Šā gada 15. martā Ministru kabinets ir apstiprinājis un nodevis Saeimā apstiprināšanai Darba likuma grozījumus. Tie veikti, lai pārņemtu divas ES direktīvas, kas Latvijai jāievieš līdz šā gada augustam, un lai ieviestu Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu lietā Nr. 2019-33-01, ar kuru atzīts, ka Darba likuma 155. panta pirmā daļa, kas paredz bērna tēvam tiesības uz atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām un to ietekmi uz darba ņēmējiem un darba devējiem (DD).
Izmaiņas darba līguma saturā
Darba vietas identificēšana, ja to var noteikt pats darbinieks
Darba tiesiskajās attiecībās var nepastāvēt strikti noteikta darba vieta, it īpaši ņemot vērā darba tirgus attīstības tendences (piemēram, darbiniekus nodarbina attālināti vai digitālās platformās). Šādā gadījumā jāveic rakstiskas izmaiņas darba līgumā, lai identificētu darbinieka darba vietas, piemēram, norādot ne tikai DD biroja adresi, bet arī darbinieka dzīvesvietas adresi.
Pārbaudes laiks
Darba līguma rakstveida formā būs pienākums iekļaut norādes uz pārbaudes laiku (līdztekus Darba likuma 46. panta noteikumiem). Ja darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku un DD ir noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību, tad pārbaudes laiks tiek pagarināts līdz sešiem mēnešiem, nesamazinot darbinieka kopējo aizsardzības līmeni.
Uzteikums
Darba līguma rakstveida formā ir pienākums iekļaut informāciju par uzteikuma kārtību. Šo informāciju var aizstāt ar norādi uz normatīvajiem aktiem.
Apmācības un sociālais nodrošinājums
Darba līguma rakstveida formā būs pienākums iekļaut informāciju par apmācībām, ja DD tādas nodrošina (līdztekus Darba likuma 96. panta noteikumiem), un informāciju par sociālo nodrošinājumu (informāciju par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru kā sociālā nodrošinājuma iestādi direktīvas izpratnē un par privātajiem pensiju fondiem, ja tādi pastāv).
Jauns atvaļinājuma veids – “aprūpētāja” atvaļinājums
Atšķirībā no spēkā esošā regulējuma, kurš ļauj darbiniekam pieprasīt atvaļinājumu tikai likumā noteiktos gadījumos, jaunais regulējums paredz DD pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, kas nav ilgāks par piecām darba dienām gada laikā, ja darbiniekam nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli vai arī personu, kas dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts. DD šāds atvaļinājums būs jāpiešķir uz darbinieka iesnieguma pamata.
Atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai
Šobrīd atvaļinājums ir desmit kalendāra dienas, taču grozījumi nosaka desmit darba dienas. Saskaņā ar grozījumiem šo atvaļinājumu var pieprasīt sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas (šobrīd divu mēnešu laikā).
Ikgadējais atvaļinājums
Turpmāk darbinieka tiesību uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmantošana nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai. Tas pasargās darbinieku no negatīvām sekām gadījumos, kad tas pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šis noteikums attiecas arī uz Darba likuma 151., 153., 154., 155., 156. un 157. pantā minētajiem atvaļinājumiem, kā arī uz darbinieka darbnespējas laiku vai darba neveikšanas laiku citu attaisnojošu iemeslu dēļ.
Bērna kopšanas atvaļinājums
Turpmāk darbiniekam būs tiesības pieprasīt bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanu elastīgā veidā, piemēram, katru otro nedēļu, kas varētu līdzināties nepilna darba laika noteikšanai. DD būs pienākums izvērtēt šādu pieprasījumu un mēneša laikā no tā saņemšanas dienas informēt darbinieku par bērna kopšanas atvaļinājuma elastīgas izmantošanas iespējām uzņēmumā, proti, atteikuma gadījumā sniegt objektīvu skaidrojumu.
Ja darbinieka aprūpē ir bērns līdz astoņiem gadiem, darbiniekam būs tiesības pieprasīt darba laika pielāgojumu, piemēram, lai aizvestu bērnu uz pulciņiem un treniņiem. Pēc darbinieka pieprasījuma DD jācenšas nodrošināt šādu pielāgojumu, ja darba laiku ir iespējams pielāgot, tomēr objektīvu apstākļu dēļ DD var to neatļaut.
Bērna kopšanas atvaļinājums nevar būs īsāks par vienu nepārtrauktu kalendāra nedēļu, atšķirībā no spēkā esošās kārtības, kad laika periodu var dalīt pa dienām.
Īpaši noteikumi darba samaksai būvniecībā
Turpmāk īpašie atbildības noteikumi par darba samaksas izmaksu attieksies uz visiem darbiniekiem (gan uz Latviju nosūtītiem, gan Latvijā nodarbinātiem), kas veic ar ēku būvniecību saistītus vai specializētus būvdarbus. Proti, ar grozījumiem plānots noteikts, ka gadījumā, ja DD kā apakšuzņēmējs nav izmaksājis atlīdzību darbiniekam, tam ir tiesības pieprasīt neizmaksātās darba samaksas izmaksu no ķēdes posmā nākamā pakalpojuma sniedzēja jeb personas, kura ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi DD.
Informācija, kas obligāti sniedzama darbiniekam pirms komandējuma
Turpmāk DD būs pienākums pirms darbinieka nosūtīšanas komandējumā vai darba braucienā uz citu valsti savlaicīgi informēt darbinieku par valsti vai valstīm, kurās paredzēts veikt darbu, un paredzamo darba veikšanas ilgumu. Būtiskā atšķirība ir tā, ka DD ir pienākums rakstveidā par to informēt darbinieku un spēt apliecināt, ka darbinieks šo informāciju ir saņēmis un ar to iepazinies.
Ja komandējums vai darba brauciens ir ilgāks par četrām nepārtrauktām nedēļām, tad DD jāinformē darbinieks par valūtu, kādā izmaksās darba samaksu, par pabalstiem naudā vai natūrā, kas saistīti ar darba uzdevumiem (piemēram, ceļojuma un veselības apdrošināšana), ja tādi tiek nodrošināti, kā arī par repatriācijas iespēju un kārtību, ja tā tiek nodrošināta.
Ar grozījumu projektu plašāk var iepazīties šeit.
