Krājumu zudumiem uzņēmumā jānosaka plānoto zudumu normatīvs pārskata gadam, un saistībā ar krājumu zudumiem var rasties UIN saistības. Tā kā līdz gada pārskata iesniegšanai ir iespējams labot pārskata gada pēdējā mēneša UIN deklarāciju, nepiemērojot nokavējuma naudas, šajā rakstā – par UIN piemērošanu krājumu zudumiem.
Krājumiem var rasties ne tikai vērtības samazinājums, bet arī zudumi. Krājumu zudumi rodas dažādu iemeslu dēļ:
Ja uzņēmumam veidojas krājumu zudumi, tiem jānosaka plānoto zudumu normatīvs pārskata gadam.
Plānoto zudumu normatīvus pārskata gadam aprēķina, pamatojoties uz faktisko krājumu zudumu vērtību iepriekšējos trijos pārskata gados. Plānoto zudumu normas nosaka procentuāli pret neto apgrozījumu vai preču iegādes pašizmaksu atkarībā no tā, kam un saistībā ar kādu procesu (ražošana, transportēšana, glabāšana vai tml.) tās nosaka. Līdz ar to uzņēmumam jānosaka savai darbībai atbilstošākā zudumu normatīvu aprēķināšanas pieeja.
Uzņēmumos, kas reģistrējušies pārskata gadā, kā arī tādiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības veids, izmantotās izejvielas vai pārdodamo krājumu (preču) sortiments ir būtiski mainījies, plānoto zudumu normas aprēķina, pamatojoties uz komersanta pārskata gada prognozi un ievērojot saimnieciskās darbības specifiku. Ja krājumu (preces) zudumu norma ir noteikta normatīvajā aktā, tad nodokļa maksātājs šo normu nosaka saskaņā ar likumvidi.
Tomēr jāņem vērā – ja uzņēmumā nav izstrādāts, dokumentēts un vadības apstiprināts plānoto zudumu normatīvs, tad zudumi un norakstīto preču vērtība ir uzskatāma par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību.
Nosakot pārskata gada faktisko krājumu zudumu summu, kuru salīdzina ar apstiprināto plānoto zudumu normatīvu, jāievēro, ka krājumu zudumus nepārvaramas varas dēļ uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Piemēram, par nepārvaramas varas apstākļiem atzīstama arī Covid-19 infekcijas ietekme, tikai uzņēmumam jāspēj pamatot tās tiešā ietekme uz krājumu zudumiem. Šo krājumu zudumu summu neiekļauj kopējā faktisko krājumu zudumu summā, kuru pēc pārskata gada salīdzina ar apstiprināto plānoto zudumu normatīvu.
No UIN regulējuma izriet, ka krājumu zudumus virs komersanta apstiprinātās plānoto zudumu normas pieskaita izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, un iekļauj ar UIN apliekamajā bāzē.
Saskaņā ar UIN likumu nodokļa likme ir 20% no aprēķinātās apliekamās bāzes, kura pirms likmes piemērošanas ir koriģēta (t.i., dalīta) ar koeficientu 0,8.
UIN deklarācijā zudumus, ko neuzskata par saimnieciskās darbības izdevumiem, uzrāda pārskata gada pēdējā mēneša deklarācijā pēc tam, kad veikta noteiktā plānoto zudumu normatīva salīdzināšana ar faktiski norakstīto preču vērtību pārskata gadā. Summu, kas pārsniedz noteikto plānoto zudumu normatīvu, atspoguļo UIN deklarācijas 6.1. rindā “ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi”.
Saskaņā ar UIN likuma 17. panta astoto daļu likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredzētās nokavējuma naudas nepiemēro nodokļa piemaksai, kas veidojas pēc pārskata gada pēdējā mēneša UIN deklarācijas labošanas, pamatojoties uz izmaiņām, kas radušās, sagatavojot gada pārskatu, kurš iesniegts VID noteiktajā termiņā. Tādējādi apliekamajā bāzē iekļaujamo norakstīto preču vērtību var deklarēt bez papildu sekām pārskata gada pēdējā UIN deklarācijā līdz gada pārskata iesniegšanai VID.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuJau iepriekš rakstījām, ka pastāv būtiskas atšķirības, aprēķinot pārskata gadā ar saistītām personām veikto darījumu vērtības kopsummu, kas uzrādāma uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas 6.5.1. rindā, un kontrolēto darījumu summu, ko ņem vērā, lai noteiktu, vai nodokļu maksātājam (NM) rodas pienākums sagatavot un iesniegt nodokļu administrācijai transfertcenu (TC) dokumentāciju.
Jau ilgus gadus viens no populārākajiem VID uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) uzrēķina pamatojumiem ir iekšgrupas pakalpojumu saņemšanas un labuma gūšanas fakta apstrīdēšana. Izskatot vienu no jaunākajām publiski pieejamām transfertcenu tiesu lietām, var secināt, ka šāds nodokļa maksātāju (NM) strīds ar VID joprojām nav zaudējis savu aktualitāti. Šajā rakstā apskatīsim piemēru no tiesu lietas Latvijā – VID un NM strīdu par trūkstošiem pierādījumiem, ka NM ir faktiski saņēmis vadības pakalpojumus no saistīta ārvalsts uzņēmuma.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).