Plānojot iegādāties uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas ir svarīgi ne tikai identificēt juridiskos, finanšu un nodokļu riskus, bet arī apzināt ar konkurences tiesībām saistītos pienākumus, kuri var rasties, īstenojot plānoto darījumu.
Lai nonāktu pie lēmuma par uzņēmuma iegādi vai investīciju veikšanu, visbiežāk pircēji/investori vēlas savlaicīgi apzināt iepriekšminētos riskus, veicot padziļinātu izpēti par uzņēmumu (“Due diligence”). Padziļinātas izpētes ziņojums sniedz pircējam/investoram izvērstu ieskatu par uzņēmumam piemītošajiem juridiskajiem, finanšu vai nodokļu riskiem, ļaujot abām pusēm apzināt riskus un jau pirms darījuma vienoties par veicamajām izmaiņām, lai mazinātu riskus un nonāktu pie lēmuma par iegādi.
Padziļinātas izpētes apjomu var noteikt pēc izvēles atbilstoši uzņēmuma darbībai un nozarei piemītošajiem riskiem, kā arī atbilstoši katra pircēja/investora riska apetītei. Nosakot izpētes apjomu, arvien biežāk pircēji/investori izceļ tirgus izpēti no konkurences tiesību aspekta, lai pēc izpētes veikšanas nonāktu jau pie skaidriem secinājumiem par tirgus ietekmi un veicamajām darbībām konkurences tiesību regulējošo normatīvo aktu atbilstības nodrošināšanai, ja darījums tiktu īstenots.
Vērtējot variantu, kurā izpētes secinājumi norādītu uz tirgus koncentrācijas veidošanos vai dominējošā stāvokļa iegūšanu/nostiprināšanos, var būt jāveic pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību Konkurences tiesību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Šādā gadījumā ir jāspēj aktīvi sazināties ar Konkurences padomi un/vai savlaicīgi jāsagatavo ziņojums par plānoto darījumu.
Ziņojums jāiesniedz gadījumos, kad plānotais darījums varētu radīt kādu no zemāk norādītajām situācijām:
Lai noskaidrotu, vai ir nepieciešams sniegt apvienošanās ziņojumu, ir jāizvērtē, vai tiek izpildīti zemāk uzskaitītie apgrozījuma kritēriji:
Komunikācija ar Konkurences padomi pirms darījuma noslēgšanas ir būtiska, jo ļauj novērtēt esošo situāciju un to, kāda tā būs pēc darījuma, kādas potenciālas problēmas var rasties, ja darījums tiek realizēts, un, kas ir ne mazāk svarīgi, ļaus ilgtermiņā ieekonomēt gan laiku, gan resursus visām darījuma pusēm.
Personām, kuras vēlas realizēt darījumu ir tiesības Konkurences padomei iesniegt ziņojumu pēc pašu vēlēšanās, pat, ja iepriekšminētie kritēriji neizpildās, lai pārliecinātos, ka arī gada laikā pēc darījuma neradīsies neparedzēti apgrūtinājumi.
Ziņojumam kā arī tam pievienotajiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai Konkurences padome varētu veikt izvērtējumu, ir jāsatur vismaz šāda informācija:
Ja viena mēneša laikā no ziņojuma iesniegšanas netiek saņemta ziņa no Konkurences padomes, darījums uzskatāms par atļautu. Viens mēnesis ir īsākais termiņš, kas jāņem vērā uzņēmuma iegādes/apvienošanās procesā, lai izvairītos no sasteigtām darbībām attiecībā uz darījumu, pirms iestājies noteiktais termiņš. Kopumā process Konkurences padomē var aizņemt vienu līdz pat četrus mēnešus atkarībā no iesniedzamā ziņojuma veida.
Balstoties uz padziļinātas izpētes rezultātiem, identificējot riskus plānotā darījuma sākuma stadijā, var mazināt riskus, kā arī savlaicīgi veikt izpētes ziņojumā rekomendētās darbības, panākot savlaicīgu darījuma noslēgšanu.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuNe tikai uzņēmuma pārejas gadījumā, bet arī tad, ja nodokļa maksātājs veic mantisku ieguldījumu apmaiņā pret kapitāla daļām, praksē pieņemts uzskatīt, ka tas ir darījums, kam PVN likuma normas nav piemērojamas. Jāsaka gan, ka PVN likumā nav viennozīmīgu normu par šo jautājumu. Šāds prakses pieņēmums ir veidojies, loģiski vērtējot normas, kas nosaka pienākumu koriģēt atskaitīto priekšnodokli. Eiropas Savienības Tiesas (EST) nesenā prakse ir sašķobījusi pārliecību, ka ieguldījums kapitālā vienmēr būs darījums, kam PVN likuma normas nav piemērojamas. Šajā rakstā – sīkāk par EST spriedumu.
Biznesa pasaulē datiem ir milzīga nozīme, taču to patiesā vērtība slēpjas ne tikai apjomā, bet arī kvalitātē. Sliktas kvalitātes dati var kavēt jūsu biznesa attīstību, kā arī novest pie nepareiziem lēmumiem un zaudētām iespējām. Šajā rakstā mēs iedziļināsimies datu kvalitātes pārvaldības praktiskajos aspektos, lai palīdzētu atklāt informācijas patieso potenciālu un pieņemt lēmumus, kas balstīti uz uzticamiem un precīziem datiem.
Lielais informācijas apjoms, kas tiek ģenerēts ik sekundi, jau ir mainījis biznesa lēmumu pieņemšanas procesu mūsdienu uz datiem balstītajā pasaulē. Nodokļu un finanšu profesionāļiem ir svarīgi izprast lielo datu (big data) piedāvātās iespējas un risinājumus. Izmantojot uzlabotus datu analīzes procesus ar atbilstošiem algoritmiem, lielie dati ļauj iegūt detalizētu priekšstatu par finanšu tendencēm, klientu rīcību un darbības efektivitāti. Šajā rakstā apskatīsim lielo datu analīzes pamatus un pētīsim iespējas izmantot pieejamos datus, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus un veicinātu organizācijas izaugsmi.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).