Šā gada 22. februārī Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja (“ECON”) publicēja ziņojuma projektu, kurā ietverti priekšlikumi attiecībā uz Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto transfertcenu (TC) direktīvas projektu. ECON ziņojuma projekts kopumā atbalsta EK ierosinājumu saskaņot TC prasības ES ietvaros, tomēr tajā ir ieteikti vairāki būtiski grozījumi. Šajā rakstā – par ECON piedāvātajiem grozījumiem, kas varētu ietekmēt arī TC prasības Latvijā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēdējos gados arvien lielāku uzmanību pievērš transfertcenu (TC) riskiem, it sevišķi starptautiskas uzņēmumu grupas ietvaros veiktiem vadības un saimnieciskās darbības atbalsta pakalpojumu darījumiem. To būtība ir pakalpojumu sniegšana saistītu uzņēmumu starpā, lai sekmētu grupas dalībnieka saimniecisko darbību, mazinātu izmaksas, kas tam būtu radušās, nodrošinot konkrētās funkcijas patstāvīgi, vai arī sniegtu tam kādu citu salīdzināmu labumu no sadarbības radītās sinerģijas. Taču monētai ir arī otra puse – TC un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) riski, kas var rasties, ja pakalpojumu saņēmējs nespēj pierādīt to saņemšanas faktu un atlīdzības pamatotību.

Kopš 2022. gada jūnija Eiropas Centrālā banka (ECB) aktīvi paaugstina galvenās procentu likmes, lai mazinātu Covid-19 izraisīto augsto inflāciju. Nodokļu maksātāji (NM) pamatoti diskutē par to, vai nebūtu jāpārskata ilgtermiņa finansēšanas darījumos starp saistītām personām vēsturiski piemērotās procentu likmes un jāpiemēro jaunas likmes, kas atspoguļo pašreizējo ekonomisko situāciju un atbilst nesaistītu personu darījuma principam (tirgus cenai). Šajā rakstā – par VID redzējumu un ieteikumiem, lai mazinātu potenciālos transfertcenu (TC) riskus.