Terēza Vāgentroca

Juriste, PwC Legal

Kādi ir ārpakalpojuma grāmatveža pienākumi atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam, ja pakalpojumu sniedz tikai saistītām kapitālsabiedrībām? Uz šo jautājumu drīzumā atbildēs Eiropas Savienības Tiesa (EST), pie kuras šā gada 4. janvārī vērsās Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments (“Senāts”).

NILLTPFN likuma 3. panta pirmās daļas 3. apakšpunkts nosaka, ka šī likuma subjekti ir ārpakalpojuma grāmatveži, no kā izriet virkne prasību un pienākumu, kas jāievēro ārpakalpojuma grāmatvežiem. Atbilstoši Grāmatvedības likuma 34. panta otrās daļas 2. punktam ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kas uz rakstveida līguma pamata, izņemot darba līgumu, apņemas sniegt vai sniedz grāmatvedības pakalpojumus uzņēmumam un atbilst konkrētām izglītības prasībām, kā arī – kopš 2023. gada 1. jūlija – ir licencēta.

Senāta izskatāmajā lietā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir piemērojis sodu pieteicējam – grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam, kas savus pakalpojumus sniedza tikai saistītām sabiedrībām. Pieteicējs skaidroja, ka grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšana nekad nav bijusi tā pamatdarbība, bet gan veikta resursu taupīšanas nolūkos. Šo nostāju VID un zemākās instances tiesas neapšaubīja, tomēr VID piemēroja sodu par tādu pienākumu nepildīšanu, kas būtu attiecināmi uz ārpakalpojuma grāmatvežiem un izriet no NILLTPFN likuma, proti, par klientu identifikācijas, izpētes un darījumu uzraudzības gaitā iegūto dokumentu iznīcināšanas kārtības nenoteikšanu. Tā kā šajā gadījumā grāmatvedības pakalpojumus sniedz tikai saistītajām sabiedrībām, ārpakalpojuma grāmatvedim būtu bijis nepieciešams identificēt ar sevi saistītās personas, kā arī pašam savu patiesā labuma guvēju. Tādējādi šo NILLTPFN likuma prasību izpilde būtu ļoti formālas darbības, ar kurām nesasniegtu likuma patieso mērķi.

Šāda situācija ir izveidojusies, jo VID ir piemērojis NILLTPFN likumu, kurš Latvijā ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK, prasības. Tāpēc Senāts ir izvēlējies pārliecināties pie EST, vai direktīvas mērķis ir bijis ieviest šādas formālas prasības arī attiecībā uz uzņēmumu grupas ietvaros sniegtiem pakalpojumiem.

Izskatot lietu, kurā aprakstītie apstākļi ir pazīstami vairākiem uzņēmumiem, kas izvēlējušies uzņēmumu grupas ietvaros veikt izmaiņas, lai ietaupītu resursus uz noteiktiem pakalpojumiem, Senātam ir radušies pamatoti jautājumi, kuru noskaidrošana ir vitāli svarīga, lai šajā un tālākajās lietās panāktu taisnīgu, vienotu risinājumu, kā arī lai personas netiktu apgrūtinātas ar formālu uzdevumu izpildi, kas neatbilst regulējuma sākotnējam mērķim.

Senāta uzdotie jautājumi EST:

• Vai direktīvas 2. panta pirmās daļas 3. punkta “a” apakšpunktā ietvertais jēdziens “ārpakalpojuma grāmatvedis” ir interpretējams tādējādi, ka tas ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad grāmatvedības pakalpojumu sniedz tikai saistītām personām?
• Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai direktīvas 58. panta pirmā daļa interpretējama tādējādi, ka piemērotā soda samērīguma kontekstā nozīme ir tam, ka:

- grāmatvedības pakalpojumu sniedz tikai saistītām personām;

- izvēle kārtot grāmatvedību, piesaistot ārpakalpojuma grāmatvedi, ir atkarīga no saistīto uzņēmumu grupas ietvaros izdarītiem lietderības apsvērumiem, nevis to noteic no normatīvajiem aktiem izrietoši vai ekonomiskajā realitātē balstīti kritēriji?

EST atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem sniegtu skaidrību par ārpakalpojuma grāmatveža termina izpratni tieši direktīvas tvērumā, nodrošinot lielāku skaidrību arī citos jautājumos par grāmatvežu pienākumiem, kas izriet no direktīvas. Pieņemot, ka EST uz šo jautājumu raugās līdzīgi Senātam, būtu sagaidāma ārpakalpojuma grāmatvežu izpratnes precizēšana, papildus nosakot gadījumus, kad NILLTPFN likuma prasības nav piemērojamas.

Ar interesi gaidīsim EST sniegto normas interpretāciju un tālāko lietas risinājumu. Senāta lēmums pieejams šeit.