Laikposmā no šā gada 21. augusta līdz 4. septembrim publiskai apspriešanai tika nodoti plānotie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Tā kā tiem plānots stāties spēkā jau 2025. gada 1. janvārī, tie izraisījuši plašu sabiedrības rezonansi. Grozījumu mērķis ir uzlabot nodokļu nomaksas uzraudzību, ierobežojot skaidras naudas apriti, un veicināt bezskaidras naudas izmantošanu darījumos. Šajā rakstā apskatīsim galvenās ierosinātās izmaiņas.
Likumprojekts uzliek pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem līdz katra gada 1. februārim iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientiem – fiziskām personām, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopsumma pārsniedz 7000 eiro. Šis solis ir vērsts uz aplokšņu algu apkarošanu un nodokļu nemaksāšanas risku mazināšanu, ņemot vērā vairākos pētījumos identificēto korelāciju starp ēnu ekonomiku un skaidras naudas apriti. Ja grozījumus pieņems pašreizējā redakcijā, tad VID ne tikai saņems informāciju par fiziskās personas kredītiestāžu un maksājumu iestāžu kontu apgrozījumiem, kas pārsniedz 15 000 eiro gadā, bet arī varēs identificēt skaidras naudas maksājumus virs 7000 eiro. Tas radīs lielāku caurspīdību un, iespējams, papildu jautājumus no VID, ņemot vērā šogad īstenoto iniciatīvu.
Grozījumi paredz arī nosacījumus, kas jāievēro uzņēmējiem. Lai stimulētu fiziskās personas norēķināties par precēm un pakalpojumiem bezskaidrā naudā, plānots uzlikt pienākumu nodokļu maksātājiem, kuru iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, nodrošināt iespēju saviem klientiem norēķināties ne tikai skaidrā, bet arī bezskaidrā naudā. Šis solis ir vērsts uz digitālo maksājumu popularizēšanu un skaidras naudas izmantošanas ierobežošanu ilgtermiņā, radot pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi kopumā.
Publiskajā apspriedē paustā reakcija uz plānotajiem grozījumiem ir bijusi dažāda.
Atbalstītāji uzsver, ka grozījumi palīdzēs mazināt ēnu ekonomiku un veicinās godīgu konkurenci uzņēmējdarbībā. Piemēram, Latvijas Finanšu nozares asociācija atzinusi, ka grozījumi varētu veicināt labprātīgu nodokļu saistību izpildi un uzlabot nodokļu administrēšanas efektivitāti.
Kritiķi norāda uz iespējamiem privātuma pārkāpumiem, jo datu nodošana VID par personas veiktajām skaidras naudas iemaksām atklāj informāciju par iedzīvotāju skaidras naudas lietošanas ieradumiem. Tāpat tiek izteiktas bažas par administratīvā sloga pieaugumu uzņēmējiem, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kam būs jānodrošina iespēja norēķināties bezskaidrā naudā.
Ņemot vērā noslēgušos publisko apspriedi, turpināsim sekot līdzi likumprojekta virzībai, raugoties uz plašajām diskusijām un pašreizējā grozījumu redakcijā norādīto skaidras naudas limitu iespējamām izmaiņām.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
