Terēza Vāgentroca

Juriste, PwC Legal

Šā gada 3. maijā Saeimā tika iesniegts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) grozījumu projekts. To skata kopā ar vairākiem citiem tiesību aktiem, kas regulē kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, lai harmonizētu nacionālo regulējumu ar Eiropas Savienības (ES) likumvidi. Papildus vairākiem pilnveidojumiem saistībā ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi priekšlikumus uzlabot NILLTPFNL regulējumu kopumā. Tas ļautu samazināt NILLTPFNL administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot NILLTPFNL mērķi. Jānorāda, ka likumdošanas process vēl nav noslēdzies un Saeima pēdējā lasījumā grozījumus šādā formā var arī neapstiprināt. Šajā rakstā apskatīsim dažus no nozīmīgākajiem uzlabojumiem.

Viens no piedāvātajiem grozījumiem ir sašaurināt politiski nozīmīgas personas (PNP) ģimenes locekļa definīciju, vairs neiekļaujot mazbērnus un vecvecākus. Šādā veidā pielāgojoties citu ES dalībvalstu praksei, izmaiņas ļautu samazināt augsta riska profilu skaitu darbā ar klientiem, mazinot monitorēšanas un kontroles slogu un nepamatoti nepalielinot riska līmeni.

Administratīvo slogu varēs arī atvieglot, samazinot vispārīgās prasības informācijai, kas jāiegūst par patieso labuma guvēju (PLG). Izmaiņas attiecas uz informāciju par nerezidentiem, proti, visos gadījumos būs nepieciešams noskaidrot PLG:

• vārdu, uzvārdu;
• dzimšanas datumu, mēnesi, gadu;
• valstspiederību;
• pastāvīgās dzīvesvietas valsti;
• personai piederošo tiešā vai netiešā veidā kontrolēto klienta kapitāla daļu vai akciju, tostarp tiešās vai netiešās līdzdalības, īpatsvaru kopskaitā, kā arī tieši vai netieši īstenojamās klienta kontroles veidu.

Savukārt gadījumos, kur pastāv augsts NILLTPFN risks, balstoties uz risku novērtējumu, no nerezidenta PLG drīkst pieprasīt šādu informāciju:

• personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums;
• valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi.

Šobrīd pilna informācija no nerezidenta PLG jāpieprasa neatkarīgi no riska līmeņa. Šādas izmaiņas praksē paātrinātu NILLTPFN procedūras un pazeminātu izmaksas.

Grozījumi precizē, ka gadījumos, kad klients tiek identificēts atbilstoši NILLTPFNL 23. panta pirmās daļas 5. punktam (t.i., neklātienes identificēšana, iegūstot klienta identitāti apliecinošu informāciju no dokumenta, ko tas parakstījis ar drošu elektronisko parakstu), nav piemērojams NILLTPFNL 14. pants, kas paredz personu apliecinoša dokumenta kopijas iegūšanu. Jau tagad šāda prakse nav aizliegta, kā arī ir bijusi iekļauta, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumu Nr. 15 “Ieteikumi klientu neklātienes identifikācijai” 2.1.11. punktā. Tomēr grozījumi veicinātu vienotas prakses veidošanos, vienkāršotu izpratni par identifikācijas procesa prasībām un mazinātu administratīvo slogu.

Viens no, iespējams, gaidītākajiem priekšlikumiem ir ārpakalpojuma grāmatveža tvēruma precizējums NILLTPFNL. Gada sākumā ziņojām, ka Senāts ir apturējis tiesvedību un vērsies Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar pamatjautājumu, vai ārpakalpojuma grāmatvedis, kas savu pakalpojumu sniedz tikai grupas uzņēmumiem, ir uzskatāms par ES NILLTPFN direktīvas 2015/849 subjektu. EST uz šo jautājumu vēl nav atbildējusi, bet FM virzītajos grozījumos pirms otrā lasījumā Saeimā ir iekļauts precizējums, kas šo jautājumu atrisinātu.

Šobrīd grozījumu projekts paredz ietvert NILLTPFNL skaidru atrunu, ka ārpakalpojuma grāmatvedis, kas savu pakalpojumu sniedz tikai grupas uzņēmumiem, nav uzskatāms par NILLTPFNL subjektu. Tas ļautu novērst formālu procedūru ieviešanu, kuru mērķis ir klienta jeb grupas uzņēmuma izpētes veikšana, ņemot vērā, ka šajās situācijās klients jau ir zināms un cieši saistīts ar pakalpojuma sniedzēju, atrodoties vienā grupā.

Visi no piedāvātajiem grozījumiem tiek vērtēti pozitīvi un mazinātu administratīvo slogu, kā arī paātrinātu NILLTPFNL noteikto procedūru izpildes procesu vai kopumā viestu skaidrību jautājumos, kas raisīja diskusijas.

Lai klienta izpētes procedūrās neveiktu liekas darbības, piemēram, nepieprasītu PLG pases datus vai kopijas un neveiktu pilnu klienta izpēti, sniedzot grāmatvedības ārpakalpojumus grupas uzņēmumiem, ir svarīgi pārliecināties par risku novērtējumu efektivitāti un atbilstību, tādēļ:

• jāizvērtē sava riska novērtējums;
• jāpārliecinās, ka tas atbilst jaunākajiem standartiem;
• jāanalizē, vai novērtējums ir individualizēts, ņemot vērā konkrētā uzņēmuma un tā sadarbības partneru riskus.

Ja nepieciešams, uzņēmumiem laikus jāaktualizē savi riska novērtējumi, lai tie spētu pilnvērtīgi un atbilstoši pildīt savas funkcijas un, paļaujoties uz tiem, būtu iespējams pieņemt drošus un efektīvus lēmumus.

Jāpiebilst, ka piedāvātie grozījumi vēl nav pieņemti un gaidāms otrais lasījums, Saeimas komisiju sēdes un Saeimas gala balsojums. Likumprojekta gaitai var sekot līdzi šeit un plašāka informācija par tā attīstību atrodama šeit.