Pagājušajā nedēļā aizsākām tēmu par plānotajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” un apskatījām izmaiņas, kas sagaidāmas nodokļu un administrēšanas jomā. Šajā rakstā turpinām par ierosinātajām izmaiņām, lai sakārtotu administratīvos un datu apmaiņas procesus.
Turpinot cīņu ar ēnu ekonomiku, t.sk. e-komercijā un būvniecības industrijā, Finanšu ministrija ir pārskatījusi likumā noteiktos nodokļu maksātāja pienākumus attiecībā uz ziņošanu un kontrolējošo institūciju tiesības attiecībā uz kontroles pasākumu veikšanu, kā arī izstrādājusi grozījumus, kas nosaka papildu ziņošanas pienākumus nodokļu maksātājiem un paplašina VID iespējas veikt kontroles pasākumus. Apskatīsim plašāk, kādas izmaiņas ir sagaidāmas.
Plānots veikt redakcionālas izmaiņas likumā un izstrādāt vadlīnijas, kurās uzskaitītas pazīmes darījuma aizdomīgumam nodokļu jomā. Tas palīdzēs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam saprast, kādos gadījumos informācija iesniedzama VID.
Uzraugot interneta vidi, VID konstatējis, ka nodokļu maksātāji tirdzniecību veic, izmantojot ne tikai domēna vārdu “.lv”, bet arī citus, piemēram, .com, .net, .org. VID līdz šim nebija tiesību atslēgt tīmekļa vietnes, kas izmanto ārpus “.lv” zonas reģistrētus domēnu vārdus. Grozījumi paplašinās VID iespējas operatīvi rīkoties un lemt par domēna vārdiem, kas reģistrēti ārpus “.lv” zonas.
Veicot pārbaudes būvlaukumos, VID konstatējis gadījumus, kad ārvalstu komersanti, kuri Latvijā nav reģistrējuši pastāvīgo pārstāvniecību vai nav reģistrējušies VID PVN maksātāju reģistrā, tiek izmantoti nodokļu optimizēšanai, lai slēptu vai legalizētu nereģistrētu nodarbinātību (arī nodarbinot Latvijas rezidentus) un samazinātu algas nodokļus. Grozījumi paredz veikt redakcionālas izmaiņas likumā un iestrādāt jaunas normas attiecībā uz būvlaukumā strādājošo darba devēju un darba ņēmēju reģistrēšanas kārtību VID, kā arī precizēt datus, ko galvenajam būvdarbu veicējam jāiekļauj elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē par saviem apakšuzņēmējiem.
Vēršam uzmanību, ka ar šā gada 1. jūliju ir spēkā likuma norma, kas nosaka, ka galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par visiem noslēgtajiem līgumiem neatkarīgi no līguma summas. Par šīs prasības neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība.
Papildus plānots veikt vairākus tehniskus grozījumus, jo konstatēts, ka atsevišķas likuma normas neatbilst faktiskajai un tiesiskajai situācijai.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
