Iepriekš jau rakstījām par starptautiskas uzņēmumu grupas publiska pārskata par katru valsti (Country-by-Country Report jeb CbCR) direktīvu un tās ieviešanu ES dalībvalstu likumdošanā. Šajā rakstā sīkāk aplūkosim direktīvas ieviešanas progresu Latvijā un noskaidrosim, kas jāņem vērā Latvijas nodokļu maksātājiem (NM) un ar kādiem jautājumiem un izaicinājumiem tie var sastapties.
Šā gada 27. septembrī Latvijā tika izsludināts likums par publisko CbCR, kurš stāsies spēkā šā gada 11. oktobrī un uzliek pienākumu noteiktiem Latvijā reģistrētiem starptautisku uzņēmumu grupu mātes uzņēmumiem un meitas uzņēmumiem sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību katra grupas uzņēmuma rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām.
Likumā minētie noteikumi jāpiemēro, t.i., publiskais CbCR jāpublicē, ar pārskata gadu, kas sāksies 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk. Publiskais CbCR jāiesniedz mātes uzņēmumam, meitas uzņēmumiem un filiālēm VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) un jāpublisko mātes uzņēmuma tīmekļvietnē, ja koncerna (grupas) konsolidēto ieņēmumu kopsumma divus pārskata gadus pēc kārtas galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 000 000 eiro. Publiskais CbCR jāiesniedz un jāpublicē ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc pārskata gada bilances datuma. Tāpat likuma subjektiem jānodrošina, ka informācija ir publiska un pieejama bez maksas.
Šeit ir svarīgi piebilst, ka atšķirībā no nepubliskā CbCR noteikumiem, kas šobrīd jau ir spēkā, publiskais CbCR Latvijas meitas uzņēmumiem un filiālēm būs jāiesniedz neatkarīgi no tā, vai to izdarījusi mātes sabiedrība savā valstī. Vienīgais izņēmums ir meitas sabiedrības, kuras saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta ceturto un piekto daļu nav vidējas vai lielas sabiedrības, un filiāles ar apgrozījumu zem 8 000 000 eiro.
Jaunais likums paredz arī iespēju uz laiku atkāpties no konkrētām informācijas sniegšanas prasībām. Ir atļauts publiskajā CbCR uz laiku neiekļaut vienu vai vairākus konkrētus informācijas elementus, ja to atklāšana varētu nopietni kaitēt to komercsabiedrību komerciālajām interesēm, uz kurām pārskats attiecas. Taču svarīgi ņemt vērā, ka šāda nepublicētā informācija pārskatā tomēr būs jāiekļauj ne vēlāk kā piecus gadus no sākotnējās neiekļaušanas dienas.
No publiskā CbCR noteikumiem izriet, ka gandrīz visiem Latvijas uzņēmumiem un ārvalstu uzņēmumu filiālēm, kuras šobrīd jau sniedz EDS paziņojumus par grupas mātes sabiedrības sagatavotā CbCR iesniegšanu mātes uzņēmuma rezidences valstī, būs ne tikai jāziņo, bet arī jāpārtulko un pašiem jāiesniedz šis pārskats EDS. VID savukārt būs pienākums piecu darbdienu laikā šo pārskatu nodot publicēšanai Lursoft tīmekļvietnē.
Papildus jaunajam iesniegšanas pienākumam, Latvijas NM ir svarīgi apzināties un izprast riskus, ar ko potenciāli var sastapties gan paši NM, gan to pārstāvētās grupas, padarot iepriekš konfidenciālu informāciju par publisku. Publiskais CbCR sniegs visām ieinteresētām personām detalizētu informāciju par NM un tā pārstāvētās grupas ieņēmumiem, ienākumu un faktiski samaksātiem ienākuma nodokļiem sadalījumā pa atsevišķiem grupas uzņēmumiem un to rezidences valstīm. Līdz ar to jebkurš, kas vēlēsies analizēt publiskā CbCR datus, varēs izsecināt, piemēram, šādu informāciju:
Šādas informācijas esība jau šobrīd dod iespēju VID analizēt Latvijas NM nodokļu riskus un izvēlēties uzņēmumus padziļinātai pārbaudei.
Papildus jāņem vērā, ka šī informācija būs pieejama arī NM konkurentiem un sadarbības partneriem, kas var būtiski ietekmēt uzņēmuma vai visas grupas reputāciju un turpmāko darbību. Lai gan likums paredz atturēties no konkrētas informācijas tūlītējas publicēšanas, arī atturēšanās var sūtīt negatīvu signālu VID vai konkurentiem un sadarbības partneriem. Šādās situācijās rūpīgi jāizvērtē potenciālie ieguvumi un sekas.
Protams, izvērtējot publiskajā CbCR norādīto informāciju, jāapzinās, ka pārskata formāts un tajā sniegtā informācija ir salīdzinoši ierobežota un nesniedz pilnu kontekstu notiekošajam. Tāpēc visos gadījumos jāveic padziļināta faktu un apstākļu analīze, kā arī nedrīkst aizmirst, ka pirmajam iespaidam bieži vien ir būtiska nozīme.
Kopumā jāatzīst, ka publiskā CbCR ieviešana ir viena no pēdējā laika iniciatīvām, kas palīdz veidot uz savstarpēju sadarbību un caurspīdīgumu balstītu biznesa vidi Latvijā. 2024. gadā VID plānotā Latvijas uzņēmumu reitinga sistēmas ieviešana apvienojumā ar publisko CbCR var kalpot par nozīmīgu rīku, kas cels korporatīvo atbildību un disciplīnu jaunajā ilgtspējīgas ekonomikas laikmetā.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
