Konstatējot faktu, ka uzņēmums ir pakļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam (“Likums), uzņēmumam ir divas prioritāri veicamas darbības: reģistrēties kā Likuma subjektam, norādot kādu no Likumam pakļautajiem darbības veidiem, un iecelt par Likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku saskaņā ar Likuma 10. pantu, paziņojot par to attiecīgajai uzraudzības un kontroles institūcijai, piemēram, VID vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
Lai personu ieceltu par šādu atbildīgo darbinieku, tai jāatbilst vairākiem Likumā noteiktajiem kritērijiem, piemēram:
Atbilstoši Likuma 10.1 panta otrajai daļai uzņēmums var noteikt papildu prasības šiem kritērijiem, piemēram, sertifikātus, kas iegūti Likuma jomā.
Uzņēmumam arī jānosaka kārtība, kādā izvērtē personas atbilstību un pārbauda informācijas patiesumu. Attiecībā uz personas sniegtās informācijas pārbaudi uzņēmums:
Likums sīkāk nedefinē atbildīgā darbinieka pienākumus, bet tikai nosaka Sankciju likuma prasību izpildes nodrošināšanu. Lai arī pienākumu definējums ir īss un konkrēts, atbildīgajam darbiniekam jāapzinās, ka tas ietver plašu pienākumu apjomu, piemēram:
Kā viens no būtiskiem jāmin pienākums nodrošināt, lai Likuma jomu skarošās darbībās iesaistīti darbinieki pārzinātu Likuma prasības un tiktu regulāri apmācīti (atbildīgais darbinieks var veikt regulāras iekšējās mācības vai piesaistīt ārpakalpojumu sniedzēju, kurš ir kompetents apmācīt darbiniekus konkrētajās jomās). Galvenais ir mācību regularitāte. Var mainīties ne tikai Likuma prasības, bet arī veidi un nianses, kā noziedznieki veic iespējamās NILL darbības, tāpēc iesaistītajiem darbiniekiem jābūt pietiekamai zināšanu bāzei, lai spētu uzraudzīt iespējamos riskus, kas saistīti ar šo jomu. Turklāt apgūtās mācības par tematiem, kas saistīti ar Likumu un datu aizsardzības prasībām Likuma jomā, ir jādokumentē, lai uzraugošajām iestādēm varētu uzrādīt apliecinājumus, tādēļ par apgūtajām mācībām darbiniekam būtu jāspēj uzrādīt sertifikāts.
Pēdējo gadu prakse liecina, ka uzraugošās iestādes, konstatējot pārkāpumus Likuma jomā, soda ne tikai uzņēmumus kā juridiskas personas, bet arī fiziskās personas, kuras ir atbildīgas par Likuma prasību izpildes nodrošināšanu. Atbildīgajam darbiniekam var uzlikt brīdinājumu, noteikt atsaukšanu no atbildīgā darbinieka amata, uzlikt soda naudu par pārkāpumiem Likuma jomā, kā arī noteikt brīvības atņemšanu atbilstoši Krimināllikuma 195. un 195.1 pantam.
Lai atjaunotu zināšanas šajās jomās arī šogad, aicinām piedalīties PwC`s Academy 1. martā rīkotajā vebinārā, kur varēsiet apgūt, papildināt un atjaunot zināšanas par to, kā:
Pēc vebināra izsniegsim PwC’s Academy sertifikātu par noklausīšanos.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuBieži optimizācijas nolūkos grupas uzņēmumi savstarpēji sniedz dažādus pakalpojumus. Tādēļ šādu uzņēmumu pakļautība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam (“Likums”) ir vienmēr bijis aktuāls jautājums, kuru padziļināti pētīja un izvērtēja. Šā gada 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas papildina Likuma 3. pantu ar sesto daļu, kura nosaka izņēmumus, ļauj personām nekvalificēties kā Likuma subjektiem un, iespējams, precizē atbildes uz grupas uzņēmumu jautājumiem, izvērtējot to pakļautību Likumam. Šajā rakstā – īsumā par to, kad grupas ietvaros sniegtie pakalpojumi ietilpst Likumā paredzētajos izņēmumos.
Iepriekš esam rakstījuši par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (“Likums”) grozījumiem, kuri citstarp atvieglos Likuma subjektiem ziņošanas par aizdomīgiem darījumiem kārtību un izveidos kopīgo klienta izpētes rīku. Šajā rakstā – par grozījumiem prasībās attiecībā uz Likuma subjektu patiesajiem labuma guvējiem (“PLG”).
Jau gadu mācāmies sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, kura mūsu ikdienu pārvērtusi līdz nepazīšanai. Lai gan biežāk domājam par ierobežojumiem un izplatības statistiku, būtu lietderīgi saprast, vai uzņēmumi pašlaik nav pakļauti paaugstinātam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ("NILL/TPF") riskam un vai NILL/TPF novēršanas likuma subjektu izveidotās iekšējās kontroles sistēmas joprojām ir tikpat efektīvas kā līdz pandēmijai.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).