2024. gada 17. oktobrī stājās spēkā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums (“IIAL”), kas nosaka ilgtspējas pārskatu sniegšanas ietvaru un kurā tiek pārņemta Eiropas Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (“CSRD”) normas. Likuma mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju par likuma subjektu darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, tostarp vides aizsardzība, sociālās tiesības, cilvēktiesības un pārvaldības aspekti, ieskaitot korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, kā arī informāciju par to, kā šie jautājumi ietekmē subjektu attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Minētā informācija ir jānorāda ilgtspējas ziņojumā.
Ilgtspējas ziņojums kā neatņemama gada pārskata daļa ir jāiekļauj gada pārskata vadības ziņojuma atsevišķā sadaļā un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.
Eiropas Komisija 2025. februārī ir pieņēmusi “Omnibus” pasākumu paketes, lai vienkāršotu ES noteikumus, samazinātu birokrātiju un veicinātu ilgtspējīgu praksi, koncentrējot ilgtspējas ziņu sniegšanu uz lielākajiem uzņēmumiem, vienlaikus atvieglojot prasības mazākiem uzņēmumiem, un šie priekšlikumi tiek virzīti apstiprināšanai Eiropas Parlamentā un Padomē. Virzīto likumdošanas izmaiņu dēļ tiek prognozētas pārmaiņas arī ilgtspējas ziņošanas jomā.
Likumā noteiktās prasības tiks ieviestas pakāpeniski un attiecas uz Latvijas Republikā (LR) reģistrētām lielām sabiedrībām, mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām (izņemot mikrosabiedrības), meitassabiedrībām un filiālēm, kuru mātessabiedrības ir reģistrētas trešajās valstīs, izpildot noteiktus kritērijus.
Uzņēmumu loks, kuriem ziņu sniegšana būs obligāta, nākotnē ik gadu paplašināsies. Pirmajām lielajām sabiedriskas nozīmes struktūrām1 ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu jau par 2024. pārskata gadu.
Likums attiecas uz šādām LR reģistrētām iestādēm:
|
Uzņēmumi |
Kritēriji |
Sāk iesniegt ilgtspējas ziņojumu |
|
|
Iesniegšanas sākuma gads |
Periods, par kuru sniedz ziņojumu |
||
|
Lielas sabiedrības un liela koncerna mātessabiedrības |
Ja tās ir sabiedriskas nozīmes struktūras (finanšu institūcijas un komercsabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū) un tās darbinieku skaits ir lielāks par 500 |
2025. gads |
Par 2024. pārskata gadu |
|
Lielas sabiedrības un liela koncerna mātessabiedrības |
kas pārsniedz divus no vidējās kapitālsabiedrības kritērijiem1 |
2026. gads |
Par 2025. pārskata gadu |
|
Mazās un vidējās sabiedrības2 (izņemot mikrosabiedrības)
|
kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū |
2027. gads |
Par 2026. pārskata gadu |
|
*iespēja ilgtspējas ziņojumu sagatavot, sākot ar 2028. pārskata gadu, ja vadības ziņojumā sniedz īsu pamatojumu tam, kādēļ ziņas par ilgtspējas jautājumiem netiek sniegtas. |
|||
|
LR reģistrētas: - lielas meitas sabiedrības; - mazas un vidējas meitas sabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū |
kurām galveno mātessabiedrību reglamentē trešās valsts tiesību akti |
2029. gads |
Par 2028. pārskata gadu |
|
LR reģistrētas filiāles |
- kuru galveno mātessabiedrību reglamentē trešās valsts tiesību akti; - filiāles neto apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā pārsniedz 40 milj. EUR; - trešajā valstī reģistrētās mātessabiedrības neto apgrozījums grupas līmenī ES lielāks nekā 150 milj.EUR (secīgi 2 gadus pēc kārtas). |
2029. gads |
Par 2028. pārskata gadu |
|
Tā kā filiālēm nav pienākuma sagatavot gada pārskatu, tās ilgtspējas ziņojumu sagatavo atsevišķa dokumenta veidā un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc pārskata gada bilances datuma iesniedz VID EDS . |
|||
1 Piemērojot IIAL likumu, subjektu noteikšanai izmanto Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (GPKGPL) noteiktās kritēriju robežvērtības.
IIAL likuma subjektiem būs jāiekļauj ilgtspējas informācija sava gada pārskata vadības ziņojumā. Ilgtspējas pārskats būs jāsagatavo vienotā elektroniskā ziņošanas formātā (ESEF), un tā pārbaudei būs nepieciešams piesaistīt zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību. Šī pārbaude nodrošinās, ka ziņojums atbilst likuma prasībām, tostarp ES ilgtspējas ziņošanas standartiem un ziņošanas formāta prasībām. Ilgtspējas ziņojuma pārbaude jāveic vienlaikus ar gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju. Sabiedrība var izvēlēties vienu un to pašu vai dažādus neatkarīgus revidentus gada pārskata finanšu pārskatu un ilgtspējas ziņojuma pārbaudei.
Saskaņā ar grozījumiem Revīzijas pakalpojumu likumā, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir veikusi ierakstu publiskā Zvērinātu revidentu reģistrā, papildinot zvērinātu revidentu sarakstu ar informāciju par tiem revidentiem, kuriem ir piešķirtas tiesības sniegt atzinumu par ilgtspējas ziņojumiem. SIA “PricewaterhouseCoopers” zvērinātie revidenti ir iekļauti šajā sarakstā.
IIAL pieņemšana uzsver nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību ilgtspējas aspektiem, iekļaujot tos savā ikdienas darbībā un stratēģiskajā plānošanā. Tiesību aktu izmaiņas nozīmē, ka gada pārskata sagatavošanas un revīzijas process kļūst detalizētāks, iekļaujot ilgtspējas pārskatus kā integrālu daļu, veicinot caurspīdīgumu un atbildību. Šīs izmaiņas palīdz uzņēmumiem labāk novērtēt un mazināt to ietekmi uz vidi, sabiedrību, tajā skaitā cilvēktiesībām.
Ja esat ieinteresēts uzzināt vairāk par ilgtspējas jautājumiem un/vai gada pārskatu sagatavošanu vai revīziju, lūdzu, aicinām sazināties ar PwC Latvija komandu, kas ir gatava nodrošināt nepieciešamo atbalstu un sniegt konsultācijas ilgtspējas jautājumos.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
