Irēna Arbidāne

Direktore nodokļu konsultāciju nodaļā, personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu vadītāja Baltijā, PwC Latvija

Arī Latvijas nodokļu rezidenti izmanto iespēju strādāt ārvalstīs. Izpildot noteiktus kritērijus, Latvijas nodokļu rezidents var kļūt par nodokļu rezidentu ārvalstī, kurā viņš ir nodarbināts. Pārdodot Latvijā esošu nekustamo īpašumu (NĪ) un citus aktīvus, var rasties jautājums, kurā valstī jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no darījumā gūtās peļņas.

Šā raksta mērķiem pieņemam, ka persona tiek uzskatīta par Latvijas nodokļu nerezidentu (ir izpildītas visas nepieciešamās formalitātes, lai VID apstiprinātu šo statusu).

Normatīvo aktu prasības

Ja persona ir nerezidents Latvijas nodokļu likumu mērķiem, tas viņu pilnībā neatbrīvo no iespējamiem nodokļu maksājumiem Latvijā. Ienākumu veidi, no kuriem personai joprojām jāmaksā nodokļi Latvijā, ir noteikti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums) 3. panta trešajā daļā, piemēram:

• ienākums no Latvijā esoša NĪ izmantošanas;
• ienākums no Latvijā esoša NĪ un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas atbilstoši IIN likuma 11.⁹ pantam, izņemot ienākumu no publiskā apgrozībā esošu finanšu instrumentu atsavināšanas, kā arī no Latvijas vai citas ES/EEZ dalībvalsts un pašvaldību parāda vērtspapīru atsavināšanas.

No šiem piemēriem secināms, ka NĪ pārdošanai arī tad, ja to veic nerezidents Latvijā, ir piemērojams IIN. Arī nerezidenta ienākums no citu kapitāla aktīvu atsavināšanas nerezidentam ir apliekams Latvijā, ja vien tas nav ienākums no publiskā apgrozībā esošu finanšu instrumentu atsavināšanas, kā arī no Latvijas vai citas ES/EEZ dalībvalsts un pašvaldību parāda vērtspapīru atsavināšanas. Vienlaikus jāizvērtē arī nodokļu konvencijas speciālie noteikumi.

PwC jautājums

Piemēra vajadzībām izmantojām šādus faktus:

1. persona ir bijusi Latvijas nodokļu rezidents un kļuvusi par Zviedrijas nodokļu rezidentu;
2. persona ir izslēgta no VID nodokļu maksātāju reģistra un uzskatāma par Latvijas nodokļu nerezidentu;
3. personai pieder NĪ Latvijā un citi kapitāla aktīvi, tostarp kapitāldaļas un akcijas;
4. kapitāla aktīvi tiek pārdoti, gūstot peļņu.

Lūdzām VID skaidrot nodokļu piemērošanu nerezidenta kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumam, piemērojot arī noslēgtās nodokļu konvencijas. Piemēra vajadzībām izmantojām Latvijas-Zviedrijas nodokļu konvenciju.

Konvencijas 13. panta sestajā daļā ir noteikts – ja ienākumu no kapitāla pieauguma par īpašuma pārdošanu, kas nav NĪ, saņem fiziska persona, kas ir bijusi Latvijas rezidents un kļuvis par Zviedrijas rezidentu, tad šo ienākumu var aplikt ar nodokļiem Latvijā, ja pārdošana notiek desmit gadu laikā no brīža, kad persona pārstāja būt Latvijas rezidents. Attiecīgi konvencijas 6. panta pirmā daļa paredz, ka Zviedrijas rezidenta gūtie ienākumi no Latvijā esoša NĪ (ieskaitot ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības) var tikt aplikti ar nodokļiem Latvijā.

VID skaidrojums

VID atsaucās gan uz IIN likumu, gan Latvijas-Zviedrijas nodokļu konvencijas 13. panta sesto daļu un 6. pantu. Latvijai ir tiesības, un tā apliks ienākumus no visa veida kapitāla pieauguma (arī no NĪ atsavināšanas), kas radies personai, kura ir bijusi Latvijas nodokļu rezidents un kļuvusi par Zviedrijas nodokļu rezidentu. Konvencija arī nosaka, ka Latvijai ir tiesības aplikt ienākumu ar nodokli desmit gadu laikā no brīža, kad persona kļuva par Zviedrijas nodokļu rezidentu. Vienlaikus IIN likums atbrīvo no nodokļa ienākumu no publiskā apgrozībā esošu finanšu instrumentu atsavināšanas, kā arī no Latvijas vai citas ES/EEZ dalībvalsts un pašvaldību parāda vērtspapīru atsavināšanas.

PwC komentārs

Tas nenozīmē, ka Zviedrijai nav tiesību aplikt šos ienākumus ar nodokli. Pants skaidro, ka ar nodokli ienākumu Latvija var aplikt tad, ja IIN likums to paredz (Latvijas gadījumā tas ir viss ienākums no kapitāla pieauguma ar noteiktiem izņēmumiem). Ja Zviedrijas normatīvie akti arī paredz aplikt šo ienākumu ar IIN, tad Zviedrija drīkst to darīt, bet tai ir pienākums nepieļaut nodokļu uzlikšanu abās valstīs. Tātad, ja Zviedrijā nodoklis no fiziskas personas ienākumiem ir lielāks nekā Latvijas likumos noteiktais, tad starpība personai būs jāsamaksā Zviedrijas nodokļu administrācijai.

Vēršam uzmanību uz nepieciešamību iepazīties ar katru noslēgto konvenciju. Jāpārbauda, vai konvencija paredz desmit gadu periodu kapitāla pieauguma aplikšanai iepriekšējā rezidences valstī. Tas ir minēts, piemēram, Latvijas noslēgtajās konvencijās ar Zviedriju, Dāniju un Lietuvu. Turpretī citās konvencijās (piemēram, ar Itāliju, Spāniju un Nīderlandi) šāds noteikums nav iekļauts, un tās paredz, ka šo ienākumu, izņemot NĪ pārdošanu, var aplikt ar IIN tikai un vienīgi rezidences valstī. To, ka ienākums no NĪ pārdošanas ir apliekams NĪ atrašanās valstī, nosaka gandrīz katra nodokļu konvencija.