Ar šo rakstu aizsākam jaunu rakstu sēriju par valsts atbalsta tēmu. Valsts atbalsts ir rīks, kuru pašvaldības un citas publiskās personas izmanto, lai veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi un atbalstītu uzņēmējdarbību. Šajā rakstā aplūkosim galvenos valsts atbalsta principus, kurus ir būtiski zināt ikvienam uzņēmumam, jo saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi, ikvienam uzņēmumam jārīkojas kā rūpīgam saimniekam un pašam jāspēj noteikt, vai saņemtais valsts atbalsts ir likumīgs.1 Vai zinājāt, ka patiesībā valsts atbalsts ir aizliegts un atļauts tikai izņēmuma gadījumos?
Publiskajā telpā bieži dzirdams jēdziens “valsts atbalsts”, it īpaši pēdējos gados saistībā ar valdības sniegto palīdzību dažādu krīžu pārvarēšanai. Tomēr šim jēdzienam ir konkrēts juridiskais saturs, un ne visa finansiālā palīdzība no valsts vai pašvaldības līdzekļiem kvalificējas kā valsts atbalsts jeb komercdarbības atbalsts, kā lietots Latvijas normatīvajā regulējumā. Lai atbalsts kvalificētos kā komercdarbības atbalsts, vienlaikus jāizpildās četriem kritērijiem, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību (attēlā). Piemēram, vispārēju atbalstu, ko valdība sniedz visai sabiedrībai uz vienādiem nosacījumiem, neuzskatīs par komercdarbības atbalstu. Turpretī specifisku atbalstu, ko piešķir tikai konkrētiem uzņēmumiem, vērtēs atbilstoši šiem četriem kritērijiem.
Atbalsta veidi
Komercdarbības atbalstu var sniegt dažādos veidos, piemēram, tiešais maksājums, grants, ieguldījums pamatkapitālā, nodokļu atbrīvojums vai atvieglojums, parādu norakstīšana, galvojums, aizdevums, atteikšanās no dividendēm, nekustamā īpašuma iznomāšana/pārdošana neatbilstoši tirgus cenai. Arī atteikšanās no publiskajiem līdzekļiem var kvalificēties kā komercdarbības atbalsta piešķiršana.
Komercdarbības atbalsta mērķi ir ES vienotā tirgus aizsardzība, konkurētspējas saglabāšana starp dalībvalstīm, publisko resursu efektīva izmantošana, lai sasniegtu ES kopējos mērķus, kā arī reģionālā attīstība un nevienlīdzības mazināšana.
Statistikas dati norāda uz būtiskām atšķirībām dalībvalstu piešķirtā komercdarbības atbalsta apjomos. Tādēļ valstīm ar ierobežotām budžeta iespējām ir īpaši svarīgi regulēt komercdarbības atbalstu, lai neļautu šai nevienlīdzībai dalībvalstu starpā palielināties vēl vairāk.
Komercdarbības atbalsta piešķiršanu regulē gan ES, gan Latvijas nacionālie tiesību akti. ES noteikumi ir īpaši svarīgi, jo tie nosaka, kādos apstākļos un kādā apjomā komercdarbības atbalstu drīkst sniegt, lai to varētu uzskatīt par saderīgu un lai tas nekropļotu konkurenci ES iekšējā tirgū. Latvijas tiesību akti papildina ES regulējumu un nosaka nacionālos īstenošanas un kontroles nosacījumus.
Kad ir secināts, ka plānotais atbalsts kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, atbalsta sniedzējs (parasti nozares ministrija vai pašvaldība) izvērtē, saskaņā ar kuru komercdarbības atbalsta regulējumu to plānots piešķirt, un iesniedz atbalsta programmu vai projektu sākotnējai izvērtēšanai Finanšu ministrijai. Visizplatītākais un vienkāršākais atbalsta piešķiršanas regulējums ir de minimis regula2 un Vispārējā grupu atbrīvojuma regula,3 taču atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams plānoto atbalstu saskaņot arī ar Eiropas Komisiju (EK). Tādā gadījumā ir svarīgi neuzsākt darbu pie projekta īstenošanas pirms pozitīva EK lēmuma saņemšanas.
Ikvienam uzņēmumam ir svarīgi gūt izpratni par komercdarbības atbalsta būtību un regulējumu, lai nepieļautu nelikumīga komercdarbības atbalsta saņemšanu un lai spētu pārliecināties, ka plānotais vai saņemtais atbalsts ir likumīgs. Komercdarbības atbalsts var sniegt būtiskas priekšrocības, taču, lai izvairītos no juridiskiem riskiem un nenāktos atbalstu atmaksāt, ir svarīgi zināt un ievērot visus noteikumus un kritērijus. Ja jums nepieciešama padziļināta konsultācija vai palīdzība komercdarbības atbalsta jautājumos, PwC speciālisti ir gatavi jums palīdzēt. Izmantojot mūsu zināšanas un pieredzi, jūs varat droši un efektīvi izmantot komercdarbības atbalsta sniegtās iespējas sava uzņēmuma attīstībai. Nākamajā rakstā pastāstīsim vairāk par de minimis atbalstu un ar to saistītajām aktualitātēm.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
