Ikvienam uzņēmumam jābūt grāmatvedības organizācijas dokumentam jeb politikai, kas nosaka precīzus grāmatvedības uzskaites principus, pārskatu sagatavošanas noteikumus un iekšējo dokumentu aprites organizāciju. Politikai jāatbilst katra uzņēmuma darbības veida specifikai.

Normatīvais regulējums

Grāmatvedības politika ir saimniecisko darījumu, faktu un notikumu uzskaites un finanšu pārskata posteņu novērtēšanas un norādīšanas principi, metodes un noteikumi (piemēram, pamatlīdzekļu novērtēšanas un nolietojuma aprēķināšanas metodes, debitoru parādu un krājumu atlikumu novērtēšanas metodes, aizņēmuma procentu un soda naudas uzskaites un norādīšanas principi, uzkrājumu veidošanas nosacījumi, un metodes, ko izmanto peļņas vai zaudējumu vai arī naudas plūsmas norādīšanai finanšu pārskatā). Grāmatvedības politikā ir skaidrota sabiedrības aktīvu, saistību, pašu kapitāla, ieņēmumu un izdevumu posteņu uzskaites politika sabiedrības grāmatvedībā sadalījumā pa sintētisko kontu grupām, kas atbilst atsevišķiem finanšu pārskata bilances posteņiem.

Grāmatvedības politikai jābūt izstrādātai, pamatojoties uz likumu “Par grāmatvedību”, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, 2015. gada 22. decembra MK noteikumiem Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”, 2003. gada 21. oktobra MK noteikumiem Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” un citiem saistošiem Latvijas normatīvajiem aktiem.

Šā gada 25. maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jauno Grāmatvedības likumu, kas stāsies spēkā ar 2022. gada 1. janvāri, taču likums un MK noteikumi neparedz pārejas periodu uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentu pielāgošanai jaunajām likumvides prasībām.

Līdz ar to grāmatvedības organizācijas dokumentiem jābūt aktualizētiem ar 2022. gada 1. janvāri. Šis jautājums varētu būt īpaši svarīgs uzņēmumiem, kam paredzētas uzraugošo institūciju pārbaudes, piemēram, Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem, kam piešķirts valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai.

Atbalsta izlietošanu nevar uzskatīt par saimniecisku darījumu, kas pastāvīgi atkārtojas visā uzņēmuma darbības laikā, jo atbalsts jāizmanto līdz šā gada 31. jūlijam, tātad iekšējo noteikumu par granta izlietojumu iekļaušana uzņēmuma grāmatvedības politikā nav obligāta. Taču Valsts ieņēmumu dienests iesaka sagatavot noteikumus, lai trešā puse varētu izsekot atbalsta saņemšanas un izmantošanas norisei.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem ir diezgan daudz elektronisko dokumentu apstrādes iespēju, izslēdzot fizisko papīra rēķinu, līgumu un citu iekšējo dokumentu apstrādi. Ja jūs apsverat iespēju pāriet no papīra dokumentu apstrādes uz elektroniskajiem dokumentiem, tad jāņem vērā, ka grāmatvedības politikā jāietver detalizēts dokumentu plūsmas, uzglabāšanas, apstiprināšanas un piekļuves apraksts atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.

Ja jūsu uzņēmumam ir nepieciešama palīdzība grāmatvedības politikas atjaunošanā, pārskatīšanā vai sagatavošanā, labprāt palīdzēsim aktualizēt jūsu iekšējo dokumentāciju saskaņā ar jauno likumvidi.