Krājumu zudumiem uzņēmumā jānosaka plānoto zudumu normatīvs pārskata gadam, un saistībā ar krājumu zudumiem var rasties UIN saistības. Tā kā līdz gada pārskata iesniegšanai ir iespējams labot pārskata gada pēdējā mēneša UIN deklarāciju, nepiemērojot nokavējuma naudas, šajā rakstā – par UIN piemērošanu krājumu zudumiem.
Arvien aktīvāk VID sāk izmantot ar likumu piešķirtās tiesības prasīt nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no uzņēmuma valdes locekļa gadījumā, ja no paša uzņēmuma nodokļu parādu piedzīt nav iespējams. Valdes loceklim tas bieži nozīmē vairākos tūkstošos mērāmu naudas piedziņu, privāto kontu bloķēšanu un īpašumu apķīlāšanu. Šajā rakstā – par tiesisko pamatu šādai rīcībai un būtiskām kļūdām VID lēmumos.
Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir izskatījusi jautājumu, ar kuru praksē bieži saskaras arī PVN maksātāji Latvijā. Vai reklāmas pakalpojumu pārmērīgi augstā cena un tas, ka tie nav skaidri nepieciešami uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, var būt pamats, lai nodokļu administrācija neļautu atskaitīt par reklāmas izdevumiem samaksāto priekšnodokli? Šajā rakstā – par tiesas atziņām un to piemērošanu praksē.
Advokātam, kas darbojas tiesvedības un strīdu risināšanas jomā, bieži nākas saskarties ar klienta pozīciju nestrīdēties ar iestādi cerībā nesabojāt turpmākās attiecības vai izpildīt uzlikto pienākumu, kaut arī tam nav nekāda juridiska pamatojuma. No stratēģijas viedokļa dažreiz ir labi piekāpties mazā lietā, lai panāktu lielāku ieguvumu – laiku, lietas virzību utt. Arī sūdzību rakstīšana pa labi un pa kreisi bez pamatota iemesla nav labs stils. Taču nevajag baidīties iebilst tur, kur tas ir nepieciešams, un uzturēt jēgpilnu diskusiju ar iestādi tad, kad tas ir pamatoti. Valsts pārvalde nav mazs bērns, kas apvainosies un meklēs iespēju atriebties pie pirmās izdevības. Šis būs stāsts par veiksmīgu komunikāciju ar divām pietiekami birokrātiskām valsts pārvaldes iestādēm – Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP).
Rudens periods nāk ar aktīviem VID pieprasījumiem skaidrot bankas kontu apgrozījumu veidojošos darījumus un nesakritības ar VID pieejamo informāciju. Šajā rakstā – sīkāk par procesu un praktisko saziņu ar VID (plašāks raksts “Personas bankas kontu apgrozījums nesakrīt ar deklarētajiem ienākumiem”).
Saskaņā ar transfertcenu (“TC”) regulējuma prasībām, kas definētas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 pantā un spēkā no 2018. gada 1. janvāra, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam (“NM”) ir pienākums pamatot saistīto personu darījumā (“kontrolētais darījums”) noteiktās TC atbilstību tirgus cenai (vērtībai) globālā un vietējā vai tikai vietējā TC dokumentācijā. Lai gan publiska informācija par trīs gadu laikā VID veiktajiem uzrēķiniem par TC dokumentācijas/ kontrolēto darījumu analīzes trūkumu vai neatbilstību nav pieejama, tomēr zināms, ka tiek veikta to izvērtēšana, galvenokārt “Konsultē vispirms!” principa ietvaros, par ko esam rakstījuši jau iepriekš. Šajā rakstā – par bieži pieļautām būtiskām kļūdām TC dokumentācijā, uz kurām norādi sniedza VID atbildīgā persona, piedaloties LTRK organizētajā seminārā šā gada maijā.
Šā gada 12. augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (“Likums”). Kaut arī grozījumi vēl jāskata Ministru kabinetā un jāapstiprina Saeimā, atsevišķi precizējumi būtu piemērojami, jau gatavojot gada pārskatu par 2021. gadu.
2021. gads un pašreizējais makroekonomiskais cikls ir ieviesis vairākas korekcijas un ienesis neskaidrību par nākotni gan mājsaimniecību (privātā patērētāja) līmenī, gan dažāda lieluma uzņēmumu un politikas veidotāju līmenī. Covid-19 un ar to saistītās paradigmas maiņas, pandēmijas atkārtošanās riski, ietekmētās loģistikas un piegādes ķēdes un citi faktori rada būtiskus riskus, kuri ietekmē uzņēmumu iespējas turpināt un attīstīt uzņēmējdarbību. Šajā rakstā aplūkoti izplatītākie finanšu grūtību iemesli un parādu pārstrukturēšanas rīki, tostarp dažādas uzņēmumu iespējas vienoties ar VID par nodokļu samaksu.
Ņemot vērā straujo digitālo finanšu pakalpojumu attīstību, virtuālo valūtu (“VV”) izmantošana ikdienas norēķinos kļūst arvien biežāka. Šā gada jūlijā VID izstrādājis un publicējis vadlīnijas par nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu, lai veicinātu izpratni par normatīvo aktu praktisku piemērošanu fizisko personu ienākumam no darījumiem ar VV. Šajā rakstā – par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) piemērošanu, ja fiziskā persona veic pirkšanas un pārdošanas darījumus ar VV.
Šā gada 6. jūlijā ir pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām,” kas ar šā gada 5. augustu piešķir VID tiesības publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtiem lēmumiem. Šajā rakstā – par šo grozījumu mērķiem un informāciju, ko VID būs tiesības publicēt.
Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai valstu atbildīgās iestādes 2020. un 2021. gadā ieviesa īpaši stingrus ierobežojumus, tostarp ceļošanas ierobežojumus. Šo izceļošanas un ieceļošanas ierobežojumu dēļ daudzi cilvēki uzturējās Latvijā vai kādā citā valstī piespiedu kārtā. Veicot darba pienākumus Latvijā, aktuāli kļūst nodokļu piemērošanas aspekti. Šajā rakstā – par nodokļu rezidences noteikšanu Covid-19 ietekmē atbilstoši Latvijas likumvidei.
Juridiskā forma jeb darījuma līgums, kas noslēgts starp saistītām personām, un tā noteikumi, vienmēr ir bijis viens no faktoriem, kas tiek skatīts, vērtējot kontrolētajos darījumos noteiktās transfertcenas atbilstību tirgus cenas principam. Šajā rakstā – par darījuma juridiskās formas būtiskumu, novēroto pieeju iekšgrupas līgumu izstrādē un noteikumiem, kas jāņem vērā, šos līgumus izstrādājot, lai mazinātu transfertcenu riskus.
Valsts ieņēmumu dienesta (“VID”) tiesības precizēt nodokļu maksājumu apmēru primāri ir noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta pirmajā daļā. Pārbaudāmais periods ir ierobežots – trīs gadi, un ir pieņemts uzskatīt, ka ārpus šī perioda personas nodokļu slogs nevar tikt pārskatīts. Taču VID pieturas pie viedokļa, ka personas pienākums samaksāt nodokļus nav ierobežots laikā un tam īsti nav noilguma. Iepriekš ir nācies saskarties ar praksi, kad, konstatējot nepareizu nodokļu samaksu par periodu, kas ir ārpus šiem trim gadiem, personai tika piedāvāts labprātīgi iesniegt attiecīgās deklarācijas un samaksāt papildu nodokļus. Šīs labprātīgās rīcības stimulēšanai persona tika brīdināta, ka VID varētu nodot savā rīcībā esošo informāciju Finanšu policijai, lai lemtu par kriminālprocesa ierosināšanu. Šobrīd šī prakse attīstās tādējādi, ka arī nodokļu maksātāja (“NM”) kļūda, iesniedzot deklarācijas par senākiem periodiem, ir iztulkota kā labprātīga sava pienākuma izpilde un nelabojama rīcība.
