Dr.dat. Baiba Apine, CISA, PMP, PwC Latvija IT konsultāciju direktore Foto: Gatis Dieziņš, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija |
Plašsaziņas līdzekļos aktīvi izmanto jēdzienu “kiberkarš”. Šā gada festivālā “Lampa” piedalījos Aizsardzības ministrijas organizētā diskusijā “Vai esam gatavi kiberkaram?”. Šobrīd nespējam novilkt skaidru līniju starp kiberkaru, kur jāreaģē militāri vai kuru jāuzskata par uzbrukumu Krimināllikuma ietvarā. Latvijā šobrīd dzīvojam kiberkarā, un uzņēmumiem jārēķinās, ka rūpīgi jāseko līdzi savai kiberdrošībai. |
Savā 2023. gada pārskatā CERT atzīst, ka kopš 2022. gada Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā DDoS uzbrukumus Latvijai, Eiropas Savienības un NATO alianses valstīm visbiežāk organizē ar Krieviju saistīti grupējumi – haktīvisti. To darbības, iespējams, tiek koordinētas un finansētas Krievijas iekšpolitisko un ārpolitisko ietekmes operāciju mērķu realizēšanai. Uzbrukumi – veiksmīgi vai neveiksmīgi – tiek plaši reklamēti kā lieli panākumi, jo internets pacieš jebko.
Ikdienā uzņēmumi nespēj nošķirt, vai kiberuzbrucējs ir militārs haktīvists vai parasts krāpnieks, un jebkurš uzbrukums būtu jāvērtē kā krimināls noziegums.
No 2019. gada līdz 2023. gada pavasarim Ukrainā vadīju Oschadbank padomi. Tā ir valsts banka, otra lielākā Ukrainā, universāla banka, kas apkalpo gan uzņēmumus, gan privātpersonas visos kanālos. Bankai karš sākās 15. februārī ar neaptveramas, nebijušas jaudas kiberuzbrukumiem. Zinājām, ka pasaules plānotā reakcija būs sankcijas, un aicinājām tās uzsākt. Neveiksmīgi, jo kiberkarš nav redzams. Tas domāts haosa radīšanai, lai atvieglotu karadarbību “uz zemes”. Haktīvistu uzbrukumu veids mainījās diezgan ātri: jau 2022. gada rudenī dominējošie atkal bija krāpnieki un zagļi, kā ziņoja regulators. Karadarbībai “uz zemes” ievelkoties, finansēt augstu kiberkara jaudu ir grūti.
Uzņēmumiem Latvijā jābūt gataviem nepārtraukti strādāt kiberkara apstākļos. Manā ieskatā minimālais darbību saraksts ir vienkāršs:
PwC informācijas tehnoloģiju speciālisti labprāt izskatīs jūsu uzņēmuma IT infrastruktūru un pārvaldību ar mērķi identificēt riskus nepārtrauktai darbībai un izstrādās precīzu rīcības plānu risku mazināšanai, nodrošinot, ka investīcijas kiberdrošībā ir optimālas.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuKatrs informācijas tehnoloģiju (IT) vadītājs apmēram reizi piecos gados atskatās uz padarīto un plāno jaunu uzņēmuma IT stratēģiju. Stratēģiskās plānošanas neatņemama sastāvdaļa ir esošo IT pārvaldības parametru salīdzinājums ar līdzīgiem uzņēmumiem (benchmarking). Salīdzināmie parametri ir atkarīgi no izmantojamās informācijas bāzes, ir viegli saprotami, un to izvēle nerada jautājumus (piemēram, IT izmaksas uz vienu lietotāju vai vienu nopelnīto eiro, tehnoloģiju uzturēšanas izmaksu īpatsvars kopējās tehnoloģiju izmaksās, apkalpojamo datortehnikas vienību skaits uz vienu speciālista pilna laika ekvivalentu).
Ģeneratīvais mākslīgais intelekts (“GenAI”) ir kļuvis par būtisku uzņēmējdarbības instrumentu, palīdzot uzņēmumiem optimizēt procesus, uzlabot efektivitāti un mazināt izmaksas. Tomēr, lai pilnībā izprastu GenAI ietekmi uz finansēm, ir svarīgi apskatīt šī instrumenta izmaksas no dažādiem aspektiem.
Pēdējā pusgada laikā esmu salīdzinājusi vairāku Latvijas uzņēmumu informācijas tehnoloģiju (IT) saimniecības ar citiem attiecīgās nozares uzņēmumiem pasaulē. PwC veic salīdzinājumu, izstrādājot IT stratēģiju vai izvērtējot digitālās transformācijas briedumu uzņēmumā. Salīdzinājumam izmantojam šobrīd pasaulē par vislielāko autoritāti uzskatītā Amerikas Produktivitātes un kvalitātes centra (American Productivity & Quality Center) apkopotos līdzīgu uzņēmumu rādītājus un ziņojumus par IT organizācijas praksi dažādu nozaru uzņēmumos. Rezultāti uzrāda sistēmisku tendenci.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).