Citas iespējas
Lejupielādēt Drukāt

Plānotie grozījumi PVN likumā (1) 3/38/24

Matīss Auziņš
Projektu vadītājs nodokļu konsultāciju nodaļā, PwC Latvija

Kā zināms, vidējā termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana, kurai bija jānotiek jau līdz šā gada 1. aprīlim, ir krietni aizkavējusies. Pagaidām nav droši zināms, vai un kā tā turpmāk ietekmēs PVN piemērošanu. Tomēr Finanšu ministrija jau ir sagatavojusi PVN likuma grozījumus, kuru mērķis ir pārņemt ES direktīvu, lai mazinātu administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī pilnveidotu regulējumu PVN 0% likmes piemērošanai un īpašā PVN režīma piemērošanai darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā ar 2025. gada 1. janvāri. Šajā rakstā – sīkāk par galvenajām izmaiņām.

PVN atvieglojumi MVU

Šobrīd PVN mērķiem Latvijā MVU ir tie, kuru ar PVN apliekamais apgrozījums iepriekšējo 12 mēnešu periodā nepārsniedz 50 000 eiro. Šādi uzņēmumi var nereģistrēties PVN mērķiem, nepiemērot darījumiem PVN un neiesniegt PVN deklarācijas. MVU 50 000 eiro slieksnis Latvijai šobrīd ir piešķirts kā atkāpe no PVN direktīvas. Turklāt šo slieksni nepiemēro citu dalībvalstu PVN maksātājiem, kas Latvijā veic ar PVN apliekamus darījumus. Citas dalībvalsts PVN maksātājiem ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā pirms apliekamo darījumu veikšanas. Identisks pienākums citās dalībvalstīs attiecas uz Latvijas uzņēmumiem, kuri tur veic apliekamus darījumus.

PVN direktīvā veiktie grozījumi, kas būs spēkā no 2025. gada 1. janvāra, piešķir dalībvalstīm tiesības ieviest PVN reģistrācijas slieksni līdz 85 000 eiro bez īpašas atkāpes pieprasīšanas, kā arī nosaka dalībvalstīm pienākumu izlīdzināt reģistrācijas sliekšņa nosacījumus iekšzemes un citu dalībvalstu uzņēmumiem.

Līdz ar to PVN likumā tiks ieviests jauns jēdziens – gada apgrozījums ES, kurš jāņem vērā reģistrācijas sliekšņa noteikšanā. Attiecībā uz MVU, kuri var izmantot atbrīvojumu no reģistrācijas citā dalībvalstī, jāizpildās diviem nosacījumiem:

  1. MVU apgrozījums šajā dalībvalstī nedrīkst pārsniegt piemērojamo PVN atbrīvojuma slieksni (Latvijā tie joprojām būs 50 000 eiro);
  2. MVU kopējais apgrozījums ES nedrīkst pārsniegt 100 000 eiro.

Lai citas dalībvalsts MVU paredzētu tādas pašas tiesības kā Latvijas MVU, grozīs PVN likuma 59. pantu un 61. pantu. Tāpat PVN likumu paredzēts papildināt ar 139.1 pantu, kurā noteikta kārtība, kādā iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās dalībvalstīs.

Lai iekšzemes PVN maksātājs varētu piemērot MVU atbrīvojumu citās dalībvalstīs, tam būs jāsniedz paziņojums VID EDS par attiecīgajām dalībvalstīm, kā arī par savu iepriekšējā un kārtējā gada apgrozījumu šajās dalībvalstīs un iekšzemē. Ja VID apstiprinās iekšzemes PVN maksātājam MVU atbrīvojuma piemērošanu citā dalībvalstī, tad PVN maksātāja numuram piešķirs kodu “EX”. Iekšzemes PVN maksātājam, kas piemēros atbrīvojumu no reģistrācijas citā dalībvalstī, būs jāziņo VID par izmaiņām faktiskajā situācijā, kas ļauj nereģistrēties citā dalībvalstī, un reizi ceturksnī jāiesniedz VID EDS apgrozījuma pārskati. Sasniedzot dalībvalsts reģistrācijas slieksni, MVU atvieglojumus tajā vairs izmantot nevar un jāreģistrējas PVN mērķiem. Pārsniedzot 100 000 eiro kopējo apgrozījumu ES, MVU atvieglojumus vairs nevar izmantot nekur, arī Latvijā.

Jāņem vērā, ka citas dalībvalsts personām, kuras konstatēs, ka var Latvijā nereģistrēties PVN mērķiem, automātiska izslēgšana no VID PVN reģistra nav paredzēta, neskatoties uz to, ka tām būs citas dalībvalsts piešķirts reģistrācijas numurs ar kodu “EX”. Šādā situācijā jāiesniedz pieteikums VID.

Atšķirībā no pašreizējā regulējuma:

  • PVN reģistrācijas slieksni rēķinās kalendāra gada, nevis 12 mēnešu ietvaros, kā tas ir tagad;
  • reģistrācijas slieksni noteiks, ņemot vērā ne tikai ar PVN apliekamos darījumus, bet arī neapliekamos nekustamā īpašuma pārdošanas darījumus, apdrošināšanas un finanšu pakalpojumus, ieguldījumu fondu pārvaldes pakalpojumus un dzīvojamo telpu īres pakalpojumus, kā arī pakalpojumu, par kuru ēkas vai būves īpašniekam pienākas maksāt atlīdzību par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām. Tomēr, ja PVN maksātājs veiks tikai neapliekamos darījumus, tas varēs nereģistrēties PVN mērķiem. Tāpat kā šobrīd, nosakot reģistrācijas slieksni, neņems vērā PVN maksātāja piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību;
  • svītros normu, kas ļāva nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja turpmāko 12 mēnešu laikā nav plānots veikt apliekamus darījumus.

Ar likumprojektu ieviesīs arī pārejas periodu attiecībā uz MVU, kuru kalendāra gada apgrozījums pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni ne vairāk kā par 5000 eiro. Šie MVU varēs turpināt piemērot atbrīvojumu līdz kalendāra gada beigām un maksāt PVN tikai no nākamā gada 1. janvāra.

Jāņem vērā, ka reģistrācijas sliekšņa grozījumi pagaidām neskars uzņēmumus, kas sniedz citas dalībvalsts PVN maksātājam pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu (par PVN samaksu atbild pakalpojuma saņēmējs), vai saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu. Šādā situācijā pagaidām saglabājas pienākums reģistrēties VID kā PVN maksātājam pirms darījumu veikšanas.

Turpmāk arī PVN likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis preču iegādei ES teritorijā būs attiecināms ne tikai uz iekšzemes, bet arī citas dalībvalsts PVN maksātājiem. Reģistrācijas slieksnis paliek nemainīgs – 10 000 eiro.

Pakalpojumu sniegšanas vieta

PVN likuma III nodaļa ir veltīta pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanai, kas ir pamats, lai noteiktu, kādas valsts PVN jāmaksā un kam tas jādara pārrobežu darījumos.

Grozījumi precizē principus atsevišķu pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanai:

  • tirgojot biļetes uz virtuāli apmeklējamiem kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem un tos sniedzot citam PVN maksātājam, pakalpojuma sniegšanas vieta vērtējama pēc vispārīgā principa, proti, pēc pakalpojumu saņēmēja atrašanās vietas, nevis pēc pasākuma faktiskās norises vietas;
  • ja personai, kura nav PVN maksātājs, sniedz pakalpojumu vai papildpakalpojumu, kas saistīts ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi un izstādes), tostarp šādu pasākumu rīkotāju pakalpojumu, un pasākums tiek straumēts vai ir citādi virtuāli pieejams, tad sniegšanas vieta ir personas mītnes vieta vai deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – pastāvīgās uzturēšanās vieta;
  • PVN likuma 30. panta otrajā daļā noteikto pakalpojuma faktiskās izmantošanas vietas principu vairs nepiemēros elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma vietas noteikšanai. Ja šos pakalpojumus sniegs personām, kas nav PVN maksātāji, turpmāk būs jāvadās pēc šobrīd spēkā esošajiem 27. panta nosacījumiem, kas paredz sniegšanas vietas noteikšanas kārtību elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem. Ja šādus pakalpojumus sniegs citam PVN maksātājam, to sniegšanas vieta būs nosakāma pēc pamatprincipa (PVN likuma 19. panta pirmā daļa).

Neapliekamie darījumi

  • Atbilstoši nozares regulējumam precizēs PVN atbrīvojuma piemērošanu ar medicīnu saistītiem pakalpojumiem. Līdz šim pacienta transportēšana bija atbrīvota no PVN, ja transportlīdzeklis bija speciāli aprīkots ar medicīniskām ierīcēm, kuru paraugi reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ar grozījumiem būs atbrīvota pacienta transportēšanu ar transportlīdzekli, kas speciāli aprīkots ar medicīniskām ierīcēm, kuras laistas brīvam apgrozījumam vai piegādātas, ievērojot normatīvos aktus veselības jomā;
  • No PVN likumā paredzētā atbrīvoto pakalpojumu saraksta svītros zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumus. Tomēr satraukumam nav pamata, jo šie ir tikai redakcionāli precizējumi. Zobārstniecības pakalpojumu vairs atsevišķi neizdalīs kā neapliekamu, jo tas jau iekļauts to medicīnas pakalpojumu sarakstā, kas atbrīvoti no PVN saskaņā ar 52. panta pirmās daļas 3. punktu. Līdz ar to nav nepieciešams PVN likumā atsevišķi noteikt atbrīvojumu zobārstniecības pakalpojumam. Tāpat zobu higiēnista pakalpojumi vairs netiek atsevišķi norādīti kā atbrīvoti, jo zobārstniecības medicīniskie pakalpojumi ietver zobu higiēnu.
  • Atbrīvotos pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) sniegtos bērnu uzturēšanās un pirmsskolas izglītības pakalpojumus papildinās ar atbrīvojumu ar šiem pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšanai, ko veic pati PII. Papildinājumi veikti, lai paredzētu vienādus nosacījumus valsts atzītām izglītības iestādēm un PII.

(turpinājums nākamajās Īsziņās)

Dalīties ar rakstu

Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com

Uzdot jautājumu