Juris Boiko

Vecākais projektu vadītājs nodokļu pārvaldības un grāmatvedības nodaļā, PwC Latvija

Kriptoaktīvu sektors ir radījis gan izmaiņas maksājumu un investīciju tirgos, gan izaicinājumus nodokļu administrācijām sekot kapitāla pieaugumam, kas gūts, tirgojot kriptoaktīvus. Šā gada 16. maijā ES Padomē atbalstu guva Eiropas Komisijas priekšlikums uzlikt par pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ziņot par ES klientu veiktajiem darījumiem kriptoaktīvu tirgū. Tas palīdzēs nodokļu iestādēm izsekot kriptoaktīvu tirdzniecībai un gūtajiem ieņēmumiem, tādējādi samazinot krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas risku. Ziņošanas sistēmu plānots ieviest ar grozījumiem direktīvā par administratīvo sadarbību (turpmāk – “DAC”), kura ir galvenā sistēma datu apmaiņai starp nodokļu iestādēm. Jaunie ziņošanas noteikumi ir pieņemti papildus Regulai par kriptoaktīvu tirgiem, ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (Markets in Crypto Assets Regulation, turpmāk – “MiCA regula”) un Regulai par līdzekļu pārvedumiem, un šie noteikumi pilnībā atbilst ESAO iniciatīvai par kriptoaktīvu ziņošanas sistēmu.

DAC neattiecas uz nodokļu iekasēšanu un maksāšanu, bet nodrošina ar tiem saistītas informācijas iegūšanu un apmaiņu starp dalībvalstīm, lai operatīvi novērstu krāpšanu. Pēdējā desmitgadē DAC pārskatīta sešas reizes (DAC1–DAC7), paplašinot gan nodokļu maksātāju loku, gan datu veidu, par kuriem sniedz informāciju.

Šobrīd nodokļu iestādēm trūkst vajadzīgās informācijas, lai uzraudzītu ieņēmumus, kas gūti no kriptoaktīvu lietošanas, ar kuriem var viegli tirgoties pāri robežām. Eiropas Komisijas ieskatā ar DAC8 ieviestā prasība visiem ES kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to lieluma ziņot par ES dzīvojošu klientu darījumiem uzlabos dalībvalstu spēju konstatēt un apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Turklāt ir paplašināta direktīvas darbības joma, nosakot finanšu iestādēm pienākumu ziņot par darījumiem ar e-naudu un centrālās bankas digitālajām valūtām, kā arī nodrošinot automātisku informācijas apmaiņu par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem, ko izmanto attiecībā uz fiziskām personām.

MiCA regulas mērķis ir aizsargāt investorus un nostiprināt vienotus noteikumus ES, kas attiecas uz:

• pārredzamības un informācijas atklāšanas prasībām kriptoaktīvu emisijai un pielaidei tirdzniecībai;
• kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju un aktīviem piesaistītu tokenu emitentu un e-naudas tokenu emitentu pilnvarošanu un uzraudzību;
• aktīviem piesaistītu tokenu emitentu, e-naudas tokenu emitentu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbību, organizāciju un pārvaldību;
• patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem attiecībā uz kriptoaktīvu emisiju, tirdzniecību, apmaiņu un turēšanu;
• pasākumiem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, lai nodrošinātu kriptoaktīvu tirgu integritāti.

MiCA regula būs piemērojama personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā vai sniedz ar kriptoaktīviem saistītus pakalpojumus ES. Kriptoaktīvs ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko var nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju.

MiCA regulā noteikti šādi kriptoaktīvi:

• aktīviem piesaistīts tokens ir kriptoaktīvu veids, kura mērķis ir uzturēt stabilu vērtību, atsaucoties uz vairāku tādu papīra valūtu vērtību, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, vienu vai vairākām precēm, vienu vai vairākiem kriptoaktīviem, vai šādu aktīvu kombināciju;
• e-naudas tokens ir kriptoaktīva veids, ko galvenokārt izmanto kā maiņas līdzekli un kura mērķis ir uzturēt stabilu vērtību, atsaucoties uz tādas papīra valūtas vērtību, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis;
• patēriņa funkcijas tokens (utility token) ir kriptoaktīvs, kas paredzēts, lai nodrošinātu digitālu piekļuvi precei vai pakalpojumam, kas pieejams sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijā, un to pieņem tikai šī tokena emitents.

Turklāt MiCA regula definē visaptverošu pakalpojumu un darbību sarakstu, kas būs klasificējami kā kriptoaktīvu pakalpojumi:

• kriptoaktīvu turēšana un pārvaldīšana trešo personu vārdā;
• kriptoaktīvu tirdzniecības platformas uzturēšana;
• kriptoaktīvu apmaiņa pret papīra valūtu, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis;
• kriptoaktīvu apmaiņa pret citiem kriptoaktīviem;
• ar kriptoaktīviem saistītu rīkojumu izpilde trešo personu vārdā;
• kriptoaktīvu izvietošana;
• ar kriptoaktīviem saistītu rīkojumu pieņemšana un nodošana trešo personu vārdā;
• konsultāciju sniegšana par kriptoaktīviem.

Tāpat MiCA regula paredzēs vienotu pakalpojumu sniedzēju licencēšanas sistēmu, tātad kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem nebūs jāsaņem atļauja darboties katrā dalībvalstī atsevišķi, jo atļauja darboties vienā dalībvalstī ļaus darboties visā ES. Būtiski norādīt, ka MiCA regulas prasības attieksies uz visiem ES kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem neatkarīgi no reģistrēšanās vietas.

Latvijā nav vienota kriptoaktīvu regulējuma un kriptoaktīviem ir piemērojamas atsevišķas Latvijā spēkā esošās tiesību normas. Tāpēc būs nepieciešams pielāgot jaunajam regulējumam esošos normatīvos aktus, piemēram, Finanšu instrumentu tirgus likumu un izstrādāt jaunu regulējumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistrācijai un licencēšanai.

Jaunās ziņošanas prasības attiecībā uz kriptoaktīviem, e-naudu un centrālās bankas digitālajām valūtām stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Kaut arī līdz 2026. gadam vēl tālu, aicinām iepazīties ar MiCA regulas izvirzītajām prasībām un laikus sagatavoties gaidāmajām likumdošanas izmaiņām Latvijā.