Matīss Auziņš

Projektu vadītājs nodokļu konsultāciju nodaļā, PwC Latvija

Tieslietu ministrija ir ierosinājusi veikt izmaiņas MK 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”, kas varētu stāties spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Grozījumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 izpildi, kas paredz nodrošināt sociālo un ekonomisko aizsardzību personām, kas likumā noteiktajā kārtībā ir noslēgušas partnerību. Grozījumu projekts ir nosūtīts saskaņošanai ar Finanšu ministriju ar termiņu līdz 2024. gada 8. februārim. Šajā rakstā – par sagatavotajiem grozījumiem.

2023. gada 9. novembrī Saeima pieņēma Notariāta likuma grozījumus, kas paredz divu pilngadīgu personu ciešu personisku attiecību juridisku aizsardzību, slēdzot notariālu aktu par partnerību. Tika veikti grozījumi arī Pacientu tiesību likumā, likumā “Par valsts pensijām” un likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas ieviesa jaunas tiesības un noteikumus saistībā ar partnerības terminu. Papildus šiem grozījumiem plānotas izmaiņas arī saistītajā nodokļu un nodevu regulējumā. Piemēram, šobrīd spēkā esošais regulējums nenosaka no vispārējā regulējuma atšķirīgu valsts nodevas apmēru par nekustamā īpašuma (NĪ) tiesību nostiprināšanu mantiniekiem uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata, stājoties spēkā pēdējās gribas rīkojuma aktam vai mantojuma līgumam, kāds būtu maksājams mantojuma atstājēja partnerim. Šobrīd mantojuma atstājēja partnera valsts nodevas apmēru nosaka saskaņā ar MK noteikumu 13.2.3. punktu 7,5% apmērā no mantotā NĪ vērtības.

Šī iemesla dēļ Tieslietu ministrija ir ierosinājusi grozīt MK noteikumus. Grozījumi paredz noteikt no vispārējā regulējuma atšķirīgu valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz mantojuma apliecības pamata lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā mantojuma atstājēja partnerim 1,5% apmērā no mantotā NĪ vērtības, ja tā pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. Spēkā esošajos MK noteikumos laulātajam valsts nodeva ir noteikta 0,125% apmērā no mantotā NĪ vērtības, ja mantošana notiek uz pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma pamata un 0,25% apmērā no mantotā NĪ vērtības, ja nav pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma. No tā secināms, ka grozījumos paredzētā valsts nodeva mantojuma atstājēja partnerim lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā ir augstāka nekā laulātajam.

Lai varētu piemērot samazināto valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz mantojuma apliecības pamata lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, mantojuma atstājējam par mantojuma saņēmēju (viņa partneri) Fizisko personu reģistrā ir jābūt iekļautām Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktajām ziņām, t.i., ziņām par partnerību. Šis punkts stāsies spēkā tikai šā gada 1. jūlijā saskaņā ar pērn 9. novembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem šajā likumā.