Iepriekšējā rakstā par uzņēmumiem pieejamo finansējumu informējām par pašlaik papildus pieejamajiem grantiem, aizdevumiem un garantijām, kuras finansē no valsts un ES fondu līdzekļiem. Tā kā ir sācies jauns ES fondu periods, šobrīd arvien detalizētāk tiek izstrādātas apakšprogrammas ES finansējuma prioritāšu noteikšanai. ES investīcijas 2021.–2027. gada periodam kopā paredz 10,44 miljardu eiro ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā. Šobrīd ir izstrādāts provizorisks prioritāšu un atbalstāmo pasākumu saraksts un ar 2022. gada vidu varētu uzsākt projektus. ES fondu finansējums projektu īstenošanai ir pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam ir skaidra ideja, kā veicināt sabiedrības labklājību, ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Tātad projektus varēs iesniegt uzņēmēji, pašvaldības un valsts organizācijas. Šajā rakstā – sīkāk par Latvijas Atveseļošanas fonda prioritātēm, pieejamo finansējumu un programmām, kā arī par ES struktūrfondos 2021.–2027. gada periodam pieejamiem līdzekļiem.

Kaut arī abu fondu prioritātes ir ļoti līdzīgas, Atveseļošanas fondā maksājumi tiks sasaistīti ar konkrētu reformu starpposma un galamērķu sasniegšanu, nevis par veiktajiem ieguldījumiem, kā tas ir ES struktūrfondu projektos.

Atveseļošanas fonds koncentrējas uz ilgtermiņa tautsaimniecības pārveidi ar mērķi atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Latvija plāno izmantot visu atbalsta grantu 1,82 miljardu eiro apmērā.

Plāns paredz atbalstu sešās jomās:

• 37% klimata mērķu sasniegšanā;
• 20% digitālajā pārveidē;
• 20% nevienlīdzības mazināšanā;
• 11% tautsaimniecības pārveidē un produktivitātes reformās;
• 10% veselības nozarē;
• 2% likuma varas stiprināšanā.

Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Plānoti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību ļaujot uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Būtisks atbalsts paredzēts visu Latvijas iedzīvotāju – bērnu, pieaugošo un senioru – digitālo prasmju apmācībai. Vienlaikus plānotas arī investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības un iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu.

Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti augstskolu pārvaldības reformai, kā arī zinātnes un pētniecības atbalstam, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.

Projektu iesniegšana un īstenošanas uzsākšana plānota jau tuvākajā laikā. Atveseļošanas fonda finansējums tiks sadalīts 2022.–2023. gadā ar izmaksu līdz 2026. gada 31. augustam. Izdevumu attiecināmība sākas ar atpakaļejošu datumu no 2020. gada 1. februāra.

ES struktūrfondu prioritātes jaunajā plānošanas periodā ir:

• Viedāka Eiropa – inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas – pētniecības un prasmju attīstīšana, atbalsts uzņēmējdarbībai un digitalizācijai;
• Zaļāka Eiropa – klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība;
• Savienotāka Eiropa – droša, ilgtspējīga un pieejama transporta un digitālo savienojumu attīstība;
• Sociālāka Eiropa – vienlīdzīgas iespējas un piekļuve izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļaušana;
• Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa – ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība.

Ministrijas jau ir uzsākušas darbu pie nepieciešamo nacionālo horizontālo tiesību aktu projektiem, lai varētu uzsākt plānoto struktūrfondu izmantošanu.

Svarīgi ir zināt, ka dažādas ministrijas veic savā kompetencē esošo nozaru atbalsta plānošanu, un izlietojumu uzrauga atbildīgās ministrijas un to pārraudzības iestādes. Tādēļ interesentam jāseko līdzi informācijai par sev interesējošo programmu konkrētajā uzraudzības iestādē. Plānotie atbalsta projekti, atbildīgā iestāde un provizoriskie laika grafiki Atveseļošanas fondam ir pieejami šeit. ES struktūrfondu programmas ar indikatīvo laika grafiku ir pieejamas šeit.

Ja nacionālie tiesību akti, kas regulēs, kādam jābūt pieteikumam un kā pieteikumi tiks vērtēti, vēl nav izstrādāti, iesakām laicīgi apzināt jūsu plānotajai attīstības stratēģijai atbilstošās finansējuma programmas un uzsākt pamatinformācijas gatavošanu. Dažkārt finansējuma pieteikšanās termiņš ir pārlieku īss, lai pagūtu sagatavot visu nepieciešamo dokumentāciju sarežģītākiem projektiem.

Ja jums ir jautājumi šajā sakarā vai nepieciešama palīdzība ar projektu pieteikumu sagatavošanu, lūdzam sazināties ar mums. Lai šī iespēja kalpo jums kā palīgs biznesa izaugsmei un attīstībai!