Pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) ir personai, kas atzīstama par NĪN maksātāju gada sākumā. Taču NĪN likums paredz arī pienākumu maksāt 1,5% papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Kam jāmaksā papildlikme, ja zemi pārdod gada pirmajā pusē, bet gada nogalē Lauku atbalsta dienests (LAD) konstatē, ka tā nav pienācīgi apstrādāta?
Problēmas sakne
Šis jautājums radās strīdā, ko skatīja administratīvā tiesa. Persona gada sākumā bija pārdevusi lauksaimniecībā izmantojamu zemi, pilnā apmērā samaksājot NĪN par laiku līdz gada beigām. Vēlāk apsekojot šo platību, LAD konstatēja un informēja pašvaldību, ka zeme atzīstama par neapstrādātu. Pašvaldība bijušajam īpašniekam uzlika pienākumu samaksāt arī NĪN papildlikmi. Persona pret to iebilda, uzskatīdama, ka vairs nav atbildīga par zemes sakopšanu un papildlikmes maksāšanu.
Papildlikme jāmaksā bijušajam īpašniekam
No NĪN likuma izriet, ka gan pamatlikmes, gan papildlikmes maksātājs ir persona, kas atzīstama par NĪN maksātāju gada sākumā, un maksāšanas pienākums izbeidzas tikai ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās. Papildlikmi nepiemēro tikai zemei, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi. Tātad, ja jaunais īpašnieks, kurš pārdošanas gadā vēl nav atzīstams par NĪN maksātāju, lauksaimniecības zemi neapstrādā vai nekopj, tad negatīvās finanšu sekas izjutīs bijušais īpašnieks. Kāpēc tā?
Pirmkārt, papildlikmes mērķis ir veicināt lauksaimniecības zemes apstrādi un izmantošanu lauksaimniecībā vai arī mudināt veikt vismaz minimālās darbības, kas nepieciešamas zemes uzturēšanai labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, un nepieļaut tās degradāciju. No LAD izstrādātās kārtības lauksaimniecības zemes atzīšanai par neapstrādātu izriet, ka neapstrādāta ir zeme, kas ilgstoši nav kopta vai apsaimniekota. Tātad bijušais īpašnieks var savlaicīgi veikt nepieciešamās darbības, lai neiestātos pienākums maksāt papildlikmi.
Otrkārt, papildlikmes piemērošanas kārtība ļauj zemes īpašniekam aprēķināt NĪN maksājuma apmēru gadījumā, ja viņš nenodrošinās zemes uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Treškārt, nodokļu tiesībās ļoti svarīga ir efektīva iekasēšana. Lauksaimniecības zemes īpašnieku maiņa var notikt pat vairākas reizes gadā, un par zemes neapstrādāšanu atbildīgās personas noskaidrošana radīs papildu finanšu un administratīvo slogu, apdraudot NĪN iekasēšanu un likumā noteiktā mērķa sasniegšanu. Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka papildlikmes noteikšanas kārtība atbilst samērīguma principam.
PwC ieteikums
Pārdodot lauksaimniecības zemi, līgumā ir vērts paredzēt kompensāciju bijušajam īpašniekam gadījumā, ja tam nāksies maksāt NĪN papildlikmi.
