Matīss Auziņš

Projektu vadītājs nodokļu konsultāciju nodaļā, PwC Latvija

Uzņēmumiem, īpaši uzņēmumiem ar pārrobežu darbību, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana nav vienkārša.

Ne tikai pārrobežu aspektā, bet arī attiecībā uz iekšzemes darījumiem ne reizi vien esam diskutējuši par to, kā pakalpojumu sniedzēja darījuma vērtību ietekmē iekārta, kuru tam bez atlīdzības nodevis pakalpojuma pasūtītājs. Praksē mēdz būt situācijas, kurās pakalpojuma sniedzējam trūkst kādas specifiskas iekārtas, lai tas pasūtītājam varētu sniegt pakalpojumu, un tad pasūtītājs pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu bez atlīdzības nodod pakalpojuma sniedzējam. Nebija arī pārliecības, vai šāda darījuma struktūra ietekmē pakalpojuma saņēmēja tiesības atskaitīt priekšnodokli attiecībā uz nodoto iekārtu.

Par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām šādā darījuma struktūrā savā nesenajā spriedumā lietā C 475/23, Voestalpine Giesserei Linz GmbH, izteikusies Eiropas Savienības Tiesa (EST).

Šajā rakstā piedāvājam EST skatījumu uz šo jautājumu.

Lietas apstākļi bija šādi:

• Austrijas uzņēmuma Voestalpine (Vācijas PVN maksātāju reģistrā reģistrēts PVN maksātājs) saimnieciskā darbība ir lielizmēra lietņu ražošana un tirdzniecība.
• Voestalpine sūtīja uz Rumāniju dažādas detaļas apstrādei, testēšanai, pulēšanai, metināšanai, termiskai apstrādei u.tml. Tā kā detaļas tika apstrādātas Rumānijā, no kurienes tās bieži tika tieši piegādātas pircējiem citās ES dalībvalstīs, Voestalpine bija reģistrējies PVN mērķiem Rumānijā un pārstrādei nosūtītās detaļas deklarēja kā preču piegādi/iegādi ES teritorijā.
• Rēķinos klientiem par to preču piegādi, kas klientiem tika nosūtītas no Rumānijas, pēc apstrādes pakalpojuma saņemšanas, Voestalpine norādīja savu Rumānijas PVN numuru.
• Starp Voestalpine un Austrex ir noslēgts līgums, kas paredz, ka Austrex nodrošina tērauda izstrādājumu pārstrādi Austrijā un Rumānijā, ar tiesībām šim mērķim izmantot apakšuzņēmumu pakalpojumus. Rumānijā detaļu pārstrādi veic Austrex apakšuzņēmums - Rumānijas uzņēmums GEP.
• Lai Voestalpine varētu saņemt tai nepieciešamo apstrādes pakalpojumu, Voestalpine piešķīra uzņēmumam Austrex tiesības izmantot sev piederošu ēku Rumānijā, ar tiesībām to nodot GEP. Saskaņā ar līguma noteikumiem, Austrex bija atbildīgs par ēkas un tajā esošo iekārtu kārtējo tehnisko apkopi, savukārt Voestalpine bija atbildīgs par remontu nopietnu bojājumu vai būtiskas nolietošanās gadījumā.
• Vēlāk Voestalpine iegādājās arī celtni, kuru uzstādīja ēkā Rumānijā, tajā pašā ēkā, kas nodota Austrex un tālāk GEP rīcībā. Celtnis tika izmantots, lai GEP varētu nodrošināt pakalpojumu Voestalpine.
• Par iegādāto celtni Voestalpine atskaitīja priekšnodokli un radās PVN pārmaksa.
• Nodokļu administrācija uzskatīja, ka Voestalpine nevar pierādīt iegādātā celtņa saistību ar apliekamiem darījumiem, jo telpas Austrex tiek nodotas bez atlīdzības. Nodokļu administrācija arī konstatēja, ka Voestalpine nav sastādījusi vispārīgo kontu bilanci, kurā būtu norādīti ieņēmumi un izdevumi, kas radušies saistībā ar tās darbību Rumānijā. Tāpēc nodokļu administrācija atteicās atmaksāt Voestalpine pārmaksāto PVN saistībā ar celtņa iegādi.

EST vispirms atgādināja priekšnodokļa atskaitīšanas pamatprincipu: ciktāl nodokļa maksātājs izmanto iegādāto preci (pakalpojumu) saviem ar nodokli apliekamiem darījumiem, viņam ir tiesības atskaitīt PVN, kas maksājams vai samaksāts par šo preci (pakalpojumu).

Tātad, lai tiktu atzītas tiesības uz priekšnodokli, jāpastāv tiešai un tūlītējai saiknei starp konkrētu iepriekš veiktu darījumu un vienu vai vairākiem vēlāk veiktiem darījumiem, kas piešķir atskaitīšanas tiesības. Tiesības atskaitīt PVN, kas samaksāts par iegādātām precēm, pastāv, ja to iegādes izdevumi veido daļu no tādu darījumu cenas, par kuriem nākotnē jāmaksā nodoklis. Atskaitīšanas tiesības nodokļa maksātājam tiek atzītas arī tad, ja šo preču izmaksas veido daļu no nodokļa maksātāja vispārīgajiem izdevumiem un kā tādas ietilpst viņa pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu cenā.

Būtiski, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību vērtēšanā jāņem vērā visi apstākļi, kuros norisinājušies attiecīgie darījumi. Līdz ar to EST norādīja, ka nacionālajai tiesai primāri jānovērtē, vai celtņa iegādei ir tieša un tūlītēja saikne ar vienu vai vairākiem Voestalpine vēlāk veiktiem ar PVN apliekamiem darījumiem vai saimniecisko darbību kopumā.

Lietas apstākļi norāda uz to, ka lējumu apstrāde nebūtu iespējama bez Voestalpine iegādātā celtņa, turklāt Voestalpine nebūtu varējusi veikt savu saimniecisko darbību bez celtņa iegādes. Fakts, ka Austrex un tās apakšuzņēmējs GEP gūst tiešu labumu no celtņa, jo tas tiek nodots viņu rīcībā bez maksas, nevar ietekmēt Voestalpine tiesības atskaitīt PVN saistībā ar tā iegādi. Protams, nacionālajai tiesai jāpārliecinās, ka ar celtņa iegādi saistītie izdevumi ietilpst viena vai vairāku Voestalpine vēlāk veiktu ar PVN apliekamu darījumu cenā. Ja šādu darījumu nav, tad jāpārliecinās, kādā mērā izdevumi veido daļu no Voestalpine vispārīgajām izmaksām un ietilpst tās saimnieciskās darbības ietvaros piegādāto preču un sniegto pakalpojumu cenā. Apstāklis, ka GEP bez maksas guvusi labumu no celtņa, pats par sevi nevar pamatot to, ka Voestalpine tiek liegta ar šīm izmaksām saistītā PVN atskaitīšana. Nav nozīmes arī tam, vai Voestalpine celtņa iegādes izmaksas ietekmēja GEP pakalpojuma cenu. Tomēr nacionālajai tiesai jāpārliecinās, vai celtņa lietošana tika ierobežota tā, lai tas tiktu izmantots tikai Voestalpine sniegtā pakalpojuma nodrošināšanai. Ja celtnis tika izmantots arī citiem mērķiem, tad tiesības uz priekšnodokli jāatzīst tikai tādā mērā, kādā tas izmantots, lai nodrošinātu Voestalpine ar PVN apliekamos darījumus.

Vērtējot otro jautājumu, EST atgādina, ka PVN neitralitātes pamatprincips prasa saglabāt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, pat ja nodokļa maksātājs nav izpildījis atsevišķas formālas prasības. Tomēr tas nozīmē, ka nodokļu administrācijas rīcībā ir jābūt nepieciešamajai informācijai, lai tā varētu pārliecināties, ka pamatprasības priekšnodokļa atskaitīšanai ir izpildītas. Prasības attiecībā uz uzskaiti, rēķinu sagatavošanu un nodokļa deklarāciju ir formālas prasības. Līdz ar to nodokļa maksātājam nevar liegt tiesības uz priekšnodokli, ja nodokļu administrācija var veikt nepieciešamās pārbaudes, lai konstatētu, ka nodokļa maksātājs ir izpildījis pamatprasības priekšnodokļa atskaitīšanai.

EST ir jau lēmusi, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību ierobežošana ir pārmērīgs sods par grāmatvedības un deklarāciju sagatavošanas pienākumu neizpildi. Formālu prasību neievērošanas gadījumā dalībvalstis var piemērot administratīvus naudas sodus.