Nataļja Puriņa

Zvērināta advokāte, PwC Legal

Valsts ieņēmumu dienesta (“VID”) tiesības precizēt nodokļu maksājumu apmēru primāri ir noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta pirmajā daļā. Pārbaudāmais periods ir ierobežots – trīs gadi, un ir pieņemts uzskatīt, ka ārpus šī perioda personas nodokļu slogs nevar tikt pārskatīts. Taču VID pieturas pie viedokļa, ka personas pienākums samaksāt nodokļus nav ierobežots laikā un tam īsti nav noilguma. Iepriekš ir nācies saskarties ar praksi, kad, konstatējot nepareizu nodokļu samaksu par periodu, kas ir ārpus šiem trim gadiem, personai tika piedāvāts labprātīgi iesniegt attiecīgās deklarācijas un samaksāt papildu nodokļus. Šīs labprātīgās rīcības stimulēšanai persona tika brīdināta, ka VID varētu nodot savā rīcībā esošo informāciju Finanšu policijai, lai lemtu par kriminālprocesa ierosināšanu. Šobrīd šī prakse attīstās tādējādi, ka arī nodokļu maksātāja (“NM”) kļūda, iesniedzot deklarācijas par senākiem periodiem, ir iztulkota kā labprātīga sava pienākuma izpilde un nelabojama rīcība.

Lietas apstākļi

Pārbaudot personas kapitāla pieauguma deklarācijas par 2018.–2020. gadu, VID inspektore lūdza sniegt papildu informāciju par iepriekšējiem periodiem. Rezultātā persona sagatavoja un iesniedza VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā kapitāla pieauguma deklarācijas par 2012.–2017. gadu. Deklarācijas tika pieņemtas un personai par šo laikposmu tika aprēķināts papildu nodoklis un nokavējuma nauda.

Situācijas tiesiskais novērtējums

Nav šaubu, ka nodokļu administrēšana galvenokārt balstās uz informāciju, ko iesniedz NM. Taču nodokļu likumvide paredz gan NM, gan VID tiesības nepieciešamības gadījumā veikt atbilstošas korekcijas iesniegtajās deklarācijās.

Piemēram, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16. panta pirmās daļas 6. punktu NM citstarp ir tiesības iesniegt nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu trīs gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits), nav beidzies šī likuma 23. panta 5.¹ daļā noteiktais deklarācijas precizējumu iesniegšanas termiņš vai 5.² daļā noteiktajā gadījumā nav pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu. Attiecībā uz valsts budžetā ieskaitāmajiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa nokavējumu var atjaunot VID ģenerāldirektors, ja NM iesniedz pieteikumu par nokavēto nodokļu samaksu.

Tādējādi pēc būtības NM šajā normā noteiktajā termiņā var vairākkārt labot vai precizēt nodokļu deklarācijas, ja tajās ir konstatētas kļūdas vai neprecizitātes.

Noteiktajos gadījumos arī VID ir tiesības kontrolēt un koriģēt deklarācijas (sk. likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22. un 23. pantu), kā arī pārkāpumu gadījumā precizēt nodokļa maksājuma apmēru, veicot attiecīgus kontroles pasākumus, un noteikt likumā paredzētās soda sankcijas (sk. likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. pantu).

Šajā regulējumā ir arī vienojošs elements: gan NM, gan VID tiesības ir ierobežotas laikā. Ārpus likumā noteiktā termiņa NM nevar uzlabot savu situāciju un VID nav tiesīgs veikt pārbaudes pasākumus, lai noteiktu citādu nodokļu slogu. Tas ir pamatots ar tiesiskās noteiktības nepieciešamību. Tātad pēc likumā noteiktā termiņa nekādas izmaiņas tiesiskajā stāvoklī nevar tikt veiktas.

Ja senāko periodu deklarācijas ir iesniegtas kļūdaini, automātiski un bez papildu izvērtēšanas radot NM pienākumu veikt papildu maksājumus, un NM faktiski šo situāciju nekādā veidā vairs nevar labot, tad būtu saprātīgi sagaidīt, ka vai nu principā tiek izslēgta tehniskā iespēja šādas deklarācijas iesniegt vai pēc NM lūguma šādas deklarācijas būtu atsaucamas/anulējamas. Pretējā gadījumā nav nekāda skaidri nosakāma laikposma, kurā VID uzskatīs par iespējamu pieņemt novēloti iesniegtās deklarācijas. Vai ir iespējams šobrīd iesniegt deklarāciju par 2000. gadu? Bet tad varbūt arī par 1995. gadu? Tas nebūtu saprātīgs un tiesiski pamatots iznākums.

VID nostāja

Neskatoties uz minēto, VID nostāja Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas līmenī konkrētajā lietā nebija pretimnākoša. Faktiski VID ir aprobežojies ar norādi, ka likumvide neparedz iespēju šobrīd anulēt kļūdaini iesniegtās deklarācijas, un atteikusies risināt šo jautājumu citādi. Tas nozīmē, ka personai 2021. gadā ir izveidojies nodokļu parāds par 2012.–2017. gadu un katru dienu turpina pieaugt nokavējuma nauda.

Tiesiskuma princips

Vienlaikus jāatzīmē, ka Administratīvā procesa likuma 7. pantā ir nostiprināts tiesiskuma princips, saskaņā ar kuru iestādes rīcībai jāatbilst tiesību normām. Iestāde darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Kā atzīts tiesu praksē, tiesību normas ir gan rakstītās, gan nerakstītās – tiesību principi. Tas, ka iestādes rīcības pamats nav tiešā tekstā noteikts rakstītajās tiesību normās, nenozīmē, ka iestāde var atturēties no attiecīgajā situācijā nepieciešamas un adekvātas rīcības. No tiesiskuma principa un likuma atrunas principa izrietošā prasība – rīkoties saskaņā ar tiesību normām – nenozīmē, ka līdz ar to pieļaujama tikai tāda iestādes rīcība, kas tiešā tekstā atrunāta konkrētā rakstītajā tiesību normā. Tāpēc nereti situācijas risinājums meklējams, aplūkojot konkrēto tiesību institūtu pēc jēgas un konkrēto jautājumu regulējošās tiesību normas savstarpējā kopsakarā. Noskaidrojot tiesiskuma principa saturu, jāņem vērā arī juridiskās obstrukcijas aizlieguma princips, saskaņā ar kuru iestāde citstarp nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka tas nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu. Tāpat iestāde nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, pamatojoties uz to, ka tā neparedz piemērošanas mehānismu, ka esošais mehānisms nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu.

Par to, vai šajā lietā izdosies panākt NM labvēlīgu risinājumu VID ģenerāldirektora līmenī, informēsim MindLink.lv lasītājus vēlāk.