Šā gada 3. maijā Saeimā tika iesniegts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) grozījumu projekts. To skata kopā ar vairākiem citiem tiesību aktiem, kas regulē kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, lai harmonizētu nacionālo regulējumu ar Eiropas Savienības (ES) likumvidi. Papildus vairākiem pilnveidojumiem saistībā ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi priekšlikumus uzlabot NILLTPFNL regulējumu kopumā. Tas ļautu samazināt NILLTPFNL administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot NILLTPFNL mērķi. Jānorāda, ka likumdošanas process vēl nav noslēdzies un Saeima pēdējā lasījumā grozījumus šādā formā var arī neapstiprināt. Šajā rakstā apskatīsim dažus no nozīmīgākajiem uzlabojumiem.

Kādi ir ārpakalpojuma grāmatveža pienākumi atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam, ja pakalpojumu sniedz tikai saistītām kapitālsabiedrībām? Uz šo jautājumu drīzumā atbildēs Eiropas Savienības Tiesa (EST), pie kuras šā gada 4. janvārī vērsās Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments (“Senāts”).

Uzņēmuma patiesā labuma guvēja (PLG) noskaidrošana ir nozīmīgs aspekts, lai nodrošinātu gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (NILLN) regulējuma ievērošanu, gan pārliecinātos, ka netiek veikta sadarbība ar sankcionētām personām. Tomēr ir arī citi aspekti, kas jāņem vērā, jo regulējums atšķiras attiecībā uz to, ko katrā atsevišķā gadījumā uzskata par PLG. Šajā rakstā – īsumā par to, kā šīs atšķirības konstatēt un piemērot ikdienas vajadzībām, lai nodrošinātu atbilstību gan NILLN, gan sankciju regulējumam.