Nu jau labu laiku darba tirgus ir paplašinājies ārpus vienas valsts robežām. Arī Latvijas darba devēji (DD) šobrīd lūkojas ārvalstīs ne tikai talantu vai vadītāju piesaistei, bet arī rutīnas darba veicēju meklējumos. Covid-19 krīzei turpinoties un attālinātā darba nozīmei pieaugot, Latvijas uzņēmumiem arvien biežāk rodas jautājums, kādā veidā vislabāk pieņemt darbā ārvalstu darbiniekus – it īpaši, ja tie strādā attālināti no savas mītnes valsts.
Nodarbinot ārvalstī tās nodokļu rezidentu un slēdzot tiešo darba līgumu, Latvijas uzņēmumam rūpīgi jāizvērtē šādi juridiskie un nodokļu jautājumi:
Ja uzņēmums ārvalstī nodarbina tās nodokļu rezidentu, tad vairumā gadījumu tajā rodas pienākums maksāt personāla nodokļus (iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai tamlīdzīgus maksājumus) jau no pirmās darba dienas. Izņēmumi ir iespējami, ārvalstī nodarbinot Latvijas vai citas valsts rezidentu. Turklāt uz šādu nodarbinātību attieksies arī ārvalsts nodarbinātību regulējošie normatīvie akti, piemēram, darba likums.
Tātad ārvalsts darbinieka pieņemšana darbā prasa papildu laiku un līdzekļus, lai iepazītos ar ārvalsts normatīvajiem aktiem, noformētu darba līgumu un piedāvātu atalgojuma kopumu atbilstoši ārvalsts likumvides prasībām. Var nākties arī nodrošināt nepieciešamās reģistrācijas nodokļu vajadzībām DD un/vai darbiniekam, kā arī pareizu nodokļa administrēšanu (algas nodokļa aprēķināšanu, ziņošanu un maksāšanu vietējai nodokļu administrācijai).
Latvijas uzņēmumam jāizvērtē arī pastāvīgās pārstāvniecības (PP) rašanās risks. PP rada pienākumu reģistrēties UIN vajadzībām ārvalstī, uz to attiecināt daļu no peļņas, ko palīdz radīt darbinieka veiktais darbs, balstoties uz transfertcenu principiem, un maksāt UIN.
Darbinieki, kas Latvijas uzņēmuma labā veic darbu ārvalstī, atkarībā no savām funkcijām un uzdevumiem var radīt uzņēmumam PP, piemēram, šādos gadījumos:
a) tiesības Latvijas uzņēmuma labā panākt vienošanos un slēgt līgumus;
b) vadoša loma Latvijas uzņēmumā;
c) pienākums nodrošināt uzņēmuma pamatdarbības virzienu (piemēram, grāmatvedis veic ārpakalpojuma grāmatvedību);
d) pienākums veikt pārdošanas darbības.
Katra situācija jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā ārvalsts normatīvos aktus, piemērojamos izņēmumus un noslēgtās nodokļu konvencijas, kā arī nodokļu administrācijas pieeju.
Apkopojot iepriekš minēto – ja uzņēmums nodarbina ārvalstī darbiniekus, kas slēdz darījumus vai arī veido uzņēmuma preci vai pakalpojumu, tad PP rašanās risks ir augsts. Turpretī, ja darbinieki ārvalstī veic vispārīgas uzņēmējdarbības attīstības aktivitātes un meklē biznesa kontaktus, tad PP rašanās risks ir zems. Tāpat PP risks ir zems, ja darbinieki ierodas ārvalstī tikai īslaicīgos komandējumos.
Šī raksta izpratnē NA ir organizācija, kas uzņēmuma vietā juridiski pieņem darbā darbinieku, lai tas veiktu darbu šī uzņēmuma labā un uzdevumā. Faktiski NA sniedz juridiskā DD pakalpojumus, nodrošinot visas ar darbā pieņemšanu saistītās funkcijas.
Gadu gaitā NA funkcionalitāte ir mainījusies, un tās veikto darbību loks paplašinājies. Papildus algas grāmatvedības funkcijām NA šobrīd nodrošina arī –
Agrāk šādu funkciju nodrošināšanai bija nepieciešami vairāki pakalpojumu sniedzēji dažādās valstīs, taču šobrīd NA sniedz šos pakalpojumus vienuviet.
Iesaistot NA valstī, kur darbinieks strādā, tiek nodrošināts, ka NA uzņemas lielāko daļu DD pienākumu juridisko un nodokļu jautājumu risināšanā, t.i., NA kārto visas nepieciešamās formalitātes attiecībā uz juridiskajām prasībām, imigrācijas noteikumiem un nodokļu aprēķinu.
Piemēram, Latvijas uzņēmums vēlas slēgt darba līgumus ar IT speciālistiem, no kuriem pieci Polijas nodokļu rezidenti fiziski veiks darbu no Polijas. Izvēloties šos speciālistus nodarbināt pa tiešo, Latvijas uzņēmumam būtu nepieciešams iegūt un piemērot zināšanas par Polijas darba likuma tvērumu un nodokļu piemērošanu, kā arī potenciāli reģistrēties Polijā nodokļu samaksas vajadzībām un iesniegt ikmēneša atskaites. Tātad būtu vajadzīgi papildu resursi, lai šādu nodarbinātību ne tikai uzsāktu, bet arī uzturētu. Šo pakalpojumu saņemšana no NA atrisina lielāko daļu jautājumu.
NA modeli izmanto arī PP riska mazināšanai. Lai gan tas pilnībā šo risku nenovērš, līdzšinējā prakse rāda, ka nodokļu administrācijas nekonstatē PP uzņēmumiem, kas izmanto NA pakalpojumus, ja vien netiek atklāts, ka NA izmantota ar mērķi nemaksāt nodokļus, t.sk. novērst PP risku.
Jāatceras, ka PP risks nepastāv tikai tad, ja uzņēmums ārvalstī neveic nekādas darbības un tur neatrodas tā darbinieki.
Apkopojot iepriekš minēto, NA modelis ļauj Latvijas uzņēmumiem nodarbināt speciālistus ārvalstīs, samazinot juridiskos un nodokļu riskus, kā arī organizējot nodarbinātību atbilstoši vietējām prasībām. Taču šis modelis pilnībā nepasargā no visiem riskiem, piemēram, PP rašanās riska.
Nodarbinātības jautājums šobrīd ir ļoti aktuāls ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Izvēloties nodarbināt ārvalstu darbiniekus vai darbiniekus ārvalstīs, noteikti jāizvērtē riski un normatīvo aktu prasības, lai sekmīgi īstenotu uzņēmuma stratēģiskos un izaugsmes mērķus bez nevēlamām sekām.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuSituācijas attīstība pasaulē joprojām mums liek raudzīties vienam uz otru caur ekrānu – nu jau to mēs uzskatām par ikdienu. Komandējums vairāk saistās ar pieslēgšanos citam tiešsaistes zvanam, nevis atrašanos autobusa vai lidmašīnas sēdeklī, lai dotos uz norunāto tikšanos ar klientu vai apmeklētu profesionālos kursus. Ievadot īsu rakstu sēriju par personāla nodokļu piemērošanu, šajā rakstā – par nodokļu piemērošanu un darba devēja (DD) pienākumiem, ja darbinieks nosūtīts komandējumā un DD pilnībā apmaksā uzturēšanos un ēdināšanu. Turpmāk informēsim arī par citiem nodokļu piemērošanas skaidrojumiem, ko esam saņēmuši no VID, uzdodot mūsu klientu aktuālos jautājumus, lai sagatavotos gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas sezonai.
Konstatējot faktu, ka uzņēmums ir pakļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam (“Likums), uzņēmumam ir divas prioritāri veicamas darbības: reģistrēties kā Likuma subjektam, norādot kādu no Likumam pakļautajiem darbības veidiem, un iecelt par Likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku saskaņā ar Likuma 10. pantu, paziņojot par to attiecīgajai uzraudzības un kontroles institūcijai, piemēram, VID vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
Uzņēmuma līgumu slēgšana ir neizbēgama uzņēmējdarbības sastāvdaļa, taču šādu procesu nevar veikt, pilnībā neizvērtējot riskus. Gadu gaitā ir izveidojusies pietiekama tiesu prakse, kas ļauj izdarīt secinājumus par tiesas pieeju situāciju risināšanai, kurās jāvērtē tiesisko attiecību raksturs, nosakot, vai slēgts uzņēmuma līgums vai darba līgums. Šajā rakstā – par tiesu praksi, kas nosaka rīcības ietvaru, slēdzot vienu vai otru līgumu.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).