Kā zināms, vidējā termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana, kurai bija jānotiek jau līdz šā gada 1. aprīlim, ir krietni aizkavējusies. Pagaidām nav droši zināms, vai un kā tā turpmāk ietekmēs PVN piemērošanu. Tomēr Finanšu ministrija jau ir sagatavojusi PVN likuma grozījumus, kuru mērķis ir pārņemt ES direktīvu, lai mazinātu administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī pilnveidotu regulējumu PVN 0% likmes piemērošanai un īpašā PVN režīma piemērošanai darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā ar 2025. gada 1. janvāri. Šajā rakstā – sīkāk par galvenajām izmaiņām.
Šobrīd PVN mērķiem Latvijā MVU ir tie, kuru ar PVN apliekamais apgrozījums iepriekšējo 12 mēnešu periodā nepārsniedz 50 000 eiro. Šādi uzņēmumi var nereģistrēties PVN mērķiem, nepiemērot darījumiem PVN un neiesniegt PVN deklarācijas. MVU 50 000 eiro slieksnis Latvijai šobrīd ir piešķirts kā atkāpe no PVN direktīvas. Turklāt šo slieksni nepiemēro citu dalībvalstu PVN maksātājiem, kas Latvijā veic ar PVN apliekamus darījumus. Citas dalībvalsts PVN maksātājiem ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā pirms apliekamo darījumu veikšanas. Identisks pienākums citās dalībvalstīs attiecas uz Latvijas uzņēmumiem, kuri tur veic apliekamus darījumus.
PVN direktīvā veiktie grozījumi, kas būs spēkā no 2025. gada 1. janvāra, piešķir dalībvalstīm tiesības ieviest PVN reģistrācijas slieksni līdz 85 000 eiro bez īpašas atkāpes pieprasīšanas, kā arī nosaka dalībvalstīm pienākumu izlīdzināt reģistrācijas sliekšņa nosacījumus iekšzemes un citu dalībvalstu uzņēmumiem.
Līdz ar to PVN likumā tiks ieviests jauns jēdziens – gada apgrozījums ES, kurš jāņem vērā reģistrācijas sliekšņa noteikšanā. Attiecībā uz MVU, kuri var izmantot atbrīvojumu no reģistrācijas citā dalībvalstī, jāizpildās diviem nosacījumiem:
Lai citas dalībvalsts MVU paredzētu tādas pašas tiesības kā Latvijas MVU, grozīs PVN likuma 59. pantu un 61. pantu. Tāpat PVN likumu paredzēts papildināt ar 139.1 pantu, kurā noteikta kārtība, kādā iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās dalībvalstīs.
Lai iekšzemes PVN maksātājs varētu piemērot MVU atbrīvojumu citās dalībvalstīs, tam būs jāsniedz paziņojums VID EDS par attiecīgajām dalībvalstīm, kā arī par savu iepriekšējā un kārtējā gada apgrozījumu šajās dalībvalstīs un iekšzemē. Ja VID apstiprinās iekšzemes PVN maksātājam MVU atbrīvojuma piemērošanu citā dalībvalstī, tad PVN maksātāja numuram piešķirs kodu “EX”. Iekšzemes PVN maksātājam, kas piemēros atbrīvojumu no reģistrācijas citā dalībvalstī, būs jāziņo VID par izmaiņām faktiskajā situācijā, kas ļauj nereģistrēties citā dalībvalstī, un reizi ceturksnī jāiesniedz VID EDS apgrozījuma pārskati. Sasniedzot dalībvalsts reģistrācijas slieksni, MVU atvieglojumus tajā vairs izmantot nevar un jāreģistrējas PVN mērķiem. Pārsniedzot 100 000 eiro kopējo apgrozījumu ES, MVU atvieglojumus vairs nevar izmantot nekur, arī Latvijā.
Jāņem vērā, ka citas dalībvalsts personām, kuras konstatēs, ka var Latvijā nereģistrēties PVN mērķiem, automātiska izslēgšana no VID PVN reģistra nav paredzēta, neskatoties uz to, ka tām būs citas dalībvalsts piešķirts reģistrācijas numurs ar kodu “EX”. Šādā situācijā jāiesniedz pieteikums VID.
Atšķirībā no pašreizējā regulējuma:
Ar likumprojektu ieviesīs arī pārejas periodu attiecībā uz MVU, kuru kalendāra gada apgrozījums pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni ne vairāk kā par 5000 eiro. Šie MVU varēs turpināt piemērot atbrīvojumu līdz kalendāra gada beigām un maksāt PVN tikai no nākamā gada 1. janvāra.
Jāņem vērā, ka reģistrācijas sliekšņa grozījumi pagaidām neskars uzņēmumus, kas sniedz citas dalībvalsts PVN maksātājam pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu (par PVN samaksu atbild pakalpojuma saņēmējs), vai saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu. Šādā situācijā pagaidām saglabājas pienākums reģistrēties VID kā PVN maksātājam pirms darījumu veikšanas.
Turpmāk arī PVN likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis preču iegādei ES teritorijā būs attiecināms ne tikai uz iekšzemes, bet arī citas dalībvalsts PVN maksātājiem. Reģistrācijas slieksnis paliek nemainīgs – 10 000 eiro.
PVN likuma III nodaļa ir veltīta pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanai, kas ir pamats, lai noteiktu, kādas valsts PVN jāmaksā un kam tas jādara pārrobežu darījumos.
Grozījumi precizē principus atsevišķu pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanai:
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuŠā gada jūlija sākumā tika publicēts Eiropas Komisijas (EK) ikgadējais pārskats par nodokļu politiku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir viens no svarīgākajiem nodokļiem ES, kas veido aptuveni 7,5% no IKP un 18,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem ES 2022. gadā. Šajā rakstā sniedzam ieskatu EK secinājumos par PVN.
Šajā rakstā aplūkosim tiesas spriedumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudi, kurā tika konstatēts, ka nepamatoti atskaitīts priekšnodoklis un nepareizi piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) proporcija. Turklāt, lai gan VID neapstiprināja uzņēmuma iesniegtos PVN deklarāciju precizējumus un uzņēmumam neatmaksāja pārmaksāto PVN, tiesas uzskatīja, ka VID aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda ir pamatota. Šis gadījums izceļ svarīgas mācības uzņēmumiem, lai izvairītos no līdzīgām problēmām nākotnē.
Šā gada 8. maijā ES Padome publicēja aktualizētu PVN direktīvas grozījumu projektu “PVN digitālajā laikmetā”. Plānots, ka grozījumi tiks pieņemti dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru ECOFIN sanāksmē, kas notiks šā gada 21. jūnijā. Šobrīd izskatās, ka sākotnējie projekta termiņi tiks atlikti un dalībvalstīm daļa grozījumu būs jāievieš nacionālajos likumos līdz 2027. gada 1. jūlijam, daļa – līdz 2028. gada 1. jūlijam, un daļa – līdz 2030. gada 1. jūlijam. Šajā rakstā – par būtiskajām izmaiņām un termiņiem.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).