Šajā rakstu sērijā informējam par valsts atbalsta būtību, un šoreiz aplūkosim vienu no visplašāk izmantotajiem valsts atbalsta regulējumiem – de minimis atbalstu. Šis atbalsta regulējums ir īpaši pievilcīgs, jo tā nosacījumi ir vienkāršoti, kā arī atbalsts ir pieejamāks salīdzinājumā ar citiem valsts atbalsta veidiem. Rakstā aplūkosim nozīmīgākās šī regulējuma izmaiņas, kā arī sniegsim ieskatu par to, kur un pie kādiem nosacījumiem iespējams pieteikties uz šo atbalstu.
De minimis atbalsts ir valsts vai pašvaldības sniegts atbalsts, kuru Eiropas Savienības regulējums definē kā tādu, kas nav tik būtisks, lai ietekmētu konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šāda veida atbalsts ir piešķirams uz atvieglotiem nosacījumiem un, lai to piešķirtu, nav jāsaņem iepriekšējs Eiropas Komisijas apstiprinājums.
2023. gada beigās notika būtiskas izmaiņas de minimis regulējumā, jo tika pieņemta jauna vispārējās tautsaimniecības de minimis regula – Komisijas Regula 2023/2831.1 Tā stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī, aizstājot līdzšinējo Komisijas Regulu Nr. 1407/2013,2 kura bija piemērojama līdz 2024. gada 1. jūlijam.
Kopumā Eiropas Komisija ir pieņēmusi vairākas de minimis regulas dažādām nozarēm,3 taču šajā rakstā apskatīsim Latvijā visplašāk izmantoto.
Uzņēmumi var pieteikties de minimis atbalstam, izmantojot ap 200 dažādas atbalsta programmas, no kurām apmēram pusi veido dažādu pašvaldību atbalsta programmas, kurās paredzēti nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumi vai atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldības teritorijās. Tāpat de minimis atbalsts tiek plaši izmantots dažādu ES fondu programmās. Aktuālajai informācijai par atbalsta programmām var sekot līdzi arī Eiropas Savienības fondu tīmekļvietnē un Valsts platformā biznesa attīstībai.
De minimis atbalsts ir nozīmīgs ekonomikas stimulēšanas instruments, kas tagad ir kļuvis vēl pieejamāks, pateicoties regulējuma izmaiņām. Aicinām uzņēmumus aktīvi meklēt iespējas saņemt valsts atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī rīkoties atbildīgi, lai ievērotu visus de minimis regulējuma ierobežojumus. PwC speciālisti ir gatavi Jums palīdzēt, ja nepieciešama padziļināta konsultācija par valsts atbalsta jautājumiem vai publisko līdzekļu piesaisti.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuApmierinot prasību pilnībā par zaudējumu un tiesāšanās izdevumu piedziņu 212 040,63 eiro apmērā, noslēgusies civillieta PwC Legal klienta strīdā ar kādu SIA par zaudējumu, tostarp atrautās peļņas, piedziņu. Prasītāja intereses lietā pārstāvēja PwC Legal zvērināta advokāte Nataļja Puriņa.
Šā gada 31. maijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2024/1624 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (“AML regula”). Jau ilgstoši naudas atmazgāšanas jautājumi ir regulēti Eiropas Savienības (ES) līmenī, tomēr līdz šim tas darīts direktīvas formā, nosakot tikai minimālos standartus un atstājot dalībvalstīm plašas iespējas pašām izvēlēties to realizēšanas veidus.
Ar šo rakstu aizsākam jaunu rakstu sēriju par valsts atbalsta tēmu. Valsts atbalsts ir rīks, kuru pašvaldības un citas publiskās personas izmanto, lai veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi un atbalstītu uzņēmējdarbību. Šajā rakstā aplūkosim galvenos valsts atbalsta principus, kurus ir būtiski zināt ikvienam uzņēmumam, jo saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi, ikvienam uzņēmumam jārīkojas kā rūpīgam saimniekam un pašam jāspēj noteikt, vai saņemtais valsts atbalsts ir likumīgs. Vai zinājāt, ka patiesībā valsts atbalsts ir aizliegts un atļauts tikai izņēmuma gadījumos?
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).