Šā gada 3. maijā Saeimā tika iesniegts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) grozījumu projekts. To skata kopā ar vairākiem citiem tiesību aktiem, kas regulē kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, lai harmonizētu nacionālo regulējumu ar Eiropas Savienības (ES) likumvidi. Papildus vairākiem pilnveidojumiem saistībā ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi priekšlikumus uzlabot NILLTPFNL regulējumu kopumā. Tas ļautu samazināt NILLTPFNL administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot NILLTPFNL mērķi. Jānorāda, ka likumdošanas process vēl nav noslēdzies un Saeima pēdējā lasījumā grozījumus šādā formā var arī neapstiprināt. Šajā rakstā apskatīsim dažus no nozīmīgākajiem uzlabojumiem.
Viens no piedāvātajiem grozījumiem ir sašaurināt politiski nozīmīgas personas (PNP) ģimenes locekļa definīciju, vairs neiekļaujot mazbērnus un vecvecākus. Šādā veidā pielāgojoties citu ES dalībvalstu praksei, izmaiņas ļautu samazināt augsta riska profilu skaitu darbā ar klientiem, mazinot monitorēšanas un kontroles slogu un nepamatoti nepalielinot riska līmeni.
Administratīvo slogu varēs arī atvieglot, samazinot vispārīgās prasības informācijai, kas jāiegūst par patieso labuma guvēju (PLG). Izmaiņas attiecas uz informāciju par nerezidentiem, proti, visos gadījumos būs nepieciešams noskaidrot PLG:
Savukārt gadījumos, kur pastāv augsts NILLTPFN risks, balstoties uz risku novērtējumu, no nerezidenta PLG drīkst pieprasīt šādu informāciju:
Šobrīd pilna informācija no nerezidenta PLG jāpieprasa neatkarīgi no riska līmeņa. Šādas izmaiņas praksē paātrinātu NILLTPFN procedūras un pazeminātu izmaksas.
Grozījumi precizē, ka gadījumos, kad klients tiek identificēts atbilstoši NILLTPFNL 23. panta pirmās daļas 5. punktam (t.i., neklātienes identificēšana, iegūstot klienta identitāti apliecinošu informāciju no dokumenta, ko tas parakstījis ar drošu elektronisko parakstu), nav piemērojams NILLTPFNL 14. pants, kas paredz personu apliecinoša dokumenta kopijas iegūšanu. Jau tagad šāda prakse nav aizliegta, kā arī ir bijusi iekļauta, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumu Nr. 15 “Ieteikumi klientu neklātienes identifikācijai” 2.1.11. punktā. Tomēr grozījumi veicinātu vienotas prakses veidošanos, vienkāršotu izpratni par identifikācijas procesa prasībām un mazinātu administratīvo slogu.
Viens no, iespējams, gaidītākajiem priekšlikumiem ir ārpakalpojuma grāmatveža tvēruma precizējums NILLTPFNL. Gada sākumā ziņojām, ka Senāts ir apturējis tiesvedību un vērsies Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar pamatjautājumu, vai ārpakalpojuma grāmatvedis, kas savu pakalpojumu sniedz tikai grupas uzņēmumiem, ir uzskatāms par ES NILLTPFN direktīvas 2015/849 subjektu. EST uz šo jautājumu vēl nav atbildējusi, bet FM virzītajos grozījumos pirms otrā lasījumā Saeimā ir iekļauts precizējums, kas šo jautājumu atrisinātu.
Šobrīd grozījumu projekts paredz ietvert NILLTPFNL skaidru atrunu, ka ārpakalpojuma grāmatvedis, kas savu pakalpojumu sniedz tikai grupas uzņēmumiem, nav uzskatāms par NILLTPFNL subjektu. Tas ļautu novērst formālu procedūru ieviešanu, kuru mērķis ir klienta jeb grupas uzņēmuma izpētes veikšana, ņemot vērā, ka šajās situācijās klients jau ir zināms un cieši saistīts ar pakalpojuma sniedzēju, atrodoties vienā grupā.
Visi no piedāvātajiem grozījumiem tiek vērtēti pozitīvi un mazinātu administratīvo slogu, kā arī paātrinātu NILLTPFNL noteikto procedūru izpildes procesu vai kopumā viestu skaidrību jautājumos, kas raisīja diskusijas.
Lai klienta izpētes procedūrās neveiktu liekas darbības, piemēram, nepieprasītu PLG pases datus vai kopijas un neveiktu pilnu klienta izpēti, sniedzot grāmatvedības ārpakalpojumus grupas uzņēmumiem, ir svarīgi pārliecināties par risku novērtējumu efektivitāti un atbilstību, tādēļ:
Ja nepieciešams, uzņēmumiem laikus jāaktualizē savi riska novērtējumi, lai tie spētu pilnvērtīgi un atbilstoši pildīt savas funkcijas un, paļaujoties uz tiem, būtu iespējams pieņemt drošus un efektīvus lēmumus.
Jāpiebilst, ka piedāvātie grozījumi vēl nav pieņemti un gaidāms otrais lasījums, Saeimas komisiju sēdes un Saeimas gala balsojums. Likumprojekta gaitai var sekot līdzi šeit un plašāka informācija par tā attīstību atrodama šeit.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuIkdienā novērots, ka, noslēdzot pārskata gadu, nodokļu maksātājam (NM) dažkārt rodas saimnieciskās darbības zaudējumi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) to uztver kā vienu no būtiskiem riskiem, kas dod pamatu uzsākt kontroles pasākumu, īpaši tādiem NM, kas ietilpst starptautiskā uzņēmumu grupā, kā galveno zaudējumu rašanās iemeslu norādot transfertcenu (TC) ietekmi uz rentabilitāti. Šajā rakstā – par to, ka zaudējumiem var būt objektīvs ekonomiskais pamatojums un citi leģitīmi uzņēmējdarbības stratēģijas iemesli un ar tiem saistītie riski, kas materializējās attiecīgajā pārskata gadā, kā arī par to, kur un kā sniegt skaidrojumus, lai lauztu priekšstatu, ka tieši TC ir iemesls NM saimnieciskās darbības zaudējumiem.
Jau iepriekš esam rakstījuši par VID norādēm uz būtiskām kļūdām transfertcenu (TC) dokumentācijā, kur uzmanība tika vērsta uz finanšu datu segmentācijas, testējamās puses vai tās finanšu datu un labuma gūšanas testa (jeb pakalpojuma sniegšanas pierādījumu) trūkumu. Šajā rakstā aplūkosim citus biežāk sastopamos būtiskos pārkāpumus.
Jau pirms laba laika Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) uzsāka 1. pīlāra (Pillar I) ziņojuma projektu ar mērķi risināt dažādus jautājumus, kas attiecas uz arvien pieaugošo ekonomikas globalizāciju un digitalizāciju. Turklāt ir arvien grūtāk noteikt valstu tiesības aplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli daudznacionālo uzņēmumu grupu peļņu. Lai arī projekts pamatā ir vērsts uz digitālo biznesu, viens no ESAO piedāvātajiem risinājumiem var vienkāršot transfertcenu (TC) noteikšanu konkrētai darījumu grupai – “rutīnas” mārketinga un izplatīšanas darbībām.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).