Jau iepriekš rakstījām, ka pastāv būtiskas atšķirības, aprēķinot pārskata gadā ar saistītām personām veikto darījumu vērtības kopsummu, kas uzrādāma uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas 6.5.1. rindā, un kontrolēto darījumu summu, ko ņem vērā, lai noteiktu, vai nodokļu maksātājam (NM) rodas pienākums sagatavot un iesniegt nodokļu administrācijai transfertcenu (TC) dokumentāciju.

Jau ilgus gadus viens no populārākajiem VID uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) uzrēķina pamatojumiem ir iekšgrupas pakalpojumu saņemšanas un labuma gūšanas fakta apstrīdēšana. Izskatot vienu no jaunākajām publiski pieejamām transfertcenu tiesu lietām, var secināt, ka šāds nodokļa maksātāju (NM) strīds ar VID joprojām nav zaudējis savu aktualitāti. Šajā rakstā apskatīsim piemēru no tiesu lietas Latvijā – VID un NM strīdu par trūkstošiem pierādījumiem, ka NM ir faktiski saņēmis vadības pakalpojumus no saistīta ārvalsts uzņēmuma.

Vērtējot transfertcenas (TC) atbilstību tirgus vērtībai, nodokļu maksātājs (NM) var konstatēt, ka saistītu personu darījums atbilstoši sākotnējai salīdzināmības analīzei neatbilst nesaistītu uzņēmumu darījuma principam. Tomēr, analizējot katru gadījumu atsevišķi, reizēm nākas konstatēt, ka NM nav veicis visus nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai mazinātu TC risku. Viens no pasākumiem ir izvērtēt nepieciešamību veikt salīdzināmības korekcijas.