Ikdienā novērots, ka, noslēdzot pārskata gadu, nodokļu maksātājam (NM) dažkārt rodas saimnieciskās darbības zaudējumi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) to uztver kā vienu no būtiskiem riskiem, kas dod pamatu uzsākt kontroles pasākumu, īpaši tādiem NM, kas ietilpst starptautiskā uzņēmumu grupā, kā galveno zaudējumu rašanās iemeslu norādot transfertcenu (TC) ietekmi uz rentabilitāti. Šajā rakstā – par to, ka zaudējumiem var būt objektīvs ekonomiskais pamatojums un citi leģitīmi uzņēmējdarbības stratēģijas iemesli un ar tiem saistītie riski, kas materializējās attiecīgajā pārskata gadā, kā arī par to, kur un kā sniegt skaidrojumus, lai lauztu priekšstatu, ka tieši TC ir iemesls NM saimnieciskās darbības zaudējumiem.

Jau iepriekš esam rakstījuši par VID norādēm uz būtiskām kļūdām transfertcenu (TC) dokumentācijā, kur uzmanība tika vērsta uz finanšu datu segmentācijas, testējamās puses vai tās finanšu datu un labuma gūšanas testa (jeb pakalpojuma sniegšanas pierādījumu) trūkumu. Šajā rakstā aplūkosim citus biežāk sastopamos būtiskos pārkāpumus.

Jau pirms laba laika Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) uzsāka 1. pīlāra (Pillar I) ziņojuma projektu ar mērķi risināt dažādus jautājumus, kas attiecas uz arvien pieaugošo ekonomikas globalizāciju un digitalizāciju. Turklāt ir arvien grūtāk noteikt valstu tiesības aplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli daudznacionālo uzņēmumu grupu peļņu. Lai arī projekts pamatā ir vērsts uz digitālo biznesu, viens no ESAO piedāvātajiem risinājumiem var vienkāršot transfertcenu (TC) noteikšanu konkrētai darījumu grupai – “rutīnas” mārketinga un izplatīšanas darbībām.