Vēl tikai Valsts prezidenta izsludināšanu gaida Saeimā pieņemtie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas likumprojekta priekšlikumi un Ministru kabineta sēdē atbalstītie Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma grozījumu projekti. Šie grozījumi ir galvenokārt saistīti ar citu tiesību aktu grozījumiem vai paredzēti, lai pārņemtu vairākas PVN direktīvas, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. Šajā rakstā – īsumā par gaidāmajiem grozījumiem.

Piegādājot preces personai uz citu ES dalībvalsti, var rasties jautājums, kā pareizi piemērot PVN, ja preču pasūtītājs nav norādījis savu PVN reģistrācijas numuru, taču zināms, ka tas ir saimnieciskās darbības veicējs. Vai darījums ir tālpārdošana vai piegāde ES teritorijā? Tā kā PVN piemērošana atšķiras, ir svarīgi saprast, kas raksturīgs katram darījumam.

Preču tirdzniecībai internetā kļūstot populārai, arvien vairāk uzņēmumu dažādās elektroniskās saskarnēs (piemēram, tirdzniecības vietās, platformās vai portālos) ne tikai pārdod savas preces, bet arī veicina trešo pušu preču pārdošanu. Atbilstoši PVN grozījumiem, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā, noteiktos gadījumos trešo pušu piegādes veicinošas saskarnes ir atbildīgas par PVN iekasēšanu preču pārdevēja vietā. Šajā rakstā – par gadījumiem, kuros uzskatāms, ka nodokļa maksātājs (saskarne) pats ir iegādājies un tālāk pārdevis preces, kļūdams par t.s. domājamo piegādātāju.