Covid-19 krīzes ierobežojumi negatīvi ietekmējuši daudzu komersantu spēju nodrošināt tādu saimniecisko darbību, kādu to varēja īstenot pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Ierobežota ir ne tikai komersantu spēja gūt peļņu, bet arī spēja segt saimnieciskās darbības izmaksas. Eiropas Komisijas saskaņojumu šonedēļ gaida valsts piešķirtais atbalsts tirdzniecības un sporta centriem.1 Abus atbalsta veidus piešķirs un kontrolēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Atbalsta pieprasījums jāiesniedz līdz šā gada 31. maijam (ja vien termiņš netiks pagarināts), tātad iesniegums jāsagatavo nedēļas laikā. Tam jāpievieno virkne dokumentu. LIAA lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņems līdz šā gada 30. septembrim un izlases veidā pārbaudīs 15% no atbalsta saņēmējiem. Šajā rakstā – par svarīgāko saistībā ar atbalstu.
Atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības centriem piešķirs, lai tie spētu segt operacionālās izmaksas, kas radušās un radīsies laikposmā no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim. Ar operacionālajām izmaksām saprot komunālos maksājumus (elektrība, ūdens, siltums), nekustamā īpašuma nomu, saistību maksājumus, tostarp kredītmaksājumus, ārpakalpojumu izmaksas. Ārpakalpojumu izmaksas ir grāmatvedības pakalpojumi, apsaimniekošanas pakalpojumi un dažādu sistēmu (piemēram, ventilācijas, gāzes, signalizācijas) uzturēšanas pakalpojumi.
Komersantam līdz 2022. gada 31. janvārim būs jāatskaitās par veiktajiem maksājumiem saņemtā atbalsta ietvaros un atbalsta maksājums, kas nav izlietots paredzētajam mērķim, jāatmaksā.
Atbalsta apmērs ir 15 eiro par katru tirdzniecības centra ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās kopējās platības kvadrātmetru, izņemot stāvlaukumus, bet kopējais atbalsta apmērs nepārsniegs 30% no apgrozījuma krituma.
Atbalstam kvalificējas šādi tirdzniecības centri (ar atbilstošu NACE klasifikācijas kodu):
Periods |
Salīdzinājumā ar |
2020. gada decembris, 2021. gada janvāris, februāris, marts |
2019. un 2020. gada vai 2018. un 2019. gada attiecīgajiem mēnešiem |
2021. gada janvāris, februāris |
2020. gada novembri, decembri |
2021. gada janvāris, februāris, marts, aprīlis |
2020. gada septembri, oktobri, novembri, decembri |
Pēc lēmuma par komercdarbības atbalsta piešķiršanu komersantam ir aizliegts pārrēķināt izrakstītos rēķinus un izrakstīt nomniekiem papildu nomas maksas rēķinus par 2020. gada decembri un 2021. gada janvāri, februāri, martu.
Atbalsta pasākuma ietvaros pieejamais valsts budžeta finansējums ir 20 miljoni eiro. Atbalstu piešķirs pieejamā finansējuma ietvaros, ņemot vērā secību, kādā komersanti iesnieguši pieprasījumus.
Arī atbalstu sporta centriem (ar atbilstošu NACE klasifikācijas kodu) piešķirs komersanta īpašumā, pārvaldībā vai nomā esoša sporta centra operacionālo izmaksu segšanai, kas radušās un radīsies no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim.
Sporta centra kopējam apgrozījuma kritumam Covid-19 krīzes ietekmē jābūt vismaz 60%, salīdzinot 2020. gada decembra, 2021. gada janvāra, februāra un marta apgrozījuma kopsummu ar 2019. un 2020. gada attiecīgo mēnešu apgrozījuma kopsummu. Par sporta centru uzskata sporta iekštelpas – fitnesa centrus, sporta klubus, sporta zāles, ledus halles, publiskas lietošanas peldbaseinus un olimpiskos sporta centrus ar kopējo iekštelpu platību virs 500 m2.
Atbalsta apmērs ir 25 eiro par katru sporta centra iekštelpu kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās kopējās platības kvadrātmetru, bet kopējais atbalsta apmērs nepārsniegs 60% no apgrozījuma krituma.
Atbalstam pieejamais valsts budžeta finansējums ir 8 miljoni eiro, kas tiks piešķirts iesniegto pieprasījumu secībā.
Arī sporta centriem jāatmaksā piešķirtais atbalsts tādā apmērā, kādā tas nav izmantots operacionālo izmaksu segšanai, kas radušās no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim. Atskaite par atbalsta izlietojumu un atbalsta atmaksa, ja tāda nepieciešama, veicama līdz 2022. gada 31. janvārim.
MK noteikumi paredz ierobežojumus atbalsta saņemšanai uzņēmumiem (grupām), kas jau saņēmuši atbalstu, tāpat atbalstu nepiešķirs komersantiem, kam pieprasījuma iesniegšanas dienā būs nodokļu (nodevu) parāds virs 1000 eiro. Atbalstiem nevarēs pieteikties kredītiestādes un finanšu iestādes, ārzonā reģistrētas juridiskas personas, Latvijā reģistrētas juridiskas personas, kurās vairāk nekā 25% kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiska persona vai personu apvienība, kā arī uzņēmumi, kas atbalsta piešķiršanas brīdī jau uzskatāmi par grūtībās nonākušiem. Atbalstu nepiešķirs arī tiem uzņēmumiem, kam atbalsta piešķiršanas brīdī ir ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ir pasludināts maksātnespējas process vai spēkā citi ierobežojumi.
Tirdzniecības centri nevarēs saņemt atbalstu, ja būs atkārtoti pārkāpuši 2020. gada 9. jūnija MK noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.7 6. apakšpunktā paredzētās prasības. Kā norādīts noteikumu anotācijā, lai pārliecinātos par nomnieka noteikumiem atbilstošu saimnieciskās darbības veikšanu, tirdzniecības centrs ir tiesīgs izsaukt policiju vai Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kas konstatē tirdzniecības vietas pārkāpumu. Attiecīgi piešķirams atbalsts, ja ir identificējama komersanta rīcība, kas vērsta uz tirdzniecības vietas pārkāpuma novēršanu.
Ar atsevišķiem izņēmumiem atbalsts sporta centriem nav paredzēts valsts un pašvaldību institūcijām, publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām.
Tā kā atbalstu tirdzniecības un sporta centriem piešķirs apgrozījuma krituma kompensēšanai, aktuāls ir jautājums, vai no saņemtā atbalsta jāmaksā PVN.
Saskaņā ar PVN likumu pakalpojuma sniegšanas darījumā ar PVN apliek atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem, pakalpojuma vērtībā iekļaujot valsts vai pašvaldības finansējuma vērtību, ja tas saņemts, lai pilnībā vai daļēji segtu ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus, un ir tieši saistīts ar šo preču vai pakalpojumu cenu.
Attiecībā uz dotāciju aplikšanu Eiropas Kopienas Tiesa (“EST”) ir norādījusi, ka ar PVN būtu jāapliek tikai tās dotācijas, kuras tieši izpaužas darījuma cenā. No EST spriedumiem izriet, ka dotāciju aplikšana ar PVN būtu attaisnojama, ja pakalpojuma saņēmējs gūst labumu no pakalpojuma sniedzējam piešķirtās dotācijas, t.i., to piešķir, lai dotētā persona sniegtu noteiktus pakalpojumus par noteiktu cenu.
Mūsuprāt, konkrētajā situācijā, kad saņemtais atbalsts piešķirts sakarā ar piespiedu dīkstāvi, tas nenosaka centriem pienākumu sniegt kādu pakalpojumu, kā arī tieši neregulē to sniegto pakalpojumu cenu, tādēļ atbalsts nav jāapliek ar PVN.
__________________________
1 2021. gada 8. aprīļa MK noteikumi Nr. 229 “Noteikumi par nomas apgrozījuma krituma kompensāciju Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem” ar 2021. gada 29. aprīļa grozījumiem – "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības centriem" – un 2021. gada 29. aprīļa MK noteikumi Nr. 277 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem sporta centriem.”
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuMēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).