Alīna Ruskova

Projektu vadītāja ilgtspējas jautājumos nodokļu konsultāciju nodaļā, PwC Latvija

Nodokļu caurspīdīgums kļūst arvien svarīgāks uzņēmumu ilgtspējas kontekstā. Investori, patērētāji un citas ieinteresētās puses pievērš arvien lielāku uzmanību tam, kā uzņēmumi pārvalda savas nodokļu saistības un atspoguļo to ilgtspējas pārskatos. Iepriekš rakstījām par  PwC 2023. gada pētījumu “Tax transparency and sustainability reporting in 2023” šajā jomā. Šogad PwC ir publicējis jaunu pētījumu, kas aptver vairāk nekā 850 uzņēmumu ilgtspējas pārskatu praksi 21 valstī.   Šajā rakstā mēs apkoposim PwC 2024. gada globālā pētījuma “Global Tax Transparency and Tax Sustainability Reporting Study” galvenos konstatējumus. 

Pētījuma metodoloģija 

Pētījumā tika analizēti uzņēmumu publiski pieejamie dati par 2023. finanšu gadu, tostarp gada pārskati, ilgtspējas pārskati, nodokļu stratēģijas dokumenti un tīmekļa vietņu informācija. Pētījumā tika izmantots PwC Globālais nodokļu caurspīdīguma ietvars (“PwC Global Tax Transparency Framework”), kas ietver četrās kategorijās sagrupētus 37 kritērijus:  

• pieeja nodokļiem, 
• nodokļu pārvaldība un risku vadība,  
• nodokļu “skaitļi” un sniegums, un  
• kopējais nodokļu ieguldījums un plašāka ietekme uz nodokļiem. 

Tādējādi publiski pieejamā informācija (īpaši ar fokusu uz ilgtspējas pārskatiem) tika analizēta caur 37 kritēriju prizmu četrās kategorijās.  

Galvenie konstatējumi 

• Tikai neliels skaits uzņēmumu (2,7%) publisko pilnīgu informāciju par nodokļu maksājumiem katrā valstī (CbCR). Ar CbCR prasībām un pCbCR regulu vispārīgi var iepazīties šeit un šeit.   
• Regulējumi attiecībā uz obligāto nodokļu caurspīdīguma ziņošanu dažādos reģionos atšķiras. Piemēram, ES pCbCR regula un Apvienotās Karalistes prasība par publisku nodokļu stratēģiju ir ievērojami ietekmējušas ziņošanas praksi. Tādējādi, visvairāk informācijas par nodokļiem tiek atklāta tieši tajos reģionos (valstīs), kur noteikta veida ziņošana ir obligāta. Savukārt, kur prasības nav obligātas, par nodokļiem savos ilgtspējas pārskatos (kā arī publiskās vietnēs) uzņēmumi ziņo ievērojami mazāk.  
• Tikai 26,6% uzņēmumu ziņo par kopējo nodokļu ieguldījumu (TTC) - rādītāju, kas sniedz vispusīgu priekšstatu par uzņēmuma nodokļiem. 
• Uzņēmumi sāk gatavoties ESAO otrā pīlāra ieviešanai, kas paredz globālo minimālo nodokli, un tas radīs jaunus ziņošanas pienākumus. 
• Pieprasījums pēc detalizētiem nodokļu datiem palielinās, mudinot uzņēmumus investēt nodokļu pārvaldībā un stiprināt kontroles sistēmas. 

Reģionālās atšķirības 

Pētījums atklāja būtiskas reģionālās atšķirības: 

• Eiropa - augsts atbilstības ES regulām līmenis, Spānijai un Vācijai izceļoties nodokļu caurspīdīguma ziņā. Apvienotā Karaliste ir nodokļu integrēšanas ilgtspējas pārskatos līdere; 
• Amerika - redzama GRI 207 ietvara (ilgtspējas pārskatu sagatavošanas standarts, par ko runājām šeit) brīvprātīga pieņemšana, Brazīlijai demonstrējot ievērojamu progresu pēc jaunu Brazīlijas Vērtspapīru un biržu komisijas rezolūciju ieviešanas; 
• Āzija - Japāna un Indija demonstrē jaunu praksi nodokļu caurspīdīgumā, ko veicina paplašinātas starptautisko uzņēmumu darbības un ieinteresēto pušu cerības; 
• Āfrika - Dienvidāfrika demonstrē progresīvu brīvprātīgas informācijas atklāšanas praksi, ko ietekmē Johannesburgas biržas vadlīnijas, savukārt Nigērijā un Kenijā nodokļu caurspīdīguma ietvari pagaidām ir izstrādes procesā. 

Secinājumi 

PwC pētījuma rezultāti norāda uz nepieciešamību uzņēmumiem visā pasaulē ieviest caurspīdīgu un visaptverošu nodokļu pārskatu praksi, kas atbilst pieaugošajam ieinteresēto pušu pieprasījumam un gaidāmajām regulējuma izmaiņām. Uzņēmumiem, kas vēlas stiprināt savu reputāciju un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, ir jāpievērš uzmanība nodokļu caurspīdīgumam kā neatņemamai pārskatu sagatavošanai sastāvdaļai. Aicinām lasītājus iepazīties ar pētījuma pilno versiju, izmantojot saiti šā raksta ievadā.