Ieviešot piegādātāju pārvaldības modeli, uzņēmumi meklē efektīvākās iespējas optimizēt attiecības ar saviem piegādātājiem, uzlabot piegādes ķēdes efektivitāti un samazināt savas izmaksas, lai turpinātu saņemt kvalitatīvākās preces un pakalpojumus visatbilstošākajā laikposmā.

Iepriekšējā rakstā ar nodokļu plaisas piemēru skaidrojām, kādēļ nodokļi ir būtiska ESG komponente. Nodokļu caurspīdīgums un nodokļu pārvaldība ESG kontekstā tiek aktualizēta arī PwC uzņēmumu tīklā – pērn PwC publicēja pētījumu “Tax transparency and sustainability reporting in 2023” (šeit). Pētījumā aplūkoti 269 biržā kotētu uzņēmumu (Austrālija, Brazīlija, Vācija, Īrija, Dienvidāfrika, Spānija, Šveice, Apvienotā Karaliste) ilgtspējas pārskati, proti, vai un kā uzņēmumi tajos atspoguļo nodokļu aspektus. Pētījumā izvērtēts, kādus ilgtspējas ietvarus (t.i., dokumentus un vadlīnijas) uzņēmumi šim nolūkam izmanto visvairāk. Rakstā esam apkopojuši informāciju no pētījuma, lai skaidrotu, kāda informācija par nodokļiem būtu jāiekļauj uzņēmumu ilgtspējas pārskatos.

Ilgtspēja ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem jautājumiem mūsdienu uzņēmējdarbības vidē, un uzņēmumiem jāpielāgojas arvien stingrākām prasībām attiecībā uz atbildīgu un pārredzamu darbību. Eiropas Savienība (ES) ir spērusi būtiskus soļus, lai uzlabotu uzņēmumu ilgtspējas ziņošanas standartus, ieviešot Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (Corporate Sustainability Reporting Directive – CSRD). Tā paredz plašāku ziņošanas prasību loku un detalizētākas vadlīnijas, kuras uzņēmumiem palīdz nodrošināt pilnīgāku un precīzāku informāciju par to ietekmi uz vidi, sabiedrību un pārvaldību, kā arī iezīmē kritērijus uzņēmumiem, kam ir pienākums ziņot par savu ilgtspējas praksi.