Igaunija ir izstrādājusi jaunus nodokļu plānus, kas ievērojami mainīs gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju finanšu vidi no 2025. gada. Šajā rakstā izklāstīti gaidāmie aizsardzības un transportlīdzekļu nodokļi, kā arī citi būtiski nodokļu paaugstinājumi, kas ietekmēs dažādas nozares.

Uzņēmuma iegādes darījuma (share deal) kontekstā lielu daļu iegādes izmaksu parasti finansē, piesaistot ārējos līdzekļus, t.i., aizņemoties finansējumu. Parasti akcionāra izsniegta aizdevuma atmaksu neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu noteikumiem (plašāk par to mūsu rakstā UIN reforma: aizdevumi saistītām personām).

Vasaras noslēgums Augstākās tiesas darbā ir iezīmējies ar spriedumu pasludināšanu lietās, kas skar nodokļu piemērošanu ienākumiem no dažāda veida izklaides pakalpojumiem. Tāpat kā ienākums no videospēļu tiešraižu straumēšanas, arī laimesti no dalības azartspēlēs saglabā aktualitāti ar tiem saistīto nodokļu tiesību normu interpretācijas jautājumos, kas rada strīdus ar nodokļu administrāciju. Viens no tādiem strīdiem ir saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar ko fiziskai personai tika aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nokavējuma nauda, konstatējot nedeklarētus azartspēļu organizētāja izmaksātus laimestus. Persona pārsūdzēja lēmumu, iesniedzot tiesai sūdzību, kas rezultātā nonāca līdz Senātam. Paturpinot mūsu MindLink rakstu sēriju par Senāta spriedumiem saistībā ar nodokļu piemērošanu ienākumiem no izklaidējoša rakstura pasākumiem, šajā rakstā izskatīsim vienu no jaunākajiem Senāta nolēmumiem.

Kopš tālajā 2018. gadā stājās spēkā aktuālais Latvijas transfertcenu (TC) regulējums, nu jau par ierastu praksi ir kļuvusi TC dokumentācijas sagatavošana un iesniegšana kārtējā gada otrajā pusē. Nodokļu maksātāju (NM) vairākumam finanšu gads ir kalendāra gads, kas kopsakarā ar Latvijas TC regulējumu nozīmē, ka TC dokumentācijas iesniegšanas termiņš par iepriekšējo finanšu gadu ir tekošā gada 31. decembris.

Pagājušajā nedēļā aizsākām tēmu par plānotajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” un apskatījām izmaiņas, kas sagaidāmas nodokļu un administrēšanas jomā. Šajā rakstā turpinām par ierosinātajām izmaiņām, lai sakārtotu administratīvos un datu apmaiņas procesus.

Vasara daudzos uzņēmumos ir brīdis, kad tiek izvērtēts darbinieku sniegums, kas veiksmīga snieguma gadījumā noved pie priecīgām vēstīm par paaugstinājumiem amatā un prēmiju izmaksām. Taču prēmiju izmaksa ir saistīta ar jautājumu par darba devēja (DD) rīcības brīvību šajā procesā.Prēmiju izmaksa nav DD pienākums, bet gan izvēle. Prēmiju sistēmas izveidē un praktiskajā pielietošanā jāņem vērā vairāki priekšnosacījumi. Tiesu praksē noteikts, ka prēmija ir uzskatāma par atzinību darbiniekam par labu un priekšzīmīgu darbu, tādēļ DD var pats lemt par prēmijas apmēru. Vienlaikus šīs DD lemšanas tiesības nevajadzētu iztulkot kā DD vienpusēju iespēju samaksas aspektā rīkoties nekonsekventi un bez juridiskā pamatojuma.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis plānu tādu situāciju risināšanai, kur fiziskās personas nav pilnībā deklarējušas savus ienākumus. Šogad VID ir identificējis ap 70 000 personu, kuru bankas konta apgrozījums un deklarētie ienākumi atšķiras vismaz par 20 000 eiro. Ar 1. septembri VID plāno sākt masveida paziņojumu izsūtīšanu, lai aicinātu iedzīvotājus pārskatīt savus ienākumus un deklarēt tos pilnā apmērā. Šādu vēstuļu sūtīšana nav jaunums – VID tās izmanto jau vairākus gadus, lai pārbaudītu, vai persona deklarē visus apliekamos un neapliekamos darījumus. Vēstule pienāk elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Paredzēts, ka VID sagaida atbildi 30 dienu laikā, skaidrojot atšķirību iemeslus vai labojot gada ienākumu deklarāciju, ja persona konstatē, ka nesakritības bankas kontu apgrozījumā un deklarācijā izriet no nedeklarētiem ienākumiem.

Lai mākslīgo intelektu (MI) veiksmīgi integrētu sabiedrībā, vispirms jāpārkāpj pāri savas morāles slieksnim. Var novērot plašu sabiedrības nostāju, ka “tehnoloģija nav gatava, tā nevar izdarīt to, ko man vajag”. Taču vienlaikus mēs no MI nereti sagaidām cilvēcīgu un patstāvīgu rīcību. Tehnoloģija spēj daudz, tomēr mums jāsaprot, vai mēs arī esam spējīgi ieraudzīt tās pievienoto vērtību. Dators dara nevis to, ko mēs gribam, bet to, ko mēs liekam tam darīt.

Jūnija sākumā Finanšu ministrija rosināja grozīt likumu “Par nodokļiem un nodevām”, lai pilnveidotu vispārējo nodokļu administrēšanas regulējumu, un organizēja grozījumu projekta publisko apspriešanu. Ministru kabinets šo projektu ir apstiprinājis, un šobrīd tas tiek gatavots iesniegšanai Saeimā. Šajā rakstā izceļam svarīgākās izmaiņas.

Šajā rakstu sērijā informējam par valsts atbalsta būtību, un šoreiz aplūkosim vienu no visplašāk izmantotajiem valsts atbalsta regulējumiem – de minimis atbalstu. Šis atbalsta regulējums ir īpaši pievilcīgs, jo tā nosacījumi ir vienkāršoti, kā arī atbalsts ir pieejamāks salīdzinājumā ar citiem valsts atbalsta veidiem. Rakstā aplūkosim nozīmīgākās šī regulējuma izmaiņas, kā arī sniegsim ieskatu par to, kur un pie kādiem nosacījumiem iespējams pieteikties uz šo atbalstu.

Videospēļu spēlēšanas tiešraides ir kļuvušas par populāru izklaides formu, kas straumēšanas platformās piesaista miljoniem skatītāju no visas pasaules. Spēlēšanas tiešraižu veidotāji nereti aicina skatītājus veikt brīvprātīgus maksājumus ar mērķi atbalstīt spēlētāju, kas atsevišķos gadījumos var būt viņa vienīgais ienākuma avots. Šāds ienākums ir piesaistījis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzmanību. Vērtējot personas veiktās darbības – videospēļu tiešraižu veidošanu un naudas līdzekļu saņemšanu no skatītājiem, tika konstatēta nereģistrēta saimnieciskā darbība un aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Persona apstrīdēja VID lēmumu, un lieta nonāca līdz izskatīšanai Latvijas Republikas Senātā. Šajā rakstā aplūkosim lietas būtību un Senāta viedokli par IIN piemērošanu ienākumam no skatītājiem videospēļu tiešraižu straumēšanas laikā.

Latvijas tiesību akti nosaka atšķirīgus principus darba un tam pielīdzināto periodu ieskaitīšanai apdrošināšanas stāžā Latvijas pilsoņiem un ārvalstniekiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kas saņem valsts vecuma pensiju. Šāds regulējums ir izraisījis strīdus starp pensiju saņēmējiem un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), kā arī tiesu praksi, kas balstās uz Latvijas Republikas Satversmes, ES tiesību aktu un starptautisko līgumu interpretāciju.

Mūsdienu straujā tehnoloģiju attīstība ir ievērojami mainījusi biznesa procesu organizēšanu. Elektronisko rēķinu (e-rēķinu) integrācija ar uzņēmuma resursu plānošanas (“ERP”) sistēmām ir kļuvusi par būtisku stratēģiju uzņēmumiem, kuri vēlas uzlabot darbības efektivitāti un vienkāršot finanšu procesus. Tā ne tikai nodrošina ātrāku rēķinu apstrādi, bet arī būtiski uzlabo datu precizitāti un pārvaldības spēju, iezīmējot nozīmīgas izmaiņas finanšu operācijās.

Iepriekšējā rakstā ar nodokļu plaisas piemēru skaidrojām, kādēļ nodokļi ir būtiska ESG komponente. Nodokļu caurspīdīgums un nodokļu pārvaldība ESG kontekstā tiek aktualizēta arī PwC uzņēmumu tīklā – pērn PwC publicēja pētījumu “Tax transparency and sustainability reporting in 2023” (šeit). Pētījumā aplūkoti 269 biržā kotētu uzņēmumu (Austrālija, Brazīlija, Vācija, Īrija, Dienvidāfrika, Spānija, Šveice, Apvienotā Karaliste) ilgtspējas pārskati, proti, vai un kā uzņēmumi tajos atspoguļo nodokļu aspektus. Pētījumā izvērtēts, kādus ilgtspējas ietvarus (t.i., dokumentus un vadlīnijas) uzņēmumi šim nolūkam izmanto visvairāk. Rakstā esam apkopojuši informāciju no pētījuma, lai skaidrotu, kāda informācija par nodokļiem būtu jāiekļauj uzņēmumu ilgtspējas pārskatos.

Komunikācija ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) noteikti ir drošākais veids, kā pārliecināties par ikdienas praksē izmantoto likuma pantu interpretācijas atbilstību tam oriģināli paredzētajai formai. Lielākajā daļā gadījumu VID informatīvajos un metodiskajos materiālos sniegtās nostādnes visnotaļ saprotami definē likuma prasību piemērošanu. Taču VID 2019. gadā publicētajā transfertcenu (TC) dokumentācijas metodiskajā materiālā (“metodika”) piedāvātā darījuma summas aprēķināšanas formula pārskata gadā veiktam kontrolētam kredītlīnijas vai grupas konta darījumam sniedz krietni vairāk vietas nodokļu maksātāja (NM) interpretācijai, un kārtējo reizi VID piedāvātā alternatīvā aprēķināšanas formula kļuva par sarunu tematu TC speciālistu nesenajā saziņā ar VID.

Šā gada jūlija sākumā tika publicēts Eiropas Komisijas (EK) ikgadējais pārskats par nodokļu politiku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir viens no svarīgākajiem nodokļiem ES, kas veido aptuveni 7,5% no IKP un 18,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem ES 2022. gadā. Šajā rakstā sniedzam ieskatu EK secinājumos par PVN.

Mākslīgā intelekta (MI) sistēma spēj nodrošināt arvien efektīvāku, konkurētspējīgāku un produktīvāku ikdienas darbu gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Tirgū pastāv dažādi MI sistēmu modeļi, kurus ir iespējams ieviest, pielāgot sava uzņēmuma vajadzībām un turpmāk izmantot ikdienas darbā. Jāatceras, ka, piemēram, izmantojot MI sistēmu profesionāliem nolūkiem savā organizācijā atbilstoši ES Regulai 2024/1689 (“MI akts”), ir piemērojami dažādi pienākumi MI sistēmu uzturētājiem.

Elektroniski strukturēti rēķini jeb e-rēķini kļūst arvien populārāki starptautiskā mērogā gan komersantu starpā (“B2B”), gan starp komersantiem un valsts vai pašvaldību iestādēm ("B2G"). Tie pakāpeniski aizstāj vecmodīgos papīra rēķinus un PDF rēķinus. Pēdējos gados ES dalībvalstis ir strādājušas pie e-rēķinu ieviešanas – arī Latvijas likumvidē paredzēts ieviest obligātu e-rēķinu apmaiņu B2G segmentā jau nākamgad un B2B segmentā no 2026. gada.

Apmierinot prasību pilnībā par zaudējumu un tiesāšanās izdevumu piedziņu 212 040,63 eiro apmērā, noslēgusies civillieta PwC Legal klienta strīdā ar kādu SIA par zaudējumu, tostarp atrautās peļņas, piedziņu. Prasītāja intereses lietā pārstāvēja PwC Legal zvērināta advokāte Nataļja Puriņa.

Ir noslēdzies pirmais revīzijas gads, kopš apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošinātāju filiāļu gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanā piemērots starptautiskais finanšu pārskatu standarts Nr. 17 “Apdrošināšanas līgumi” (17. SFPS) ar būtiskiem grozījumiem. Jaunā vērtēšanas pieeja ienākumiem no apdrošināšanas līgumiem ir pārveidojusi nodokļu maksātāju (NM) uzskaiti, ietekmējot arī transfertcenu (TC) politiku. Tā kā 2023. finanšu gada TC dokumentācijas obligātās iesniegšanas termiņš vairs nav aiz kalniem, ir laiks izvērtēt 17. SFPS ietekmi uz apdrošinātāju darījumiem ar saistītām personām.

Plašsaziņas līdzekļos aktīvi izmanto jēdzienu “kiberkarš”. Šā gada festivālā “Lampa” piedalījos Aizsardzības ministrijas organizētā diskusijā “Vai esam gatavi kiberkaram?”. Šobrīd nespējam novilkt skaidru līniju starp kiberkaru, kur jāreaģē militāri vai kuru jāuzskata par uzbrukumu Krimināllikuma ietvarā. Latvijā šobrīd dzīvojam kiberkarā, un uzņēmumiem jārēķinās, ka rūpīgi jāseko līdzi savai kiberdrošībai.

Ilgtspēja ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem jautājumiem mūsdienu uzņēmējdarbības vidē, un uzņēmumiem jāpielāgojas arvien stingrākām prasībām attiecībā uz atbildīgu un pārredzamu darbību. Eiropas Savienība (ES) ir spērusi būtiskus soļus, lai uzlabotu uzņēmumu ilgtspējas ziņošanas standartus, ieviešot Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (Corporate Sustainability Reporting Directive – CSRD). Tā paredz plašāku ziņošanas prasību loku un detalizētākas vadlīnijas, kuras uzņēmumiem palīdz nodrošināt pilnīgāku un precīzāku informāciju par to ietekmi uz vidi, sabiedrību un pārvaldību, kā arī iezīmē kritērijus uzņēmumiem, kam ir pienākums ziņot par savu ilgtspējas praksi.

Šajā rakstā aplūkosim tiesas spriedumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudi, kurā tika konstatēts, ka nepamatoti atskaitīts priekšnodoklis un nepareizi piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) proporcija. Turklāt, lai gan VID neapstiprināja uzņēmuma iesniegtos PVN deklarāciju precizējumus un uzņēmumam neatmaksāja pārmaksāto PVN, tiesas uzskatīja, ka VID aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda ir pamatota. Šis gadījums izceļ svarīgas mācības uzņēmumiem, lai izvairītos no līdzīgām problēmām nākotnē.

Kādas ir biežāk sastopamās kļūdas UIN piemērošanā un ar kādiem kontroles mehānismiem no tām var izvairīties? PwC Nodokļu podkāsta 43. epizodē PwC nodokļu konsultāciju nodaļas speciālistes – direktore Irēna Arbidāne un vecākā konsultante Tatjana Kļimoviča – apspriež biežāk pieļauto UIN piemērošanas kļūdu ietekmi uz uzņēmumiem, kā arī iztirzā plašāk ar vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem saistītos nodokļu riskus.

Attīstoties tehnoloģijām, pēdējā laikā nereti dzirdam par jauniem mākslīgā intelekta, biznesa inteliģences, datu apstrādes, analīzes vai vizualizācijas rīkiem un iespējām, ko tie sniedz. Šie tehnoloģiskie risinājumi potenciāli ļauj uzņēmumiem nodrošināt gan ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanu, gan pārskatāmu procesu pārvaldību. Arī transfertcenas (TC) šajā ziņā nestāv uz vietas. Izmantojot dažādu tehnoloģisko rīku sniegtās iespējas, uzņēmumi var standartizēt, automatizēt un racionalizēt procesus, kas saistīti ar TC atbilstības, pārraudzības un noteikšanas jautājumiem. To sauc par operacionālo transfertcenu noteikšanu (OTC). Šajā rakstā apskatīsim jaunā jēdziena nozīmi un sniegtās iespējas.

Šā gada 31. maijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2024/1624 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (“AML regula”). Jau ilgstoši naudas atmazgāšanas jautājumi ir regulēti Eiropas Savienības (ES) līmenī, tomēr līdz šim tas darīts direktīvas formā, nosakot tikai minimālos standartus un atstājot dalībvalstīm plašas iespējas pašām izvēlēties to realizēšanas veidus.

Ar šo rakstu aizsākam jaunu rakstu sēriju par valsts atbalsta tēmu. Valsts atbalsts ir rīks, kuru pašvaldības un citas publiskās personas izmanto, lai veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi un atbalstītu uzņēmējdarbību. Šajā rakstā aplūkosim galvenos valsts atbalsta principus, kurus ir būtiski zināt ikvienam uzņēmumam, jo saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi, ikvienam uzņēmumam jārīkojas kā rūpīgam saimniekam un pašam jāspēj noteikt, vai saņemtais valsts atbalsts ir likumīgs. Vai zinājāt, ka patiesībā valsts atbalsts ir aizliegts un atļauts tikai izņēmuma gadījumos?

Šā gada 13. jūnijā Satversmes tiesa (ST) pieņēma spriedumu lietā Nr. 2023-33-01 par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) normu atbilstību Satversmes 105. pantam, kas garantē tiesības uz īpašumu. Spriedums tika pieņemts pēc Administratīvās apgabaltiesas un Rīgas pilsētas tiesas pieteikumiem, kuros apstrīdētas IIN likuma normas, kas uzliek pienākumu maksāt IIN no izložu un azartspēļu laimestiem neatkarīgi no spēlētāja iemaksām dalībai spēlē.

2022. gada novembrī Eiropas Savienībā (ES) tika pieņemta Direktīva 2022/2381 par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu valdes locekļu vidū kā būtisks solis ceļā uz dzimumu līdzsvaru uzņēmumu pārvaldībā. Publiskajā telpā to dēvē arī par “sievietes valdē” direktīvu, kas var radīt maldīgu priekšstatu, ka valdes sastāvā turpmāk jāieceļ tikai sievietes. Raksta nolūks ir kliedēt šo mītu un pastāstīt sīkāk par direktīvas mērķiem. Latvijai direktīva jāpārņem savā nacionālajā tiesību sistēmā līdz šā gada 28. decembrim, tādēļ jau pavisam drīz varēsim iepazīties ar nacionālo tiesību aktu projektu, par ko uzrakstīsim raksta turpinājumā.