Tatjana Kļimoviča

Vecākā konsultante nodokļu konsultāciju nodaļā, PwC Latvija

Alīna Ruskova

Projektu vadītāja ilgtspējas jautājumos nodokļu konsultāciju nodaļā, PwC Latvija

Iepriekšējos MindLink.lv¹ rakstos aplūkojām, kas ir oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM), uz kādiem uzņēmumiem tas attiecas un kā to plāno ieviest Latvijā. Šajā rakstā vēlamies vērst lasītāju uzmanību uz svarīgām darbībām, kuras uzņēmumiem būtu jāveic 2025. gadā, lai varētu turpināt OIM preču importēšanu uz Latviju. Paskaidrosim arī, kāpēc OIM ziņojumos būtu svarīgi iekļaut kvalitatīvus datus.

Tāpat kā 2024. gadā šogad OIM subjektiem ir jāiesniedz ceturkšņa OIM ziņojumi. Pēdējais OIM ziņojums būs jāiesniedz par 2025. gada 4. ceturksni, un tā iesniegšanas termiņš būs 2026. gada 31. janvāris. Ir paredzēti izņēmumu gadījumi, kad OIM ziņojums nav jāiesniedz. Piemēram, ja konkrētajā ceturksnī OIM preces nav importētas vai ja importēto preču vērtība nav lielāka par 150 EUR, tad OIM ziņojums nav jāsniedz. Taču par 2026. gadu  atzītajam OIM deklarētājam (par šā statusa reģistrāciju sk. informāciju zemāk) būs jāsniedz OIM gada deklarācija. Pirmā OIM deklarācija par 2026. gadu būs jāiesniedz līdz 2027. gada 31. maijam. OIM deklarācijas forma vēl nav pieejama, taču ir paredzēts, ka satura ziņā tai ir jābūt līdzīgai ceturkšņa ziņojumiem - t.i. būs jānorāda importēto preču, kas ir OIM tvērumā, KN kodi,  precīzs svars un precīzs iegulto emisiju apjoms. 

Jāņem vērā, ka pēc 2026. gada OIM deklarētājiem būs jāiegādājas CO2 sertifikāti, kas nozīmē, ka par tādu importēto preču iegultajām emisijām, kas ir OIM tvērumā, būs faktiski jāmaksā.  CO2 sertifikātu skaits un, tātad, arī uzņēmuma izmaksas, būs balstītas informācijā, kas ir iekļauta OIM gada deklarācijās. Tāpēc datu kvalitāte (un, jo īpaši, precīza informācija par iegultajām emisijām) var ietekmēt uzņēmuma izmaksas.  

Savukārt, to datu kvalitāte, ko pērn, kā arī šogad, uzņēmumi iekļaus OIM ceturkšņa ziņojumos, ietekmēs uzņēmuma iespējas reģistrēties OIM deklarētāja statusā.  Šāda statusa reģistrācija ir jauna procedūra, kas ieviesta šogad - tiek reģistrēti gan OIM deklarētāji, gan trešo valstu operatori un to iekārtas. OIM deklarētāja statusa reģistrāciju nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests. Lai iegūtu OIM deklarētāja statusu, ir jāiesniedz pieteikums OIM reģistrā. Pieteikuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas process aizņem 120 dienas, līdz ar to iesakām neatlikt reģistrāciju līdz pēdējam brīdim. Kompetentā iestāde izvērtē Regulā (ES) 2023/956 noteikto kritēriju izpildi, un labvēlīga lēmuma gadījumā tiek izsniegta atļauja par OIM statusa piešķiršanu, kā arī tiek reģistrēts OIM konts.

Vēršam uzmanību, ka OIM deklarētāja statuss jāiegūst līdz 2025. gada 31. decembrim, jo sākot ar 2026. gada 1. janvāri  OIM preces ES muitas teritorijā varēs importēt tikai atzītais OIM deklarētājs. VID savā tīmekļvietnē ziņo, ka īstenošanas regula, ar kuru noteiktu precīzus noteikumus par to, kā piemērot Regulu (ES) 2023/956 saistībā ar procedūrām un nosacījumiem attiecībā uz OIM atzītā deklarētāja statusu, vēl nav pieņemta, līdz ar to, šobrīd nav iespējams pieslēgties OIM reģistram un pieprasīt atzītā OIM deklarētāja statusu.

Vai par prasību neievērošanu ir paredzēts sods?

Normatīvais regulējums paredz soda piemērošanu. Par katru nepaziņoto emisiju tonnu deklarētājiem var piemērot sodu no 10 līdz 50 EUR. Kā ziņo VID pārstāvji, līdz šim brīdim sods netika piemērots. Publiskajā telpā ir izskanējis, ka VID nostāja ir nepiemērot sodus pārējas periodā. Taču neskatoties uz šādu VID labvēlīgo attieksmi, ņemot vērā augstāk minēto par (1) precīzu datu jeb kvalitatīvu OIM ziņojumu ietekmi uz OIM deklarētāja statusa iegūšanu un (2) uzņēmuma potenciālo izmaksu plānošanu CO2 sertifikātu iegādes kontekstā, iesakām precīzi deklarēt datus un novērst ziņošanas nepilnības laicīgi, jo precīza datu deklarēšana ļaus pareizi noteikt nepieciešamo kvotu, t.i. CO2 sertifikātu, daudzumu.   

Ja Jums ir nepieciešama palīdzība OIM jautājumos, lūdzu, sazinieties ar PwC eksperti Alīnu Ruskovu (alina.ruskova@pwc.com)