Jau esam informējuši MindLink.lv lasītājus, ka grāmatvedības politikai jābūt aktualizētai, jo 1993. gadā pieņemto likumu “Par grāmatvedību” ar 2022. gada 1. janvāri aizstās Grāmatvedības likums. Šajā rakstā – par būtiskām izmaiņām, kas jāapraksta grāmatvedības politikā, un par nolūkiem, kam tā kalpo.
Saskaņā ar MK Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumiem Nr. 775 grāmatvedības politika ir jāmaina normatīvā regulējuma maiņas rezultātā. Iepriekš rakstījām, ka jaunajā likumā ir sakārtota terminoloģija, paplašināts subjektu loks un ieviestas izmaiņas attiecībā uz attaisnojuma dokumentiem, bet lielākoties pārņemts līdzšinējais regulējums.
Būtiska atšķirība, ko jaunais likums ieviesīs, ir grāmatvedības kompetenču sadalījums, detalizēti nosakot uzņēmuma vadītāja tiesības un pienākumus grāmatvedības jomā. No 2022. gada vadītāja atbildība būs norādīta vairākos iekšējos procesos, piemēram:
- grāmatvedības kārtošanas organizēšana (inventarizācijas veikšana, grāmatvedības dokumentu saglabāšana un attiecīgo pārskatu sagatavošana);
- grāmatvedības kontroles sistēmas izstrādāšana – noteiktu kontroles pasākumu kopums, lai nodrošinātu grāmatvedības uzdevumu izpildi (ieviešana, uzturēšana un uzlabošana);
- grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšana (grāmatvedības reģistru kārtošana, attaisnojuma dokumentu sagatavošana un to aprites organizēšana, inventarizācijas veikšana, kā arī gada pārskatu sagatavošana un glabāšana).
Šajā dokumentu kopumā, par kuriem būs atbildīgs uzņēmuma vadītājs, ir iekļaujama arī grāmatvedības politika, jo tā attiecas uz finanšu pārskatu sagatavošanu. Grāmatvedības politika ir jāaktualizē, lai aprakstītu uzņēmuma vadītāja jauno atbildību.
Grāmatvedības politika ir īpaši būtiska arī, lai pamatotu esošos uzņēmuma noteikumus, kā arī tad, ja plānots ieviest citus uzskaites principus attiecībā uz:
- pamatlīdzekļu vērtības kritēriju (eiro), kuru pārsniedzot sabiedrība atzīst aktīvu par pamatlīdzekli1 un kuru uzskata par mazvērtīgo inventāru;
- nolietojuma aprēķināšanas kārtību;
- pārvērtēšanas metodi pamatlīdzekļiem2;
- uzkrājumu veidošanu3;
- krājumu uzskaites metodēm (par katram krājumu veidam izmantoto krājumu izlietojumu un atlikumu vērtības noteikšanu), kā arī par jebkurām būtiskām izmaiņām (ja tādas ir bijušas).4
Tāpat, ja uzņēmums:
- kļūst par saistītu uzņēmumu, tad jāveic salāgošana ar grupas citiem grāmatvedības principiem;
- saņēmis aizdevumus, tam būs nepieciešami grāmatvedības principi, kas sniedz informāciju par procentiem un soda naudām;
- izmanto elektronisko dokumentu plūsmu, tad jābūt detalizēti aprakstītai kārtībai, kādā notiek dokumentu aprite, apstiprināšana, uzglabāšana un piekļuve tiem, jo jaunais likums paplašina elektronisko dokumentu glabāšanas iespējas, ļaujot tos glabāt gan Latvijā, gan citā ES dalībvalstī;
- saņēmis grantu Covid-19 izraisītā apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, tad grāmatvedības politikā jābūt norādītai attiecīgajai uzskaites metodoloģijai.
Stājoties spēkā ar 2022. gada 1. janvāri, ne Grāmatvedības likums, ne attiecīgie MK noteikumi neparedz pārejas periodu, lai pielāgotu grāmatvedības organizācijas dokumentus jaunajām likumvides prasībām.
Tā kā grāmatvedības politikā jābūt aprakstītiem uzskaites metodoloģijas un grāmatvedības organizēšanas, kontroles sistēmas un organizācijas dokumentu izstrādāšanas, kā arī citu uzņēmuma vadītāja jaunās atbildības jomu principiem, grāmatvedības politika ir jāaktualizē savlaicīgi.
Arī tematiskajās pārbaudēs (kad tiek pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju5) vai audita laikā VID, zvērināti revidenti un citas personas pārbauda ne tikai to, vai uzņēmumā ir šie dokumenti, tostarp grāmatvedības politika, bet arī to, vai tiek ievērota tajos noteiktā kārtība.
Ja Jūsu uzņēmumam ir nepieciešams sagatavot, mainīt vai papildināt grāmatvedības politiku, mēs noteikti palīdzēsim pielāgot organizācijas dokumentus atbilstoši jaunajām normatīvo aktu prasībām.
_____________________
