Pagājušajā nedēļā publicētā raksta nobeigums.
Ja parādnieks ir izpildījis TAP plānu, tad parādnieks iesniedz tiesai pieteikumu kopā ar uzraugošās personas atzinumu par plāna izpildi un procesa izbeigšanu. Kad plāns ir izpildīts un TAP izbeigts, parādniekam un tā kreditoriem noteiktie rīcības ierobežojumi tiek atcelti un parādnieks turpina darboties kā pirms TAP. Turpretī, ja parādnieks pārkāpj Maksātnespējas likumu vai rīcības ierobežojumus, sniedz nepatiesas ziņas vai nepilda plānu ilgāk par 30 dienām, turklāt to negroza, tad TAP uz paša parādnieka vai kreditoru pieteikuma pamata tiek izbeigts, un automātiski tiek pasludināts parādnieka maksātnespējas process.
Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process ir TAP paveids, kas faktiski atšķiras tikai ar procesa sākumposmu, tādēļ ĀTAP būtu piemērots parādniekam, kam ir labas izredzes panākt vienošanos ar kreditoru vairākumu un nepastāv draudi no kreditoriem, kas veic vai varētu veikt individuālas piedziņas darbības pret parādnieku, kā rezultātā tas būtiski apdraudētu TAP plāna izstrādi, saskaņošanu un īstenošanu. Tātad ĀTAP plāna izstrāde, saskaņošana ar kreditoriem un uzraugošās personas kandidāta izvēle notiek neierobežotu laikposmu pirms vēršanās tiesā. Ja sarunu ceļā ĀTAP plāns ir saskaņots ar kreditoru vairākumu un parādnieks ir saņēmis uzraugošās personas kandidāta atzinumu par plānu, parādnieks tikai tad vēršas tiesā ar pieteikumu par TAP lietas ierosināšanu, kuram pievieno pierādījumus, ka TAP plāns ir nosūtīts arī mazākuma kreditoriem, kuri to nebija saskaņojuši.
Ja tiesa pasludina ĀTAP īstenošanu, tad tikai ar to brīdi parādnieks iegūst aizsardzību no kreditoriem un iestājas visas Maksātnespējas likuma 37. un 45. pantā noteiktās TAP lietas ierosināšanas un īstenošanas sekas (aizsardzība no kreditoriem, kā arī parādnieka rīcības ierobežojumi un pienākumi TAP īstenošanas laikā). Pārējais process norit saskaņā ar iepriekš aprakstīto TAP regulējumu.
Apkopojot visu iepriekš minēto, jāizceļ trīs būtiskas atšķirības starp TAP un ĀTAP:
Pirms uzņēmums ir nonācis finanšu grūtībās, tam jāveic savas uzņēmējdarbības regulāra uzraudzība, lai laikus pamanītu iekšējos un ārējos faktorus, kas var ietekmēt uzņēmuma finanšu veselību, un ir laikus jārīkojas, ja tiek pamanītas problēmas. Ja problēmas nevar tikt atrisinātas, vienkārši vienojoties ar kreditoriem par parāda atmaksas termiņa pagarināšanu, kuras laikā varētu atjaunot savu finanšu veselību, tad jāķeras klāt pie restrukturēšanas plāna izstrādes, kas vēlāk var kalpot par pamatu TAP vai ĀTAP plānam. Šim plānam jābūt izstrādātam kvalitatīvi, lai tam būtu pamatotas izredzes novērst parādnieka maksātnespēju un nodrošināt uzņēmuma dzīvotspēju. Pretējā gadījumā, visdrīzāk, plāna izstrāde ir laika un finanšu resursu izšķiešana, kas novilcina neizbēgamo bankrotu un var kaitēt kreditoru kopuma interesēm. Turklāt laika novilcināšana noteikti nepalīdz izvairīties no atbildības. Ja ir pieņemts lēmums izmantot TAP vai ĀTAP, tad ir būtiski ievērot visus rīcības ierobežojumus, jo TAP vai ĀTAP neizdošanās gadījumā parādnieka veiktos darījumus un vadības pieņemtos lēmumus vēlāk maksātnespējas procesa ietvaros pārbauda administrators, kurš var izmantot dažādus tiesību aizsardzības instrumentus, lai pieprasītu atbildību par veiktajiem darījumiem vai nesavlaicīgo rīcību (novilcināšanu un novešanu līdz maksātnespējai). Protams, nonākot jau pie TAP vai ĀTAP īstenošanas, ir svarīgi pildīt apstiprināto plānu, kas nozīmē arī regulāru naudas plūsmas un ienākumu uzraudzību, lai atkal nepieļautu tās pašas kļūdas, kas pieļautas pirms problēmu rašanās. Parādnieka pienākums ir ziņot uzraugošajai personai par jebkādu satricinājumu, lai kopīgi varētu tikt pieņemti pareizie lēmumi. Ir skaidrs, ka uzņēmums, kuram ir atjaunojama maksātspēja, ir daudz izdevīgāks arī kreditoriem, tādēļ laicīga informēšana un problēmu risināšana ir jebkuras iesaistītās puses interesēs.
Kreditoru loma šajā procesā ir tikpat būtiska un brīžiem pat svarīgāka par parādnieka lomu, jo kreditoru ziņā ir procesu virzīt uz TAP vai ĀTAP mērķa sasniegšanu vai panākt tā izbeigšanu, ja tam ir pamats. Maksātnespējas likumā ir noteikti dažādi aizliegumi kreditoriem, kuri ir ietverti, lai novērstu nepamatotu un kaitniecisku rīcību, tādēļ faktiski kreditoru svarīgākais pienākums ir neveikt nepamatotas un individuālas darbības, kas vēl vairāk pasliktina parādnieka stāvokli. Vienlaikus kreditora uzdevums ir monitorēt parādnieka rīcību ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tostarp uzraugošās personas starpniecību, aktīvi iesaistīties procesā jau no paša sākuma, lai neko nepalaistu garām, tostarp savu tiesību aizskārumus no parādnieka puses, ja tādi tiek veikti, izvēlēties uzraugošo personu atbilstoši uzņēmuma lielumam un veidam. Ņemot to vērā, kreditoru loma procesā ir īpaši būtiska.
Uzraugošā persona darbojas kreditoru interesēs kā ārējs parādnieka kontroles mehānisms ar likumā noteiktām tiesībām novērot un analizēt parādnieka darbības. Uzraugošās personas galvenā funkcija formālajās parādu restrukturēšanas procedūrās ir, pirmkārt, sniegt atzinumu par TAP vai ĀTAP plānu, īpašu uzmanību pievēršot, vai tam ir pamatotas izredzes novērst parādnieka maksātnespēju un nodrošināt uzņēmuma dzīvotspēju, jo laicīga problēmu identificēšana samazina kreditoru, kuru interesēs uzraugs darbojas, zaudējumus. Ja atzinums ir pozitīvs un ja tiesa apstiprina TAP vai ĀTAP plāna īstenošanu, tad vissvarīgākais ir regulāri un cieši uzraudzīt parādnieka darbību atbilstību Maksātnespējas likumam un TAP vai ĀTAP plānam, kā arī regulāri informēt kreditorus par būtiskiem jautājumiem. Jānorāda, ka šobrīd uzraugošā persona nav tiesīga piedalīties TAP vai ĀTAP plāna vai tā grozījumu izstrādē, tomēr uzraugošajai personai nav aizliegts un pat būtu ļoti ieteicams kreditoru interesēs un uzraudzības funkciju ietvaros kontrolēt parādnieku plāna izstrādes stadijā. Ņemot to vērā, kreditoriem par uzraugošo personu būtu jāizvēlas persona, kurai objektīvi ir kompetence un resursi, lai nodrošinātu kvalitatīvu uzraudzību, ņemot vērā konkrētā parādnieka lielumu, saimniecisko darbību, pārrobežu elementus u.tml.
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar mūsu ekspertiem.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuCovid-19 pandēmijas dēļ sākās globālā ekonomikas lejupslīde. Tomēr nozares ekspertu brīdinājums, kam pievienojās arī Pasaules Bankas pētījuma autori, ka Covid-19 izskaņā ekonomika piedzīvos strauju maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaita pieaugumu, vismaz pagaidām nav piepildījies. Tas saistāms ar to, ka pandēmijas izraisītās finanšu grūtības tika apslāpētas ar iepriekš nepieredzētu valsts intervenci tirgū un milzīgu finansiālu atbalstu, piemēram, apgrozāmo līdzekļu grantiem un dīkstāves pabalstiem. Ekonomikas lejupslīdi palielina arī Krievijas iebrukums Ukrainā, tostarp kara sekas palielina enerģijas cenu un cenu kāpumu kopumā, kas neizbēgami rada parādsaistību krīzes. Visticamāk, maksātnespējas un TAP vilnis tomēr Latvijā ir neizbēgams, tādēļ šā raksta mērķis ir vienkāršā veidā iepazīstināt uzņēmumus ar Latvijas TAP un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, lai pievērstu uzmanību šo parādu restrukturēšanas rīku niansēm, kā arī parādnieka, kreditoru un uzraugošās personas lomu šo procesu ietvaros.
Darba likumā nav noteikts aizliegums nepilna laika darbiniekiem noteikt summēto darba laiku. Šis jautājums ir risināts tiesu praksē, taču ikdienā joprojām ir iespējams saskarties ar darba devējiem (DD), kuri nosaka summēto darba laiku arī nepilna laika darbiniekiem. Šajā rakstā – par šādas rīcības potenciālajām sekām.
Šā gada 15. martā Ministru kabinets ir apstiprinājis un nodevis Saeimā apstiprināšanai Darba likuma grozījumus. Tie veikti, lai pārņemtu divas ES direktīvas, kas Latvijai jāievieš līdz šā gada augustam, un lai ieviestu Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu lietā Nr. 2019-33-01, ar kuru atzīts, ka Darba likuma 155. panta pirmā daļa, kas paredz bērna tēvam tiesības uz atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām un to ietekmi uz darba ņēmējiem un darba devējiem (DD).
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).