Darba devēji plaši izmanto GPS ģeolokācijas ierīces, lai novērotu un kontrolētu autotransporta līdzekļus vai iekārtas, analizētu degvielas patēriņu, nobraukumu, braukšanas laiku, dīkstāvi un stāvēšanas laiku, auto lietošanas statistiku u.c. Līdz ar Eiropas tiesu praksi ir ieviesti stingrāki noteikumi un prasības ar GPS izsekošanu saistītai personas datu apstrādei. Ir arī atsevišķi ierobežojumi, par kuriem komersantiem, kas šīs ierīces izmanto komercdarbības vajadzībām, būtu jāzina.
Covid-19 pandēmijas dēļ sākās globālā ekonomikas lejupslīde. Tomēr nozares ekspertu brīdinājums, kam pievienojās arī Pasaules Bankas pētījuma autori, ka Covid-19 izskaņā ekonomika piedzīvos strauju maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaita pieaugumu, vismaz pagaidām nav piepildījies. Tas saistāms ar to, ka pandēmijas izraisītās finanšu grūtības tika apslāpētas ar iepriekš nepieredzētu valsts intervenci tirgū un milzīgu finansiālu atbalstu, piemēram, apgrozāmo līdzekļu grantiem un dīkstāves pabalstiem. Ekonomikas lejupslīdi palielina arī Krievijas iebrukums Ukrainā, tostarp kara sekas palielina enerģijas cenu un cenu kāpumu kopumā, kas neizbēgami rada parādsaistību krīzes. Visticamāk, maksātnespējas un TAP vilnis tomēr Latvijā ir neizbēgams, tādēļ šā raksta mērķis ir vienkāršā veidā iepazīstināt uzņēmumus ar Latvijas TAP un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, lai pievērstu uzmanību šo parādu restrukturēšanas rīku niansēm, kā arī parādnieka, kreditoru un uzraugošās personas lomu šo procesu ietvaros.
Darba likumā nav noteikts aizliegums nepilna laika darbiniekiem noteikt summēto darba laiku. Šis jautājums ir risināts tiesu praksē, taču ikdienā joprojām ir iespējams saskarties ar darba devējiem (DD), kuri nosaka summēto darba laiku arī nepilna laika darbiniekiem. Šajā rakstā – par šādas rīcības potenciālajām sekām.
Šā gada 15. martā Ministru kabinets ir apstiprinājis un nodevis Saeimā apstiprināšanai Darba likuma grozījumus. Tie veikti, lai pārņemtu divas ES direktīvas, kas Latvijai jāievieš līdz šā gada augustam, un lai ieviestu Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu lietā Nr. 2019-33-01, ar kuru atzīts, ka Darba likuma 155. panta pirmā daļa, kas paredz bērna tēvam tiesības uz atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām un to ietekmi uz darba ņēmējiem un darba devējiem (DD).
Arvien aktīvāk VID sāk izmantot ar likumu piešķirtās tiesības prasīt nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no uzņēmuma valdes locekļa gadījumā, ja no paša uzņēmuma nodokļu parādu piedzīt nav iespējams. Valdes loceklim tas bieži nozīmē vairākos tūkstošos mērāmu naudas piedziņu, privāto kontu bloķēšanu un īpašumu apķīlāšanu. Šajā rakstā – par tiesisko pamatu šādai rīcībai un būtiskām kļūdām VID lēmumos.
Pēc šā gada 23. februārī Krievijas Federācijas pieņemtajiem lēmumiem par Doneckas un Luhanskas Republiku neatkarības atzīšanu, kam sekoja 24. februāra iebrukums Ukrainā, Lielbritānija, ES, ASV un Kanāda, kā arī citas valstis ir ieviesušas plaša mēroga sankcijas ar mērķi panākt uzvedības maiņu, novēršot esošos draudus Ukrainā un Eiropas reģionā. Jaunākās sankcijas vēršas pret vairāk nekā 700 fiziskām personām un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas valdošo politisko režīmu un tam pietuvinātajiem oligarhiem.
Šā gada sākumā personas datu speciālisti intensīvi apsprieda ziņas par to, ka pērn decembrī Austrijas datu uzraudzības iestāde pieņēma lēmumu, ar kuru tā faktiski atzina, ka Google Analytics izmantošana ir pretrunā Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR). Šā gada februārī līdzīgu lēmumu pieņēma arī Francijas datu uzraugs. Šajā rakstā pamodelēsim, kādas sekas šie lēmumi var atstāt uz pakalpojuma izmantotājiem – arī Latvijā.
Uzņēmumi mēdz pirkt un pārdot īpašumus, pamatlīdzekļus un mantu, nodot saistības, pārstrukturēt aktīvus un veikt citus komercdarbības uzlabošanai nepieciešamus darījumus. Šādā gadījumā ir svarīgi izvērtēt, vai neveidojas uzņēmuma pāreja (UP), jo tā rada noteiktas sekas, kas var ietekmēt gan uzņēmuma atdevēju, gan ieguvēju.
Konstatējot faktu, ka uzņēmums ir pakļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam (“Likums), uzņēmumam ir divas prioritāri veicamas darbības: reģistrēties kā Likuma subjektam, norādot kādu no Likumam pakļautajiem darbības veidiem, un iecelt par Likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku saskaņā ar Likuma 10. pantu, paziņojot par to attiecīgajai uzraudzības un kontroles institūcijai, piemēram, VID vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
2021. gada nogalē valdība izskatīja un apstiprināja Tieslietu ministrijas ierosinātos Komerclikuma grozījumus (turpmāk – “likumprojekts”). Lai gan grozījumi vēl nav apstiprināti Saeimā, tie varētu stāties spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Likumprojekta svarīgākie ierosinājumi skar prasības par informācijas atklāšanu attiecībā uz akciju sabiedrību (AS) akcionāriem.
Uzņēmuma līgumu slēgšana ir neizbēgama uzņēmējdarbības sastāvdaļa, taču šādu procesu nevar veikt, pilnībā neizvērtējot riskus. Gadu gaitā ir izveidojusies pietiekama tiesu prakse, kas ļauj izdarīt secinājumus par tiesas pieeju situāciju risināšanai, kurās jāvērtē tiesisko attiecību raksturs, nosakot, vai slēgts uzņēmuma līgums vai darba līgums. Šajā rakstā – par tiesu praksi, kas nosaka rīcības ietvaru, slēdzot vienu vai otru līgumu.
Advokātam, kas darbojas tiesvedības un strīdu risināšanas jomā, bieži nākas saskarties ar klienta pozīciju nestrīdēties ar iestādi cerībā nesabojāt turpmākās attiecības vai izpildīt uzlikto pienākumu, kaut arī tam nav nekāda juridiska pamatojuma. No stratēģijas viedokļa dažreiz ir labi piekāpties mazā lietā, lai panāktu lielāku ieguvumu – laiku, lietas virzību utt. Arī sūdzību rakstīšana pa labi un pa kreisi bez pamatota iemesla nav labs stils. Taču nevajag baidīties iebilst tur, kur tas ir nepieciešams, un uzturēt jēgpilnu diskusiju ar iestādi tad, kad tas ir pamatoti. Valsts pārvalde nav mazs bērns, kas apvainosies un meklēs iespēju atriebties pie pirmās izdevības. Šis būs stāsts par veiksmīgu komunikāciju ar divām pietiekami birokrātiskām valsts pārvaldes iestādēm – Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP).
Daļas uzcenojums (share premium) ir maksājums papildus daļas nominālvērtībai, ko neieskaita uzņēmuma pamatkapitālā. Daļas nominālvērtība reti pati par sevi atspoguļo daļas patieso vērtību, tādēļ daļas uzcenojums (DU) palīdz gan noteikt taisnīgu samaksu par uzņēmuma kapitāla daļām, gan atspoguļot to patieso vērtību dažādos ar tām saistītos darījumos.
Uzņēmuma pastāvēšanas laikā nereti rodas nepieciešamība pielāgot savu darbību jauniem apstākļiem, kas rodas uzņēmuma iekšējo vai ārējo pārmaiņu (piemēram, likumvides grozījumu) dēļ. Dzirdot vārdu “reorganizācija,” uzreiz prātā nāk pārmaiņas, kaut kas citāds, kaut kas pārveidojams, no jauna izveidots, uzlabots. Tā tas arī ir, jo reorganizācija nozīmē būtiskas izmaiņas uzņēmumā, kas bieži tiek veiktas, lai vienkāršotu vai mainītu uzņēmumu grupas struktūru, paplašinātu biznesu vai – gluži pretēji – sadalītu uzņēmējdarbības jomas.
