Iepriekš esam vairākkārt informējuši lasītājus par Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma regulējuma (OIM regulējums) ietekmi uz uzņēmumiem, kuri importē preces (viens no jaunākajiem rakstiem abonentiem ir pieejams šeit). Īsumā – kopš 2023. gada oktobra, Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem (un komersantiem) ir jāsniedz pārskati par tādu no trešajām valstīm importēto preču iegultajām emisijām, kas ir OIM tvērumā. Savukārt, OIM regulējums paredz, ka no nākamā gada minēto preču importu drīkstēs turpināt tikai tādi uzņēmumi, kuriem būs piešķirts reģistrētā OIM deklaranta statuss.
Apzinoties, ka OIM prasību izpilde var radīt papildu administratīvo un finanšu slogu, Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi Regulas 2023/956 (OIM regulējums) grozījumu projektu, kurā plānotas izmaiņas esošajā regulējumā un iespējams atbrīvojums no regulējuma prasību izpildes lielākai daļai importētāju.
Pašlaik OIM regulējumam ir pakļautas tādas preces kā alumīnija, dzelzs un tērauda preces, mēslošanas līdzekļi, cements, ķīmiskas vielas un elektrība (konkrētas preces ir uzskaitītas OIM regulējuma I un II pielikumā). Uzņēmumiem ir jāpieprasa no ražotājiem/piegādātājiem detalizēta informācija par ražotāju, ražošanas iekārtām, izmantotās elektrības veidu, preci un tās iegultajām emisijām un šī informācija jādeklarē, iesniedzot speciālus ceturkšņa ziņojumus (tiks aizstāti ar gada deklarācijām, sākot ar 2026. gadu).
Lai varētu turpināt importēt šīs preces pēc 2026. gada 1. janvāra, uzņēmumiem līdz 2025. gada 31. decembrim būs jāreģistrējas kā OIM deklarētājiem. Sākot ar 2026. gada 1. janvāri deklarētāja statuss ļaus importētājiem iegādāties OIM emisiju sertifikātus, lai tiem būtu tiesības importēt OIM preces. Sertifikātus dzēsīs atbilstoši importēto preču iegulto emisiju kopējai masai.
Apzinoties, ka prasību (tostarp datu pieprasīšana no ražotājiem vai piegādātājiem) radītais papildu administratīvais slogs mazajiem importētajiem varētu būt nesamērīgs (kā arī saņemt no ražotāja vajadzīgo informāciju var būt problemātiski), 2025. gada februārī EK publicēja OIM regulējuma grozījumu projektu, kas paredz vairāku atvieglojumu ieviešanu.
Informāciju par EK plānotajiem jaunumiem un izmaiņām esošajos noteikumos sk. zemāk tabulā.
Esošais regulējums |
Plānotie grozījumi |
Atbrīvojumi importētājiem: OIM regulējumā iekļautās preces nav jādeklarē , ja viena sūtījuma vērtība ir mazāka par 150 eiro, vai preces ir ražotas trešajās valstīs/teritorijās, uz kurām attiecas atbrīvojums. |
Atbrīvojumi importētājiem: Papildus esošajam atbrīvojumam, importētāji būs atbrīvoti no OIM regulējuma prasībām, ja gada laikā ievesto OIM preču kopējais svars nepārsniedz 50 tonnas. Šajā gadījumā deklarētāja statusu nevajadzēs iegūt, ja vien deklarāciju iesniegšanas prasības neattiecas uz netiešo muitas pārstāvi. |
Tiesības iesniegt deklarāciju: OIM deklarāciju par importētāja precēm drīkst iesniegt pats importētājs vai netiešais muitas pārstāvis.
|
Tiesības iesniegt deklarāciju: Šo pienākumu būs iespēja deleģēt trešajai personai, piemēram, konsultantam. |
Ikgadējās deklarācijas iesniegšanas termiņš: Līdz 31. maijam par iepriekšējo gadu (pirmā deklarācija jāiesniedz 2027. gadā) |
Ikgadējās deklarācijas iesniegšanas termiņš: Pagarināts līdz 31. augustam par iepriekšējo gadu |
Emisiju sertifikātu pirkšanas perioda sākums: 2026. gada janvāris. |
Emisiju sertifikātu pirkšanas perioda sākums: 2027. gada janvāris - paredzēts, ka importētāji varēs iegādāties sertifikātus par 2026. gada emisijām par tā gada cenām. |
Pieejamo sertifikātu skaita minimums: OIM sertifikātu skaitam deklarētāja kontā OIM reģistrā katra ceturkšņa beigās jābūt vienādam ar vismaz 80% no iegultajām emisijām kopš kalendārā gada sākuma. |
Pieejamo sertifikātu skaita minimums: OIM sertifikātu skaitam deklarētāja kontā OIM reģistrā katra ceturkšņa beigās jābūt vienādam ar vismaz 50% no iegultajām emisijām kopš kalendārā gada sākuma. |
Priekšlikums samazināt administratīvo slogu mazajiem importētājiem ir daļa no ES centieniem veicināt deregulāciju, samazinot arī uzņēmumiem birokrātisko prasību apjomu. Tā rezultātā uzņēmumi, kuru importēto preču apjoms ir līdz 50 tonnām gadā tiks atbrīvoti no smagā administratīvā un finanšu sloga – OIM preču deklarēšanas un oglekļa sertifikātu iegādes. Šis atbrīvojums varētu attiekties uz aptuveni 90% ES importētāju, nezaudējot kontroli pār 99% ar regulējumu saistīto emisiju.
Importētāji, kas nekvalificēsies šim atbrīvojumam, varēs izmantot citus atvieglojuma mehānismus, tostarp paplašinātu sagatavošanās laiku sertifikātu iegādei un vienkāršotas prasības, piemēram, deklarāciju iesniegšanu ar trešo personu starpniecību.
Priekšlikums pašlaik ir saskaņošanas posmā. Sagaidāms, ka ES lēmējiestādēs to skatīs 2026. gada sākumā.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuIepriekšējos MindLink.lv rakstos aplūkojām, kas ir oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM), uz kādiem uzņēmumiem tas attiecas un kā to plāno ieviest Latvijā. Šajā rakstā vēlamies vērst lasītāju uzmanību uz svarīgām darbībām, kuras uzņēmumiem būtu jāveic 2025. gadā, lai varētu turpināt OIM preču importēšanu uz Latviju. Paskaidrosim arī, kāpēc OIM ziņojumos būtu svarīgi iekļaut kvalitatīvus datus.
Ieviešot piegādātāju pārvaldības modeli, uzņēmumi meklē efektīvākās iespējas optimizēt attiecības ar saviem piegādātājiem, uzlabot piegādes ķēdes efektivitāti un samazināt savas izmaksas, lai turpinātu saņemt kvalitatīvākās preces un pakalpojumus visatbilstošākajā laikposmā.
Iepriekšējā rakstā ar nodokļu plaisas piemēru skaidrojām, kādēļ nodokļi ir būtiska ESG komponente. Nodokļu caurspīdīgums un nodokļu pārvaldība ESG kontekstā tiek aktualizēta arī PwC uzņēmumu tīklā – pērn PwC publicēja pētījumu “Tax transparency and sustainability reporting in 2023” (šeit). Pētījumā aplūkoti 269 biržā kotētu uzņēmumu (Austrālija, Brazīlija, Vācija, Īrija, Dienvidāfrika, Spānija, Šveice, Apvienotā Karaliste) ilgtspējas pārskati, proti, vai un kā uzņēmumi tajos atspoguļo nodokļu aspektus. Pētījumā izvērtēts, kādus ilgtspējas ietvarus (t.i., dokumentus un vadlīnijas) uzņēmumi šim nolūkam izmanto visvairāk. Rakstā esam apkopojuši informāciju no pētījuma, lai skaidrotu, kāda informācija par nodokļiem būtu jāiekļauj uzņēmumu ilgtspējas pārskatos.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).