Juridiskā forma jeb darījuma līgums, kas noslēgts starp saistītām personām, un tā noteikumi, vienmēr ir bijis viens no faktoriem, kas tiek skatīts, vērtējot kontrolētajos darījumos noteiktās transfertcenas atbilstību tirgus cenas principam. Šajā rakstā – par darījuma juridiskās formas būtiskumu, novēroto pieeju iekšgrupas līgumu izstrādē un noteikumiem, kas jāņem vērā, šos līgumus izstrādājot, lai mazinātu transfertcenu riskus.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 panta grozījumiem, ar kuriem transfertcenu dokumentācijas prasības izsaka jaunā redakcijā un kurus piemēro darījumiem, kas veikti, sākot ar pārskata periodu, kas sākas 2018. gadā, nodokļu maksātājam vietējā un globālajā transfertcenu dokumentācijā ir ne tikai jāsniedz informācija par būtiskiem iekšgrupas darījumu līgumiem, bet arī jāpievieno to kopijas.
Darījuma līguma noteikumu izvērtējums ir rekomendēts ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijās, turklāt uz darījuma juridiskās formas būtiskumu norāda apkopojumi no tiesu prakses, kur nodokļu maksātāja strīdus gadījumā ar nodokļu administrāciju tieši darījuma juridiskajai formai ir bijusi izšķirošā nozīme.
Darījuma līgums nosaka juridiski saistošas attiecības starp līdzējiem kā dokuments, kurā izklāstīta galvenā izpratne par darījumā iesaistīto pušu darbībām un saistībām, atbildību, risku un ieguvumu sadalījumu.
Tādējādi arī iekšgrupas līgums ir spēcīgs instruments darījuma un tajā piemērotās atlīdzības atbilstības pamatošanai, kalpojot par sākumpunktu nodokļu administrācijai, lai saprastu un novērtētu darījumu.
Ikdienā esam novērojuši, ka iekšgrupas līgumu slēgšana bieži tiek uzskatīta par nebūtisku un lieku formalitāti, jo vienas grupas uzņēmumiem parasti ir kopējs globālais mērķis – palielināt grupas rentabilitāti, un ir maz ticams, ka starp saistītiem uzņēmumiem varētu rasties strīds. Darījuma līgumi mēdz būt nevērīgi izstrādāti un neaktuāli, kā arī neatspoguļo kontrolēto darījumu ekonomisko realitāti (neatbilst to ekonomiskajai būtībai un faktiskajai norisei).
Iekšgrupas darījumu juridiskā forma var pastāvēt gan mutiski, gan rakstveidā.
Izsakot pušu vienošanos mutiski, tā nezaudēs savu juridiski saistošo dabu tādēļ, ka nebūs rakstisku noteikumu. Šajā gadījumā pušu līgumiskās attiecības tiks izsecinātas no faktiskās rīcības un ekonomikas principiem, kas parasti pārvalda attiecības starp neatkarīgiem uzņēmumiem, kā arī to varēs atrast sarakstē un saziņā (e-pastos, vēstulēs, sarunu ierakstos, u.tml.) starp līdzējiem.
Noformējot darījumu rakstiski, ir svarīgi nodrošināt līguma noteikumu atbilstību līdzēju faktiskajai rīcībai, darījuma ekonomiskajai būtībai un transfertcenu dokumentācijā aprakstītajai norisei – darījuma faktiem un apstākļiem. Darījuma rakstveida noteikumiem skaidri un pastarpināti jāparedz, kā funkcijas, atbildība, riski un ieguvumi tiek sadalīti starp līdzējiem, kā arī jāpārliecinās, vai šie nosacījumi atbilst tam, kā rīkotos neatkarīgi uzņēmumi, tostarp nosakot atlīdzību.
Svarīgi arī nodrošināt, ka iekšgrupas līgums satur vismaz būtiskās sastāvdaļas, t.i., informāciju, kas nepieciešama darījuma jēdzienam un bez kuras arī pats nodomātais darījums nav iespējams. Tas galvenokārt attiecas uz līguma priekšmeta aprakstu (preču, pakalpojumu, nemateriālo aktīvu vai cita objekta skaidru identificēšanu) un darījuma atlīdzības aprakstu (kā to nosaka un aprēķina).
Lai pamatotu, ka kontrolētajam darījumam piemērotā atlīdzība atbilst tirgus cenas principam, iekšgrupas līgumā ieteicams aprakstīt, kā un kad tās atbilstība tirgus cenai (vērtībai) tika vai tiks pārbaudīta:
Kā papildu nosacījumus līgumā ieteicams norādīt arī informāciju par –
Līgumā ieteicams izvairīties no papildu administratīvā sloga uzlikšanas, piemēram, pienākuma sagatavot pieņemšanas-nodošanas aktus, kuru trūkums vēlāk var radīt sarežģījumus.
Kvalitatīvu iekšgrupas līgumu trūkums var palielināt papildu informācijas pieprasījumu un padziļinātas izpētes iespējamību nodokļu administrācijas kontroles pasākumu laikā. Turpretī rūpīgi izstrādāti iekšgrupas līgumi ar salīdzinoši nelielu laika un izmaksu ieguldījumu rada drošību un var mazināt potenciālos darījuma neatbilstības riskus.
Ja jums ir nepieciešams atbalsts kontrolēto darījumu līgumu pārskatīšanā, sagatavošanā vai līgumisko noteikumu apspriešanā, aicinām sazināties ar PwC transfertcenu komandu.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuLatvijas uzņēmumi nereti vēršas pie kāda ārvalsts uzņēmuma vai fiziskas personas, lai izmantotu viņu uzkrāto pieredzi un saņemtu konsultācijas jautājumos, kas aktuāli Latvijas uzņēmuma izaugsmei. Šādu palīdzību visērtāk saņemt no sava grupas uzņēmuma vadības pakalpojumu vai konsultāciju veidā, taču Latvijas uzņēmumam var nākties nolīgt arī kādu nesaistītu ārvalsts uzņēmumu vai individuālo konsultantu. Šajā rakstā uzzināsiet, ar kādām nodokļu sekām jārēķinās Latvijā (arī Latvijas uzņēmumam) un kā izšķirt, vai primāri jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis (“IIN”) vai uzņēmumu ienākuma nodoklis (“UIN”).
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).