ziņā, lai spētu Latvijā nodrošināt ārvalsts komersanta sniegtos pakalpojumus vai saņemt un izmantot pakalpojumus, kas sniegti šīs struktūras vajadzībām.

PI visdrīzāk būs jāreģistrē PVN mērķiem. Turklāt reģistrācijas nepieciešamību jāvērtē ne tikai saistībā ar sniegtajiem, bet arī saņemtajiem pakalpojumiem. Ne vienmēr PI sakritīs ar pastāvīgās pārstāvniecības jēdzienu UIN mērķiem.

Lai zinātu, kādas valsts PVN jāpiemēro un vai nav jāpiemēro kāds īpašs režīms (piemēram, iekšzemes apgrieztā PVN maksāšanas kārtība), vispirms jānosaka pakalpojuma sniegšanas vieta. Pakalpojuma sniegšanas vietu regulē PVN likuma 19.–30. pants.

Pakalpojuma sniegšanas vieta ir atkarīga no pakalpojuma veida un saņēmēja. Pakalpojuma sniegšanas vietu vērtē pēc saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vietas, sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pakalpojuma faktiskās sniegšanas (izmantošanas) vietas. Ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu sniegšanas vietu principā arī nosaka pēc to faktiskās izmantošanas vietas, proti, nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

PI esība pakalpojuma sniegšanas vietu novirza no saimnieciskās darbības mītnes vietas uz PI vietu. Pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka pēc to faktiskās sniegšanas vietas, PI esība vai neesība vietu neietekmē.

Svarīgi atcerēties, ka PVN reģistrācijas numurs pats par sevi vēl nenorāda, ka ārvalsts komersantam Latvijā ir PI, turklāt PVN numura esība vien nemaina pakalpojuma sniegšanas vietu. Līdz ar to pakalpojuma sniedzējam – Latvijas PVN maksātājam – uzzinot, ka tā ārvalsts darījuma partnerim ir arī Latvijas PVN reģistrācijas numurs, jāpārliecinās, kādā nolūkā PVN numurs Latvijā saņemts un vai tas var ietekmēt pakalpojuma sniegšanas vietu. Pakalpojuma sniedzējam ir pienākums pareizi izrakstīt rēķinu un piemērot darījumam pareizu PVN likmi.

Praktisks piemērs labākai izpratnei

Igaunijas komersants A pārvieto preces (kokmateriālus) no Igaunijas uz noliktavu Latvijā, lai vēlāk, kad būs atradis tām pircēju, pārdotu tās Latvijā vai nosūtītu pircējam citā ES dalībvalstī vai trešā valstī. Latvijā A nav ne darbinieku, ne tehnisko resursu. A saņem uzglabāšanas, pārkraušanas un šķirošanas pakalpojumus no noliktavas īpašnieka Latvijā – B.

Lai gan Igaunijas uzņēmumam Latvijā nerodas PI, tam jāreģistrējas PVN mērķiem, jo preču ievešana no Igaunijas Latvijā būs ar PVN apliekams darījums (preču iegādei ES par atlīdzību pielīdzināms darījums). Turklāt tālākā preču piegādes vieta vienmēr būs Latvija – neatkarīgi no tā, vai preces tiks pārdotas ar transportēšanu vai bez tās, darījumam būs jāpiemēro Latvijas PVN (21% vai 0% atkarībā no darījuma).

Kā B jāizraksta rēķins un jāpiemēro PVN, zinot, ka A ir PVN reģistrācijas numurs Latvijā, turklāt pakalpojumiem, kas saistīti ar kokmateriāliem, piemērojama iekšzemes apgrieztā PVN maksāšanas kārtība (PVN likuma 141. pants)?

Šajā piemērā uzglabāšanas, pārkraušanas un šķirošanas pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu – ja pakalpojumu sniedz nodokļa maksātājam un šajā likumā nav noteikts citādi, tad pakalpojuma sniegšanas vieta ir:

1. saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;
2. saņēmēja PI atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts saņēmēja PI, kura neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā.

Tā kā A nav PI Latvijā, kas šos pakalpojumus varētu saņemt un izmantot savu funkciju nodrošināšanai, pakalpojuma sniegšanas vieta ir saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta, proti, Igaunija. Darījumam piemēro apgriezto PVN maksāšanas kārtību saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu (PVN direktīvas 44. pantu).

PVN likuma 141. panta otrā daļa šajā gadījumā nav piemērojama, jo pakalpojuma sniegšanas vieta nav Latvija. Tikai tiem ar kokmateriāliem saistītajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir Latvija, būtu piemērojams īpašais PVN režīms kokmateriālu piegādēm un ar tiem saistītiem pakalpojumiem. PVN likuma 141. pants nenosaka speciālu pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas kārtību, tāpēc pakalpojuma sniegšanas vieta nosakāma saskaņā ar PVN likuma III nodaļu. Nodokļa rēķins pakalpojuma saņēmējam izrakstāms, norādot tajā Igaunijas PVN reģistrācijas numuru.

Ja Igaunijas uzņēmumam Latvijā būtu PI (piemēram, ārvalsts komersanta filiāle) un būtu pamats uzskatīt, ka tieši PI iegādājas un saņem šos pakalpojumus savu funkciju nodrošināšanai, tad pakalpojuma sniegšanas vieta būtu Latvija un darījumam tiktu piemērots kokmateriāliem paredzētais īpašais PVN režīms. Nodokļa rēķinā pakalpojuma saņēmējam būtu jānorāda ārvalsts komersanta Latvijas PVN reģistrācijas numurs.