Šā gada 31. maijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2024/1624 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (“AML regula”). Jau ilgstoši naudas atmazgāšanas jautājumi ir regulēti Eiropas Savienības (ES) līmenī, tomēr līdz šim tas darīts direktīvas formā, nosakot tikai minimālos standartus un atstājot dalībvalstīm plašas iespējas pašām izvēlēties to realizēšanas veidus.
Jaunās AML regulas mērķis ir panākt vienotu pieeju visās dalībvalstīs, stiprinot naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumus ES līmenī. Tās formāts izvēlēts, lai veicinātu vienotu pieeju, kas paredz vienveidīgu minimālo prasību ieviešanu. AML regula ļaus pastiprināti cīnīties pret naudas atmazgāšanu un uzlabos gan valstu nacionālo tirgu, gan ES vienotā tirgus noturību pret aizsardzības sistēmu apiešanas modeļiem, kas arvien tiek pilnveidoti.
Vairumam subjektu AML regula būs piemērojama ar 2027. gada 10. jūliju, izņemot futbola aģentiem un profesionālajiem futbola klubiem darījumos ar ieguldītājiem, sponsoriem, futbola aģentiem vai citiem starpniekiem, kā arī darījumos futbolistu pārejas nolūkā, kuriem AML regula būs piemērojama ar 2029. gada 10. jūliju.
Lai gan Latvija jau šobrīd izpilda vairākas AML regulā noteiktās prasības, ir nepieciešams pievērst uzmanību dažiem jauniem aspektiem, kas tieši ietekmēs arī daļu Latvijas uzņēmumu.
1. Līdz šim gan ES, gan Latvijas regulējums noteica, ka par patieso labuma guvēju (PLG) uzskata personu, kurai pieder vairāk nekā 25% (piemēram, 25,1%) no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Jaunā AML regula nosaka 25% slieksni, no kura personu uzskata par PLG.
Jānorāda, ka AML regula paredz iespēju Eiropas Komisijai (EK) nākotnē noteikt vēl zemāku īpašumtiesību slieksni (15%) subjektu kategorijām, kam piemīt īpaši augsts naudas atmazgāšanas risks. Šīs kategorijas vēl nav identificētas, tomēr plānots, ka līdz 2029. gada 19. jūlijam dalībvalstis identificēs augsta riska subjektus un ziņos par tiem EK, savukārt EK līdz minētajam datumam izvērtēs un noteiks šīs kategorijas.
Līdz ar to visām sabiedrībām ieteicams pārbaudīt, vai jaunais īpašumtiesību slieksnis nerada nepieciešamību reģistrēt Uzņēmumu reģistrā (UR) vēl kādu fizisko personu, kura būtu uzskatāma par PLG. Tas attiecas gan uz tiešās, gan netiešās kontroles gadījumiem.
2. AML regulā ir precīzāk definēts to personu loks, kuras uzskatāmas par PLG, ja PLG noteikt nav iespējams. Piemēram, fondiem par PLG uzskatāmas visas zemāk norādītās personas:
Savukārt trastiem un tamlīdzīgām personām par PLG uzskatāmas visas zemāk uzskaitītās personas:
Tātad juridiskām personām, kam līdz šim nav bijis iespējams noteikt PLG, balstoties tieši uz īpašumtiesībām, ir jāpārskata sava struktūra un, ja nepieciešams, jāsniedz papildu informācija UR, lai reģistrētu kādu no minētajām personām par juridiskās personas PLG.
1. AML regula ir plašāk skatījusi arī politiski nozīmīgu personu (PNP) definīciju, proti, ir noteikusi pienākumu jaunizveidotajai AMLA (anti-money laundering agency – aģentūra naudas atmazgāšanas apkarošanai) izveidot pamatnostādnes, kas iekļaus vadlīnijas par:
Šīs pamatnostādnes ļaus AML regulai pakļautajiem subjektiem rīkoties daudz vienotāk un skaidrāk, kā arī mazinās riskus, kas rodas no neatbilstošas PNP identificēšanas. Tāpat šādas pamatnostādnes būs vērtīgs avots, kas ļaus uzlabot AML regulas subjektu iekšējās kontroles sistēmas un politikas, tās pilnveidojot atbilstoši jaunākajai praksei un standartiem. Tas ļaus būt drošiem, ka personām nav pārmērīgs administratīvais slogs gadījumos, kur PNP statuss ir atceļams, kā arī gadījumos, kur nepieciešams novērtēt PNP ģimenes locekļu un saistīto personu riska līmeni, jo risku pacelt uz augstu ne vienmēr ir samērīgi.
2. Saistībā ar izmaiņām, kas skar PNP, AML regulā tāpat kā līdzšinējos ES tiesību aktos ir noteikts tvērums terminam “PNP ģimenes loceklis”, kas ir šaurāks nekā pašlaik Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) 1. panta pirmās daļas 18.1 punktā noteiktais. Latvijā papildus AML regulā noteiktajām personām par PNP ģimenes locekli uzskata arī vecvecākus un mazbērnus. Līdz ar to jānorāda uz NILLTPFNL aktuālajiem grozījumiem, kas virzās uz Saeimas otro lasījumu (plašāk par grozījumu projektu var izlasīt šeit). Grozījumi paredz sašaurināt tvērumu terminam “PNP ģimenes loceklis”, no tā izslēdzot mazbērnus un vecvecākus. Šo izmaiņu pieņemšana mazinās administratīvo slogu valsts līmenī, subjektiem neveicot pārmērīgus klienta izpētes pasākumus.
Atbilstoši iepriekš minētajam AML regula ieviesīs vairākus jauninājumus, tostarp precizēs līdz šim pilnvērtīgi nenoregulētos jautājumus, kuri arī no praktiskās puses palīdzēs uzņēmumiem neradīt papildu slogu, veicot pārmērīgas klientu izpētes pasākumus. Visiem uzņēmumiem iesakām pārskatīt savas procedūras un iepazīties ar pilno AML regulas pakotni, lai savlaicīgi sagatavotos tās piemērošanai.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuŠā gada 3. maijā Saeimā tika iesniegts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) grozījumu projekts. To skata kopā ar vairākiem citiem tiesību aktiem, kas regulē kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, lai harmonizētu nacionālo regulējumu ar Eiropas Savienības (ES) likumvidi. Papildus vairākiem pilnveidojumiem saistībā ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi priekšlikumus uzlabot NILLTPFNL regulējumu kopumā. Tas ļautu samazināt NILLTPFNL administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot NILLTPFNL mērķi. Jānorāda, ka likumdošanas process vēl nav noslēdzies un Saeima pēdējā lasījumā grozījumus šādā formā var arī neapstiprināt. Šajā rakstā apskatīsim dažus no nozīmīgākajiem uzlabojumiem.
Kādi ir ārpakalpojuma grāmatveža pienākumi atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam, ja pakalpojumu sniedz tikai saistītām kapitālsabiedrībām? Uz šo jautājumu drīzumā atbildēs Eiropas Savienības Tiesa (EST), pie kuras šā gada 4. janvārī vērsās Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments (“Senāts”).
Uzņēmuma patiesā labuma guvēja (PLG) noskaidrošana ir nozīmīgs aspekts, lai nodrošinātu gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (NILLN) regulējuma ievērošanu, gan pārliecinātos, ka netiek veikta sadarbība ar sankcionētām personām. Tomēr ir arī citi aspekti, kas jāņem vērā, jo regulējums atšķiras attiecībā uz to, ko katrā atsevišķā gadījumā uzskata par PLG. Šajā rakstā – īsumā par to, kā šīs atšķirības konstatēt un piemērot ikdienas vajadzībām, lai nodrošinātu atbilstību gan NILLN, gan sankciju regulējumam.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).