Mēs savā praksē esam saskārušies ar diametrāli pretējiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedokļiem par to, kā valsts vai Eiropas Savienības (ES) fondu piešķirtais finansējums ietekmē pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tādēļ personām, kas šādu finansējumu saņem, šis jautājums ir rūpīgi jāpārdomā un, iespējams, PVN piemērošana savlaicīgi jāsaskaņo ar VID. Lai palīdzētu orientēties, šajā rakstā sniegsim vadlīnijas, balstoties uz vērtējumu, ko 2024. gada 4. jūlijā savā spriedumā lietā C‑87/23 izteikusi Eiropas Savienības Tiesa (EST). Lietas pamatā ir biedrības “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” (LIKTA) strīds ar VID.
Domājot, vai saņemtajam maksājumam ir piemērojams PVN, jāatceras, ka pamatā PVN objekts ir preču piegāde un pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, ko veic persona, kas darījumā iesaistās kā nodokļa maksātājs.
Nodokļa maksātājs ir jēdziens, ar kura palīdzību primāri nošķir darbību, kurai ir saimnieciskās darbības raksturs, no citas darbības. Piemēram, privātpersonas veikta personīgā īpašuma atsavināšana, pat ja tā veikta par atlīdzību, nebūs PVN objekts, izņemot gadījumu, kad darījumu regularitāte vai citi apstākļi norāda uz saimnieciskās darbības pazīmēm.
Arī pretendēt uz priekšnodokļa atskaitīšanu ir tiesīgs tikai nodokļa maksātājs, turklāt reģistrēts nodokļa maksātājs, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai.
Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ka biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos paredzēto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Biedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, lai sasniegtu savus mērķus. Biedrības ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no biedrības vai nodibinājuma veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem vai nodibinājuma dibinātājiem.
Šajā lietā LIKTA, reģistrēts nodokļa maksātājs, organizēja un īstenoja apmācību pakalpojumus, kas tika līdzfinansēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem (vidēji 30% no pakalpojuma vērtības sedza pakalpojuma saņēmēji, 70% no ERAF līdzekļiem). LIKTA resursi pakalpojuma nodrošināšanai bija nepietiekami, tāpēc apmācību nodrošināšanai tā piesaistīja trešās personas, kas tās vārdā sniedza pakalpojumus pakalpojumu saņēmējiem, ar kuriem LIKTA bija noslēgusi vienošanos. Faktiskie pakalpojumu sniedzēji izrakstīja rēķinus LIKTA, piemērojot pakalpojumam PVN, kuru LIKTA atskaitīja kā priekšnodokli. LIKTA uzskatīja, ka sniegtās apmācības ir PVN objekts, un darījumam piemēroja PVN, izrakstot nodokļa rēķinus pakalpojuma saņēmējiem.
VID neļāva atskaitīt priekšnodokli, jo uzskatīja, ka LIKTA neveic saimniecisko darbību. VID ieskatā – tā kā šos projektus varēja īstenot tikai biedrības vai valsts pārvaldes iestādes, nevis komersanti, projekti neparedzēja iespēju gūt peļņu, un to organizēšana pati par sevi nevar būt saimnieciska darbība.
Strīds nonāca tiesā un Latvijas Administratīvā apgabaltiesa nolēma uzdot prejudiciālus jautājumus EST:
Raksta turpinājumā sīkāk aplūkosim aspektus, kam pievērsa uzmanību EST, izskatot strīdu, un ko mēs varam no tā secināt, analizējot savas situācijas.
Saskaņā ar EST judikatūru pakalpojumu sniegšana ir veikta par atlīdzību un tādējādi apliekama ar PVN tikai tad, ja pastāv tieša saikne starp šo pakalpojumu sniegšanu un faktiski saņemto atlīdzību. Tieša saikne ir konstatējama, ja starp pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju pastāv tiesiskas attiecības, kurās ir savstarpējs izpildījums, un pakalpojumu sniedzēja saņemtā samaksa ir faktiska atlīdzība par saņēmējam sniegto pakalpojumu. Turklāt, lai pakalpojumu uzskatītu par tādu, kas sniegts par atlīdzību:
Biedrība savā vārdā izraksta nodokļa rēķinus par apmācībām to saņēmējiem, pamatojoties uz noslēgto vienošanos ar apmācību pakalpojumu saņēmēju. Uzņēmums, kurš faktiski veica apmācības, rīkojās biedrības vārdā un interesēs un par savu sniegto pakalpojumu izrakstīja rēķinu biedrībai. Tātad nav šaubu, ka biedrība ir uzskatāma par apmācību pakalpojumu sniedzēju attiecībā pret šo pakalpojumu faktisko saņēmēju, un nav nozīmes tam, ka biedrība pakalpojuma nodrošināšanai izmantoja apakšuzņēmēja pakalpojumus, nevis pieņēma darbā pati savus darbiniekus. Tas, ka apmācību pakalpojumu sniegšana tiek finansēta no ERAF līdzekļiem, neliedz kvalificēt šo darījumu kā pakalpojuma sniegšanu par atlīdzību, jo atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu var saņemt arī no trešās personas. Tiesas vērtējumu nemaina arī tas, ka biedrība no šī projekta negūst peļņu.
Tā kā apmācību pakalpojumu sniegšana atbilst kritērijiem, kuri ļauj to kvalificēt kā pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību PVN mērķiem, jānovērtē, vai biedrība darbojās kā nodokļa maksātājs. Saskaņā ar PVN direktīvu nodokļa maksātājs ir jebkura persona, kas patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību neatkarīgi no tās mērķa vai rezultāta. Jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbību, tostarp kalnrūpniecību, lauksaimniecisko darbību un brīvo profesiju darbību, uzskata par saimniecisku darbību. Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošana ar nolūku gūt no tā ilglaicīgus ienākumus it īpaši ir uzskatāma par saimniecisku darbību.
Tiesa vērš uzmanību, ka saimnieciskā darbība tiek aplūkota pati par sevi, neatkarīgi no tās mērķiem vai rezultātiem. Tādēļ tas, ka savas korporatīvās formas dēļ biedrībai ir bezpeļņas organizācijas statuss un saimniecisku darbību tā drīkst veikt tikai kā ieņēmumus radošu papildu nodarbi, neliedz to uzskatīt par nodokļa maksātāju. Arī fakts, ka apmācības lielākoties tiek finansētas no ERAF līdzekļiem, neietekmē to, vai biedrības veiktā darbība ir vai nav saimnieciska, jo “saimnieciskās darbības” jēdziens ir piemērojams neatkarīgi no tā, kādu finansējuma veidu izvēlējies attiecīgais subjekts, ieskaitot valsts subsīdijas.
Ņemot vērā secinājumu, ka, lai darījumu kvalificētu kā pakalpojuma sniegšanu par atlīdzību, nav nozīmes tam, ka pakalpojuma sniedzējs no saņēmēja par pakalpojumu saņem tikai daļēju atlīdzību un atlikusī vērtība tiek segta no ERAF līdzekļiem, nodokļa bāze ir visa pakalpojuma sniedzēja saņemtā kopsumma (30% no pakalpojuma saņēmēja plus 70% no ERAF).
Līdz ar to tiesas ieskatā biedrība bija rīkojusies pareizi, piemērojot PVN pilnai darījuma vērtībai, kuru veidoja apmācību pakalpojumu saņēmēju veiktais maksājums un ERAF līdzekļi, kā arī atskaitot priekšnodokli par saņemtajiem pakalpojumiem no apakšuzņēmējiem – personām, kas bija iesaistītas apmācību pakalpojumu nodrošināšanā.
Ja no ERAF un apmācību pakalpojumu saņēmējiem saņemtos maksājumus uzskatītu par izmaksu kompensāciju, tad PVN nebūtu jāpiemēro un priekšnodokli par saņemtajiem pakalpojumiem nevarētu atskaitīt.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuTurpinot iepriekšējo rakstu, šoreiz aplūkojam plānotos grozījumus PVN likumā, kuri ietver pāreju uz tiešo 0% likmes piemērošanu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, precizē nosacījumus fiskālā pārstāvja reģistrēšanai VID un atvieglo īpašā PVN režīma nosacījumus preču importam. Apskatīsim arī īpašo PVN režīmu lietotām mantām un noteiktos atbrīvojumus citu valstu PVN maksātājiem, kuri veic preču piegādes darījumus pagaidu uzglabāšanas ietvaros.
Kā zināms, vidējā termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana, kurai bija jānotiek jau līdz šā gada 1. aprīlim, ir krietni aizkavējusies. Pagaidām nav droši zināms, vai un kā tā turpmāk ietekmēs PVN piemērošanu. Tomēr Finanšu ministrija jau ir sagatavojusi PVN likuma grozījumus, kuru mērķis ir pārņemt ES direktīvu, lai mazinātu administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī pilnveidotu regulējumu PVN 0% likmes piemērošanai un īpašā PVN režīma piemērošanai darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā ar 2025. gada 1. janvāri. Šajā rakstā – sīkāk par galvenajām izmaiņām.
Igaunija ir izstrādājusi jaunus nodokļu plānus, kas ievērojami mainīs gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju finanšu vidi no 2025. gada. Šajā rakstā izklāstīti gaidāmie aizsardzības un transportlīdzekļu nodokļi, kā arī citi būtiski nodokļu paaugstinājumi, kas ietekmēs dažādas nozares.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).