Elvijs Logins

Vecākais konsultants transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Tatjana Koncevaja

Direktore transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Pasaules un lietu kārtība pastāvīgi mainās, un šī mainība būtiski ietekmē visu apkārtējo vidi gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē, ļaujot un pat liekot pārskatīt dažādus līdz šim ierastus procesus un darbības, lai tās atbilstu pastāvošajai realitātei. Šie apstākļi ietekmē arī transfertcenu (TC) piemērošanu.

Uzņēmumiem, kas veic saistīto pušu darījumus un ir pakļauti TC dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas pienākumam, jāpievērš uzmanība objektīvai TC piemērošanai un kontrolēto darījumu dokumentēšanai par pandēmijas ietekmētajiem finanšu gadiem. Lai šo procesu atvieglotu, VID šā gada 19. janvārī ir sagatavojis metodisko materiālu, kurā ietverta būtiskā informācija, kam pievērst uzmanību un ko ņemt vērā, sagatavojot TC dokumentāciju par pandēmijas skartajiem finanšu gadiem. Jāpiebilst gan, ka šis metodiskais materiāls ir sava veida atvasinājums no ESAO 2020. gada 18. decembrī publicētā dokumenta “Vadlīnijas par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz transfertcenu noteikšanu.” Saprotams, ka par 2020. finanšu gadu – pirmo pandēmijas skarto periodu – dokumentācija ir jau iesniegta, un metodiskais materiāls būtu krietni noderējis jau iepriekš, taču tā izdošana tagad ļauj veikt “kļūdu labojumu.” Piedāvājam divu rakstu sēriju, kurā sniegsim ieskatu būtiskajās atziņās no VID izdotā metodiskā materiāla nākamajiem pandēmijas skartajiem periodiem.

Izmaiņas ekonomikā, ierobežojumi, darbības atvieglojumi, finanšu atbalsts no valsts, nenoteiktība un vēl citi ar pandēmiju saistīti apstākļi apgrūtina objektīvu TC piemērošanu. VID metodiskā materiāla ietvaros ir izdalījis vairākus būtiskus faktorus, kam jāpievērš uzmanība, piemērojot TC pandēmijas periodā. Šajā rakstā apskatīsim pirmos divus no tiem:

1. faktori, kas tieši ietekmējuši TC piemērošanu pandēmijas laikā;
2. saņemtais valsts atbalsts.

Apstākļi, kas tieši ietekmējuši TC piemērošanu pandēmijas laikā

Lai pamatotu un pierādītu, ka piemērotās TC ir mainījušās pandēmijas, nevis citu apstākļu dēļ, uzņēmumiem ir svarīgi TC dokumentācijā ietvert šo apstākļu aprakstus un pamatojošu informāciju, kas ļauj izdarīt konkrētos secinājumus. Visai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai un pilnīgai.¹ Ir būtiski norādīt jebkuru informāciju, kas saistīta ar pandēmijas ietekmi uz nozari kopumā, par uzņēmuma veiktajām funkcijām, ar tām saistītajiem riskiem un izmantotajiem aktīviem, informāciju par izmaiņām salīdzināmos nesaistītu pušu darījumos un nesaistītu salīdzināmu uzņēmumu atlasi, kas ļaus VID gūt priekšstatu par uzņēmuma pielietoto TC politiku pandēmijas apstākļos. Pārskatot atsevišķas TC dokumentācijas sadaļas, būtu rūpīgi jāizvērtē kontrolēto darījumu apraksti, tos iespēju robežās papildinot ar šādu informāciju:

• nozares vai valsts pandēmijas laikā aktuālie makroekonomiskie dati, ko publicējusi centrālā banka, valdība, asociācijas un organizācijas, vai dati, kas pieejami publiskās datubāzēs;
• statistikas dati un to analīze saistībā ar uzņēmuma pārstāvēto nozari vai darbības virzienu.

Sagatavojot darījumu funkcionālo un ekonomisko analīzi, noteikti jāņem vērā šāda informācija:

• par pandēmijas ietekmi uz kontrolēto darījumu raksturojošiem ekonomiskajiem lielumiem (t.sk. uzņēmumu grupas un/vai darījumā iesaistīto pušu finanšu informācijas analīze);
• par pārdošanas apjomiem, ražošanas jaudu izmantošanu, izmaksām un citiem būtiskiem faktoriem (lietderīga var būt arī ceturkšņu finanšu pārskatu sagatavošana).

Sadaļā par būtiskiem (kritiskiem) pieņēmumiem, kas pamato un atbalsta uzņēmuma TC metodoloģiju, jāietver budžeta plāna un tā izpildes analīze – plānoto un gūto rezultātu salīdzinājums un informācija par salīdzināmu, nesaistītu pušu rīcību pandēmijas periodā un iepriekšējos ekonomikas recesijas posmos.

Saņemtais valsts atbalsts

Lai mazinātu pandēmijas radītās negatīvās sekas uzņēmējdarbībai, Latvijas valdība ir sniegusi dažādus atbalsta instrumentus uzņēmējdarbībai, tādēļ jāizvērtē, vai un kā saņemtais atbalsts ir ietekmējis kontrolēto darījumu cenas un salīdzināmos rādītājus. Tas ir izdarāms, kontrolēto darījumu funkcionālajā un salīdzināmības analīzē ietverot papildinformāciju par saņemto valsts atbalstu, norādot tā veidu un sniedzot pamatojošu novērtējumu, vai un kā šis atbalsts ir ietekmējis piemērotās TC.

Saskaņā ar VID metodisko materiālu, veicot atbalsta analīzi, ieteicams izvērtēt šādus jautājumus:

1. Vai saņemtais atbalsts sniedz tirgus priekšrocības?
2. Vai saņemtais atbalsts ir veicinājis ieņēmumu pieaugumu un/vai izmaksu samazinājumu?
3. Vai un kādā apmērā saņemtais atbalsts (naudas līdzekļi, priekšrocības) tiek izmantots, lai norēķinātos ar neatkarīgiem klientiem vai piegādātājiem?
4. Kā atbalsta radītos ieguvumus izmantotu neatkarīgi salīdzināmi uzņēmumi?
5. Kāda ir saņemtā atbalsta ietekme uz darījumā iesaistīto pušu veiktajām funkcijām un risku sadalījumu?
6. Kāda ir valsts noteiktā kārtība un iespējamās uzskaites atšķirības un tās ietekme uz izvēlētā peļņas līmeņa rādītāja salīdzināmību?
7. Kādas ir salīdzināmo, neatkarīgo uzņēmumu rezidences valstu finanšu pārskatu sagatavošanas prasības (vai jāveic salīdzināmības korekcijas)?

Jau apskatot pirmos divus no VID uzsvērtajiem faktoriem, kas ietekmē TC noteikšanu pandēmijas apstākļos, rodas priekšstats, ka tie mazina nenoteiktību un sniedz skaidrāku priekšstatu par būtisko, nosakot TC ārpuskārtas periodos. Taču vienlaikus rodas iespaids, ka šis metodiskais materiāls, visticamāk, palielinās administratīvo slogu attiecībā uz TC pamatošanu.

Pārējos faktorus, kas ietekmē TC noteikšanu pandēmijas apstākļos, aplūkosim nākamajā Īsziņā.